Elita Veidemane / Viedokļi

„14. Saeimas vēlēšanās aptuveni 28% no vēlētājiem nobalsoja par tām partijām, kuras parlamentā neiekļuva, jo nav pārvarējušas noteikto 5% barjeru,” apgalvo kāds Sergejs Grevcevs, kurš iesniedzis iniciatīvu portālā „manabalss.lv” – par to, lai pazeminātu procentu barjeru, ko nepieciešams pārkāpt, lai politisko spēku ievēlētu Saeimā. Pēc Grevceva domām, barjerai jābūt 3%.

„Tā ir nacisma vispretīgākā forma – krievu nacisms,” nesen tīmeklī izteicās kāds Krievijas politikas vērotājs. Viņš salīdzināja to ar vācu nacismu, kas esot bijis ar savu estētiku – ļaunuma estētiku. Tā esot izpaudusies ne tikai skaistās uniformās, bet pat skaidrojumos, kāpēc, piemēram, jānogalina skaisti.

„Vai tā ir taisnība, ka pie jums atver bumbu patvertnes?” „Jā.” „Viss ir tik slikti?” „Jā.” Šādu saraksti man atsūtīja kāds paziņa, kuram Maskavā dzīvo draugs. Līdz 18. oktobrim Maskavas varas iestādes iedzīvotājiem lika atbrīvot zem namiem esošos pagrabus un autostāvvietas. Tur paredzēts izvietot guļvietas, sildītājus un pirmās palīdzības aptieciņas. Pagaidām iekļūšana šajās „patvertnēs” gan būšot aizliegta – līdz īpašam rīkojumam. Tāds lēmums pieņemts Maskavas mērijā.

Nedrīkst pieļaut, ka nākamā valdība ieslēdz atpakaļgaitu un pārskata līdz šim ieviestās reformas, – intervijā LR pauž koalīcijas sarunvedējs Krišjānis Kariņš, kuram – drīz jau būs mēnesis apkārt – nu galīgi nevedas ar tām sarunām. Katru dienu viņš nāk klajā ar vienu un to pašu paziņojumu, sak, „Progresīvajiem” jābūt valdībā. NA un AS ir pret šādu soli, atsakās runāt ar „Pro”, tie apvainojas, uzlej nerunātājiem samazgu spaini, tomēr turpina lūgties. Tā paiet gadi...

„Tiek meklētas pseidoideoloģiskās atšķirības,” – šādu domu LTV raidījumā „Kas notiek Latvijā?” pauda viens no „Progresīvo” spices vīriem Mārtiņš Kossovičs, šņukstēdams par to, ka Nacionālā apvienība (NA) un „Apvienotais saraksts” (AS) nevēlas koalīcijā ņemt ceturto partiju – „Progresīvos”, ko gan izmisīgi vēlas „Jaunā Vienotība”.

Naudiņu politiķiem tomēr gribas. Tāds secinājums rodas, iepazīstoties ar Saeimā iekļuvušo un arī neiekļuvušo partiju viedokļiem par to, vai valstij jāfinansē šie politiskie veidojumi. Tikai viena partija skaidri rosināja atteikties no valsts finansējuma. Atgādināšu, ka, patiesību sakot, nav tādas „valsts naudas”, ir tikai nodokļu maksātāju nauda, tas ir, no mūsu kabatām izņemtā nauda, kas tiek izdalīta politiskajām partijām.

„Negribas lielīties... Tā ir viena no komunikācijas kļūdām. Mēs tā kā timurieši – pa nakti izdarījām... nu, tie, kas tajos okupācijas laikos dzīvoja, zina, tur tāds... pa nakti jaunieši dara labas lietas, bet tā, lai no rīta neviens neuzzinātu,” „konservatīvo” pagaidāmlīderis Jānis Bordāns, skaidrodams savas politkopas neveiksmi Saeimas iekarošanā, filigrāni savij kopā padomju laika grāmatas varoni – Timuru – ar savu nedziestoši spožo personību.

Mēs neesam tiesīgi pieaicināt medijus, lai publiski parādītu to, ko cilvēki izdara ar dzīvniekiem, respektīvi, mēs nedrīkstam rādīt, mūsuprāt, vainīgos cilvēkus, – šāda doma izskan diskusijā „Mājdzīvnieki Rīgā 21. gadsimtā: spožums un posts”, ar ko tiek atklāts dzīvnieku aizsardzības tēmai veltītais mēnesis. Runa ir par nežēlību, vienaldzību, sadismu... Varbūt tieši par to vajadzēja vairāk runāt šajā diskusijā? Garie monologi par kovidpandēmijas radītajām blaknēm attiecībā uz dzīvnieku turēšanu – tie diez ko neiedvesmoja.

Viena no lielākajām uzvarām 2022. gada Saeimas vēlēšanās – „konservatīvo” atstāšana aiz borta. Divi no lielākajiem zaudējumiem – marksistisko „progresīvistu” un prokremliskās politkopas „Stabilitātei!” iekļūšana Saeimā. Tā kā Bordāna politpulciņš vairs netraucēs attīstīties Latvijai, parunāsim par dažiem personāžiem, kuri tomēr iekļuvuši Saeimā.

„Urnas jūs gaida! Visi pie urnām!” skandē koalīcijas partiju sponsorētie mediji – cerībā, ka vajadzīgie cilvēki nobalsos par vēl vairāk vajadzīgajiem cilvēkiem un viss paliks kā iepriekš. Vēlētāji mulst, mētādamies starp izvēlēm – balsot vai nebalsot. Protams, balsot. Pretējā gadījumā jūsu vietā nobalsos citi.

„Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā tiks apstiprināti grozījumi Izglītības likumā, kas dos tiesības atstādināt [pedagogus], konstatējot nespēju lietot valsts valodu nepieciešamajā līmenī. Vēl mazliet, mazliet jāpaciešas,” tīmeklī čalo izglītības ministre Anita Muižniece (K), mierinādama skeptiķus, kuri apšauba skolotāju – latviešu valodas nepratēju – iespējas izglītot skolēnus valsts valodā.

„Iekļaujoši progresīvā kompetenču izglītība,” – uz jautājumu, kas ir pamatā lēmumam vidusskolās nemācīt vēsturi, atbild kāds tviterasprātis. Un taisnība jau viņam ir: pusdebilo „kompetenču” izglītību izdomājuši tie, kuriem tuvas „progresīvās” idejas: uztaisīt no cilvēkiem kārtīgus mankurtus – cilvēkus, kuriem nav ne vēsturiskās atmiņas, ne sakņu.

„Šī situācija izgaismo zināmu dubulto morāli. No vienas puses, ir pilnīgi skaidrs, ka bērns nevar un nedrīkst būt atbildīgs vai cietējs par vecāku lēmumiem. Tāpēc šo normu svītrojam, lai nebūtu nekādu diskusiju. Punkts,” teic Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA). Tas notiek pēc tam, kad vēlētājus ir saviļņojis (satracinājis, iemetis neizpratnē utt.) šīs domes lēmums par to, ka skolasbērnu ēdināšanas pabalsts tiek pārtraukts, ja izglītojamā vecākiem pašvaldībā ir nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parāds.

„Rusdebilie rusdeģenerāti manis pēc var sprāgt, vēl par maz antivakseru izdzimteņu nosprāguši, sprāgstiet vēl, cūkas, kremļa nacisti, izdzimteņi. Tava izvēle, rusdebil, vai nu tu vēlies dzīvot, vai tu pats, tu, bļ.ģ, izdzimteni, dauni, cūka pakļauj pats sevi personiskam lokdaunam un izdzimteņa nāvei, kādu tu, m..ka, esi pelnījis,” – tas bija pieklājīgākais citāts no veselas gūzmas „komentāru”, kas ilgstoši tika „veltīti” maniem Neatkarīgās kolēģiem.

Lasu un neticu savām acīm: Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts Uģis Mitrevics norok sevi ar tik varenu lāpstu, ka varenāku grūti iedomāties. Un interesantākais, ka šo norakšanas procesu Nacionālās apvienības spice pat negrasās apturēt... Un tas jau ir savādi.

Ļoti labi atceros kādu TV raidījumu, kurā pirms četriem gadiem priekšvēlēšanu debatēs sacentās premjera amata kandidāti. Viens kadrs: vidū, klusēdams un lēnām grozīdams galvu, stāv Krišjānis Kariņš, viņam blakus, no abām pusēm suņu pozā pieliekušies, viens uz otru rej Jānis Bordāns un Aldis Gobzems. Nu, skaisti un – es pat teiktu – programmatiski.

„Pedagogiem izteiktais piedāvājums par kopumā apmēram 60 miljoniem eiro esošajos apstākļos ir ļoti dāsns,” optimistiski klāsta vadības vadītājs Krišjānis Kariņš. Ko nozīmē – dāsns? Tas izskatās aptuveni tā: še jums nauda, aizverieties! Turklāt Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet prasības ir izvirzītas par visām pedagogu grupām.

„Degvielu lielākoties patērē pārtikuši cilvēki,” kādā diskusijā pilnā nopietnībā klāsta eksperts Normunds Malnačs, skaidrodams, kāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kategoriski iestājas pret akcīzes samazināšanu degvielai. Viss pareizi: degvielas cena īsā laika posmā ir dubultojusies, bet patēriņš nav mazinājies, tātad – loģiski, visi degvielas lietotāji ir pārtikuši cilvēki! Tad kāpēc gan no viņiem nenoplēst divreiz lielāku naudiņu?!

„Nu un cik tad pie Saeimas bija to piketētāju? Četrdesmit, piecdesmit? Lai piketē, pie mums ir demokrātija,” nosmējās Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, atbildot uz maniem pārspriedumiem par to, kāpēc Latvijas Krievu savienības (LKS) aktīvistiem tika dota atļauja piketēt pie Saeimas „pret krievu valodas iznīcināšanu Latvijas skolās”. Daždesmit piketētājiem piepulcējās vēl pārdesmit ziņkārīgo, bet kopumā pikets bija šķidrs kā nabagmājas zupa.

„Atteikšanās no jebkādas saites ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai Latvijas sabiedrībai un mūsu nacionālajai drošībai,” saka Valsts prezidents Egils Levits un turpina, ka neatkarīgā, demokrātiskā un tiesiskā Latvijā pareizticīgajiem ir nepieciešama pašiem sava, patstāvīga un neatkarīga baznīca. Tiktāl skaidrs. Bet ir daži aspekti, kas liek padomāt dziļāk.

„Manā klasē bija divnieku karalis, kurš diktātos parasti salaida vairāk nekā 50 kļūdas, viņu laimīgi izmeta no skolas, tagad viņš startē uz Saeimas deputātiem,” stāsta kāds mans paziņa. Ja piepildīsies ļaunākie slima tārpa murgi, jaunā Saeima būs pilna ar koridora izglītības absolventiem, kuriem drošības labad vajadzētu pārbaudīt arī garīgās veselības stabilitāti. Situācija gan izglītības, gan valsts pārvaldes jomā kļūst aizvien šķidrāka...

Latvijas iedzīvotājiem ir jāsāk dzīvot ar domu, ka karš noteikti būs, un, tikai dzīvojot ar šādu domu, iespējams sagatavot augsti profesionālus un spējīgus bruņotos spēkus, norādījis Ukrainas prezidenta biroja ārštata padomnieks Oleksijs Arestovičs. „Si vis pacem, para bellum,” – gribi mieru, gatavojies karam: tā, uzmantojot latīņu domātāja Publija Flāvija teicienu, apgalvo Arestovičs. Tas, ka šādā veidā iespējams sagatavot augsti profesionālus bruņotos spēkus, ir patiesība. Taču – ar dažiem nosacījumiem.