Sākums

Eiropas Savienības  vides komisārs un Lietuvas politiķis Virgīnijs Sinkevičs laikrakstā "Financial Times" aicinājis attīrīt Baltijas jūru no nesprāgušās munīciju, lai novērstu kaitējumu videi un samazinātu atjaunojamās enerģijas projektu aizkavēšanos Baltijas valstīs. Latvijas teritorijā jūras gultnes izpēte vēl nav veikta, bet tuvākajā laikā varētu sākties. 

“Drīzāk agrāk nekā vēlāk Beļģija var beigt pastāvēt [kā vienota valsts],” raksta izdevums “Politico.eu”, norādot, ka muskuļus turpina audzēt Flandrijas politiskās partijas, kas atbalsta šī Beļģijas ziemeļu reģiona neatkarību un atšķelšanos no dienvidu daļas – Valonijas. Jāatgādina gan, ka runas par Beļģijas sabrukumu klīst jau sen, un šīs valsts iedzīvotāji ar ironiju saka, ka esot tikai trīs lietas, kas vieno flāmus un franciski runājošos valoņus – futbola izlase (“Sarkanie velni”), alus un karalis.

“Bija cerība, ka šis Prigožina maršs uz Maskavu novedīs līdz gala sākumam,” sarunā ar “Neatkarīgo” ironiski teic atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube, “taču līdztekus arī vīdēja tādi kā izrādes fragmenti, liekot domāt, ka šis maršs ir kādas lielākas spēles sastāvdaļa.” “Gala sākums” neiestājās, taču Prigožina “Vagner” bandīti tagad sapulcējušies Baltkrievijā. Viņu ir ap sešiem tūkstošiem. Salīdzinoši netālu no Latvijas robežas. “Izrādes” priekškars gan vēl nav pacelts.

Šķiet, par šā gada intriģējošāko atgriešanos latvju rokmūzikā gādājis Artis Dvarionas, kurš kāpis uz lielās skatuves pēc padsmit gadu pārtraukuma – šoreiz ar projektu “Lapsene”. Un kā Lapsene viņš tūlīt startēs arī lielajos mūzikas festivālos, sākot ar Saldu un Bausku, līdz pat “Summer Sound” un “Ezīšfestam”.

Šajā vasarā nolēmām iepazīt nevis tūristu tik populārās dienvidzemes, bet viesoties pie skandināviem. Tā kā mūsu kompānijā ir teju trīsgadnieks Ričards, kā galvenais apskates objekts tika izvēlēta Muminu zeme Somijā. Un kā jauks bonuss visai ģimenei – kuģošana Baltijas jūrā maršrutā Tallina–Helsinki–Turku–Stokholma. Ceļojuma ilgums – četras dienas.

Augstas inflācijas laiks tradicionāli iedzīvotājiem liek sarosīties iespēju meklējumos, kā savu naudu pasargāt no pirktspējas krituma. Arī pēdējā aptuveni pusotra gada laikā patēriņa cenu lēciens nav bijis izņēmums ļaudīm, kam pēc ikdienas nepieciešamību segšanas vēl atliek līdzekļi ieguldījumiem, meklējot savu uzkrājumu aizsardzības iespējas.

Ceturtdienas pievakarē satiksme Rīgas centrā faktiski apstājās. Tā kā nebija nedz Līgo svētku priekšvakars, nedz notika kāds pasaules superzvaigznes koncerts, bet bija parasts darbadienas vakars, tad daudziem radās neizpratnes pilns jautājums – kas noticis?

Aizpagājušajā svētdienā jeb 16. jūlijā elektrības cena Latvijā bija negatīva 12 stundu ilgumā, bet zaļās enerģijas ražošanā tālāk tikušajā Zviedrijā zem nulles noslīdēja pat visas diennakts vidējā cena. Kas un kāpēc šādā situācijā turpināja ražot elektrību un piemaksāt patērētājiem par tās izlietošanu?

Beidzamā mēneša laikā vairākos Vācijas galvaspilsētas Berlīnes atklātajos peldbaseinos notikuši konflikti ar daudzu cilvēku iesaistīšanos. Tas licis pilsētas varasiestādēm pieņemt lēmumu – peldbaseinu apsaimniekotājiem ir jānolīgst apsardzes darbinieki un jāreģistrē apmeklētāju identifikācijas kartes, lai kādu incidentu gadījumā pēc iespējas ātrāk varētu identificēt kārtības traucētājus.

Portāls “nra.lv” šonedēļ jau rakstīja par Norvēģijas kreiso radikāļu partijas “Rødt” (“Sarkanie”) līderi Bjērnaru Moksnesu, kuram no amata nācās atkāpties pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas, ka viņš Oslo lidostā kādā veikalā nozadzis “Hugo Boss” saulesbrilles. Izdevums “Politico” atgādina arī par citiem skandaloziem politiķu demisiju iemesliem.

Šī mēneša intensīvie un ilgstošie karstuma viļņi Eiropas dienvidos, ASV un Āzijā (Ķīnā un Japānā) atkal uzjundījuši runas par globālajām klimata pārmaiņām un cilvēces lomu tajās. Šonedēļ publicētajā Pasaules laikapstākļu ietekmes grupas (WWAG) ziņojumā uzsvērts, ka nākotnē ar šādiem apstākļiem, kurus pagaidām vēl uzskatām par ekstrēmiem, nāksies rēķināties aizvien biežāk.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātais jaunais skolu finansēšanas modeļa projekts "Programma skolā" ir pamats diskusijai, būtiski pilnveidojams un uzlabojams, ieklausoties nozares profesionāļos, bet nav brīnumu atslēdziņa, kas kā ar burvja mājienu atrisinās visas problēmas Latvijas izglītības sistēmā, uzskata Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Sinoptiķi sola, ka augustā Latvijā gaisa temperatūra varētu būt ap normu, liela varbūtība, ka arī zem normas, bet bez ilgstošiem un pamatīgiem karstuma viļņiem. Ar sēņu ražu mežos šogad slikti, jo ilgstošais sausums kaitējis micēlijam. Sēņu sezona varētu sākties, bet tā, visticamāk, nebūs bagātīga.

Pašlaik viena no Latvijas politiski karstākajām tēmām ir tā dēvētās Stambulas konvencijas ratifikācija. Tieši attieksme pret šo dokumentu būs pamats nākamajai valdībai. Vienlaikus skan balsis: cik var ar to Stambulas konvenciju ņemties? Vai tad tiešām valstī reālu problēmu trūkst? Atraduši pseidoproblēmu un tagad to žļembā kā cīpslainu gaļas gabalu pa muti.

Pēdējā gada laikā krītoties izejvielu cenām biržā, ekonomikai aizvien vairāk stūrējot deflācijas virzienā un samazinoties pircēju aktivitātei nekustamā īpašuma tirgū, ir paredzama būvniecības izmaksu samazināšanās. Pagaidām gan izmaksu izmaiņas ir visai nebūtiskas, taču ir paredzams, ka jau rudenī tās varētu ievērojami kristies.

Pārtikas cenu kāpums joprojām nav apstājies. Izņemot piena produktus, eļļu un atsevišķus maizes veidus, kam cenas ir mazinājušās, visi pārējie produkti kļūst aizvien dārgāki.

Akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” (LG) akcionāri vakar savā ārkārtas sapulcē nolēma izmaksāt sev dividendēs iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu 109,72 miljonu eiro apmērā, sadalot to pa 2,75 eiro uz katru akciju. Neskatoties uz sacelto skandālu līdz pat Valsts Drošības dienesta līmenim, savu tiesu saņēma arī ar Krievijas naftas kompānijai "Rosņeft" saistītā “ITERA Latvija”.

Ar neiepriecinošiem rezultātiem noslēgusies ikgadējā gulbju skaitīšana Temzā, kas ir viena no senākajām karaļnama tradīcijām. Konstatēts, ka jauno (pēdējā perējuma) gulbju skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies par 40%. Taču tas bija sagaidāms, jo kopš pagājušā gada Apvienotajā Karalistē plosās putnu gripa, kas nesaudzē arī karaļa Čārlza III īpašumā oficiāli esošos gulbjus.

Augstās inflācijas ietekmē pieaugušie nodokļu ieņēmumi Eiropas valstīm ir bijuši visai labvēlīgi, lai nedaudz samazinātu samilzušos parādu apjomus, tomēr vairāku aspektu dēļ kopējā situācija aizvien ir vērtējama kā ļoti bīstama. Raugoties nākotnē, potenciālie sarežģījumi varētu šķist pat bīstamāki nekā gadu vai divus iepriekš ar daudz augstākiem parādu līmeņiem.

Igaunijas Kultūras ministrija nākusi klajā ar neviennozīmīgi vērtētu ierosinājumu. Tā vēlas, lai cilvēki, kuri saņēmusi patvērumu valstī un uzsākuši apmācības tās finansētos igauņu valodas kursos, atmaksātu izdevumus gadījumā, ja mācības pārtraukuši bez attaisnojoša iemesla. Šo ieceri kritizējusi gan Igaunijas Bēgļu padome, gan Integrācijas fonds, kas organizē kursus.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skolu reformu plānā piedāvā ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli "Programma skolā". Ziņojuma projektā vairs neparādās iecere valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīklu no 7. klases, bet tā vietā piedāvāts noteikt, ka kvantitatīvie skolēnu skaita kritēriji 7.–12. klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām. Pašvaldības pret kvantitatīvajiem kritērijiem iebilda, bet IZM to neņem vērā.

Labklājības ministrija plāno nākamgad sākt pāreju uz bāzes pensiju, pirms tam atjaunojot pensiju piemaksu piešķiršanu tiem senioriem, kuri to pašlaik nesaņem, “Neatkarīgajai” apstiprināja ministrijā.