Kas šogad mainīsies Latvijas pensionāru dzīvē, kādi ir Latvijas Pensionāru federācijas nākotnes plāni, cik valdība ir gatava risināt senioriem aktuālus jautājumus, vai ir paredzēts paaugstināt pensionēšanās vecumu, cik taisnīga ir pensiju sistēma, intervijā "Neatkarīgajai" stāsta Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aija Barča.
Šajās dienās Dailes teātra skatuvi piepildīs pasaulē pretrunīgi vērtētā reliģiskas organizācijas “Faluņguņ” sastāvā esoša deju grupa "Shen Yun", pret kuras vadītājiem ASV notiek tiesas process apsūdzībās par nepilngadīgo ekspluatāciju un piespiedu darbu. Kas ir Latvijā notiekošo šīs grupas koncertu īstie organizatori, ar ko izrāde saskaņota un cik daudz izrādes organizēšanā ir iesaistīts pats Dailes teātris, “Neatkarīgajai” skaidro Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars.
Vai latvietim jākļūst turīgam; kāpēc Polijā ir modernas automaģistrāles, ātri moderni vilcieni, bet pie mums nekā no tā nav; vai ir labi latviešus salīdzināt ar igauņiem un lietuviešiem; vai patiesi mēs pārāk daudz čīkstam; cik ticami, ka Putins ar Trampu pārdalīs Eiropu, vai turpmāk pār pasauli valdīs Masks ar Tīlu – intervijas turpinājums ar kādreizējo mākslas kritiķi un žurnālistu, tagad vienkārši procesu vērotāju Pēteri Bankovski.
Vai ir sācies jauns pasaules pārdalīšanas periods; cik zinām par laikmetu, kurā dzīvojam; tautu staigāšana un kristietības noturība; vai ir jēga uztraukties par latvietības izzušanu; vai patiesi zelta laikmets Latvijai – saruna ar kādreizējo mākslas kritiķi, un žurnālistu, tagad vienkārši procesu vērotāju Pēteri Bankovski.
Aiz kokiem var arī nesaredzēt mežu, bet pavisam noteikti nevar saredzēt to, kas atrodas zem kokiem un zem meža. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ir tie, kas meklē, kādi dārgumi un kurā vietā viņu pārvaldītajās teritorijās ir skatam noslēpti.
Polijā sākts īstenot nacionālo programmu drošas valsts robežas izveidei – "Shield East" – "Austrumu vairogs". Nocietinājumi un inženiertehniskās barjeras uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir paredzēti ne tikai tam, lai apturētu agresoru, bet arī lai kavētu hibrīdkaru ar imigrantu izmantošanu. Polija uzskata, ka barjera uz robežas ir tikai viens no valsts drošības sistēmas elementiem. Vissvarīgākais ir labi apmācīta, bruņota un spēcīga armija, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".
Dailes teātra skatuve nākamā gada sākumā vismaz trīs dienas draud pārvērsties par politisko vēstījumu laukumu, kur, izskatās, baudu gūs ne tik daudz skatītāji kā pasākuma finansētāji un tā organizētāji ar pasaulē ļoti pretrunīgu slavu.
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.
2026. gadā Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā ES Atmežošanas regula par cīņu pret mežu izciršanu (EUDR), kas var samazināt kakao produktu pārstrādi Eiropas Savienībā par aptuveni 20%. Tas savukārt draud izraisīt šokolādes tāfelīšu cenu pieaugumu līdz pat septiņiem eiro. "Neatkarīgā" skaidroja, ko par regulas ieviešanu domā Latvijas ražotāji un tirgotāji.
Strīdiem par nomas līguma laušanu nonākot tiesvedībā, bieži vien izīrētājam rodas grūtības tiesai paskaidrot līguma laušanas patiesos iemeslus, “Neatkarīgajai” atgādina zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju (LJF) par sporta centra "Kleisti" apsaimniekošanu. Jātnieku sporta aprindās tas ir izsaucis neizpratni, sašutumu, neziņu par nākotni. LJF vērsusies pie valsts augstākajām un atbildīgajām amatpersonām un izklāstījusi savus apsvērumus, lūdzot apturēt ministrijas centienus. Arī invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" ir neizpratnē un ir gatava atbalstīt sportistu paraolimpiešu centienus, ja tādi būs, saglabāt "Kleistus" kā treniņu vietu, “Neatkarīgajai” apliecināja “Apeirona” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Pateicoties plānotajai dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanai starp Daugavpili un Viļņu, cilvēku aprite starp abām lielajām Baltijas valstu pilsētām draud kļūt ļoti intensīva. Palielinoties cilvēku plūsmai starp Daugavpili un Viļņu, jau tuvākajā nākotnē Viļņa Daugavpilij kļūs tuvāka un sasniedzamāka nekā Rīga.
Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.
Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".
Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".
Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.
Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju, tostarp cilvēku reproduktīvajā vecumā un jaundzimušo bērnu, skaits. "Tas neapšaubāmi ir nopietni, un 2024. gadā visticamāk gaidāms dzemdību skaita kritums gan Rīgas Dzemdību namā, gan pārējos stacionāros Latvijā," atzīst valsts galvenā vecmāte Vija Bathena-Krastiņa.
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādājis ar 48,503 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss. Tai pašā laikā plānotās likuma izmaiņas paredz, ka viņš pretstatā daudziem citiem valsts uzņēmumu valdēs un padomēs strādājošajiem varēs pretendēt uz algas pielikumu.
Zviedrijas Bruņotie spēki uzstāj, ka vēja parki Baltijas jūrā var apdraudēt nacionālo drošību, radariem traucēt Kaļiņingradas virziena vērošanu, ziņo Zviedrijas nacionālā televīzija SVT savā portālā “svt.se”, savukārt Latvija jau savlaicīgi vērtējusi enerģētikas un militāro interešu savietošanu, un līdzīgas situācijas, kā tagad Zviedrijā, netiks pieļautas.