Vai uzņēmēju vērtējums par biznesa vidi Latvijā sāk mainīties pozitīvā virzienā; kā Latvijā šobrīd jūtas uzņēmēji? Kādas ir viņu galvenās sāpes, un vai valdības centieni situāciju uzlabot nes arī taustāmus augļus – atbildes uz šiem jautājumiem meklēja konferences "Uzņēmējdarbības attīstības radars 2025" dalībnieki. Valstsvīri, pētnieki un mācībspēki nonāca pie uzņēmējdarbībai vērā ņemamiem atgādinājumiem un atzinumiem.
“Eurostat” dati rāda, ka pievienotā vērtība uz vienu strādājošo Latvijā ir 44,7, kamēr Lietuvā šis skaitlis ir 51,9, Igaunijā tas ir 57,2. Eiropas Savienībā (ES) vidēji no 27 valstīm tas ir 81,8. Vācijā tas ir 93,4.
Latvijas komercbankas dod priekšroku “drošiem” kredītiem, izvairoties no mazliet riskantākiem, bet potenciāli auglīgiem projektiem. Rezultātā daudzi uzņēmumi paliek bez finansējuma, bet biznesa vide zaudē attīstības iespējas. Vai virspeļņas nodoklis spēs mainīt šo situāciju, vai arī uzņēmējiem jāsāk skatīties ārpus Latvijas? Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite sarunā ar “nra.lv” dalās savā redzējumā par pašreizējo kreditēšanas realitāti.
Baņķieriem būtu jābūt ieinteresētiem piešķirt pēc iespējas vairāk kredītu uzņēmumiem, jo tas ļautu saņemt atlaidi jaunieviestajam banku virspeļņas nodoklim. Tomēr, kā atzīst paši baņķieri, tikai mazākā daļa uzņēmumu saņem apstiprinošu atbildi uz pieteikumu kredītam. Kāpēc tā notiek? Vai bankā uzņēmēji ir gaidīti, un ko sagaidīt no bankas? Cik “dārgi” ir kredīti Latvijā? Jautājām komercbanku pārstāvjiem viņu viedokli par Latvijas situāciju kreditēšanas jomā.
Igaunijas klimata ministre Joko Alendere noapaļoja vidējās mājsaimniecības izmaksas par Baltijas energosistēmas atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas (BRELL) uz Eiropas elektrotīklu uz vienu eiro mēnesī no statistiski vidējā elektrosadales uzņēmumu klienta.
Nodarbināto skaita pieaugumu pagājušā gada laikā kaut tikai par 2,5 tūkstošiem apsveiksim tāpēc, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par divdesmit tūkstošiem.
Aizvadītā 2024. gada kopējais rezultāts Latvijas ostās bijis kravu apgrozījuma samazinājums par 6,8% mazāk kravu nekā 2023. gadā, ko iespējams iztulkot kā situācijas uzlabošanos, jo 2023. gadā šis pats rādītājs attiecībā pret 2022. gadu bija samazinājies par 19,6%.
Konkurences padomes nostāju pret sviesta un daudzu citu preču superdārdzību Latvijā pauž ieteikums “pārorientēties uz alternatīviem produktiem ar zemāku cenu".
Aizvadītais 2024. gads atstājis mantojumā samazināšanas virzienā koriģētu iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju rindu - mēģinājumu izlaist gaisu no balona, pirms tas pārsprādzis ar lielu blīkšķi.
Latvijas tautsaimniecībai aizvadītais gads bija saspringts. Budžeta ieņēmumi pildījās zem plānotā, kas radīja kopumā nervozu atmosfēru, jo Latvijas budžeta veidošanas tradīcijā ir to veidot pēc nedaudz samazinātām prognozēm. Lai vēlāk varētu teikt, ka budžets pildās ar uzviju, un to kādam varētu papildus iedalīt.
Sacensībā par aizvien lielāku iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvija turas apmēram vienā līmenī ar Igauniju, bet stipri atpaliek no Lietuvas. 2024. gada ekonomikas attīstības dinamikas skaitļi rāda, ka dažas citas valstis kāpina tempu, bet Latvija nē – tā kā trūkst gaisa, tā kā skrien, bet nevar lāgā paskriet ātrāk.
Ministriem un deputātiem ir garantēts algas pieaugums nākamgad. “Neatkarīgā” pēta, vai nākamgad atalgojuma pieaugums gaidāms arī privātā sektorā strādājošajiem un ne tikai amatpersonām.
Šā gada 3. ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņās statistiķi salikuši kopā ēku būvniecības samazinājumu par 19,3% ar 18,4% pieaugumu būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumos un līdzīgi arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apjoma samazinājumu par 5,5% ar izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas palielinājumu par 10,2%.
Nekustamā īpašuma pircējiem nākamais gads solās būt labvēlīgs, jo, kā prognozē eksperti, gaidāms procentlikmju kritums. “Neatkarīgā” pēta, vai tiešām Latvijā var iegādāties mājokli par vienu eiro.
Degvielas cenu pieauguma pamatā ir piegādātāju alkatība un autobraucēju gatavība tai pakļauties, nevis vietējā ražojuma biodegvielas piejaukums — tādu ainu rāda degvielas cenu vēsture un valsts struktūru iepriekš veiktās izmaiņas ar biodegvielas obligātumu.
Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.
Jau vērtējot patēriņa cenu izmaiņas trešajā ceturksnī, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas Banka un komercbanku ekonomisti brīdināja, ka gada nogalē gaidāms inflācijas kāpums.
Transporta enerģijas likumprojekts devis ļoti piemērotu ieganstu visām opozīcijas partijām noslīcināt valdību vārdu straumēs par to, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība un pat izdzīvošana valdību neinteresē ne mazākajā mērā.
Ar akcīzes nodokļa likmju celšanu valsts iecerējusi sadārdzināt 2025. un 2026. gadā dīzeļdegvielu divreiz pa 3,2 centiem litrā un benzīnu divreiz pa 2,7 centiem litrā, bet 2027. gadā pievienot degvielas cenai CO2 emisijas kvotu cenas un “zaļo” degvielu papildizmaksas.