Eiropas Savienībā atkal izteikts priekšlikums aizliegt malkas krāsnis, bet pret to iebilda Čehija un citas Austrumeiropas valstis. Latvijas ieskatā arī pēc 2030. gada ir jābūt iespējai turpināt enerģijas ražošanai izmantot ilgtspējīgi iegūtu meža biomasu (jo īpaši individuālajā (mājsaimniecību) apkurē).
Zādzības pārtikas veikalos Latvijā bijušas aktuālas vienmēr, tomēr jāsecina, ka pēdējā laika tendences nav iepriecinošas – zagļu kļūst vairāk, viņi kļūst drošāki un nekaunīgāki. Taču tirgotāji ar to rēķinās un, lai cīnītos ar zagļiem, talkā ņem ne tikai preču "pīkstuļus" un videokameras, bet arī mobilās apsardzes vienības un jaunākās tehnoloģijas.
"Ķīnas Tautas republikas vēstnieks Latvijā Tangs Songgens ir pārliecināts, ka Latvijas animācijas filma "Straume, kuras režisors ir Gints Zilbalodis, Ķīnā noteikti izraisīs rezonansi iedzīvotāju vidū. "Straume" ir kļuvusi par pirmo latviešu filmu, kas ieguvusi lielākās pasaules balvas un globālo reputāciju, tostarp savu pirmo balvu, kas iegūta 11. starptautiskajā kinofestivālā "Golden Silk Road" ("Zelta zīda ceļš") Ķīnā.
Latvijas iedzīvotāji arī šogad turpina saņemt valsts atbalstu, lai iegādātos jaunu vai lietotu elektroauto vai arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto. "Neatkarīgā" pētīja, kādi ir auto iegādes un atbalsta nosacījumi un kāpēc valsts atbalsts ir, arī iegādājoties dārgu auto 75 000 –95 000 eiro vērtībā.
Par "airBaltic" darbinieku sūdzībām saistībā ar darba apstākļiem un uzņēmuma vadības attieksmi pret algoto darbaspēku, par darba ņēmēju stāvokli Latvijā kopumā un nozarēm, kurās tas ir sevišķi smags, par arodbiedrību lomu un streiku kā pēdējo iespēju vai līdzekli, lai cīnītos par savām tiesībām, “nra.lv” saruna ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valdes priekšsēdētāju Egilu Baldzēnu.
"Esam gandarīti, ka pēc piecu gadu mēģinājumiem beidzot ir izcelta "airBaltic" darbinieku sāpe, kuru uzņēmuma valde un padome negrib dzirdēt. Piecu gadu laikā izmēģinājām visu – gan sociālo dialogu ar Darba inspekcijas piedalīšanos, gan kolektīvos strīdus virzījām uz tiesu, bet tiesu prakse mums Latvijā ir tāda, ka arodbiedrības neko nevar izdarīt. Tālāk laikam jāstrādā ar Tieslietu ministriju, kāpēc tas ir tā. Streiks nav pašmērķis, mērķis ir izteikt sāpi," sarunā ar "Neatkarīgo" atzina Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.
Kas šogad mainīsies Latvijas pensionāru dzīvē, kādi ir Latvijas Pensionāru federācijas nākotnes plāni, cik valdība ir gatava risināt senioriem aktuālus jautājumus, vai ir paredzēts paaugstināt pensionēšanās vecumu, cik taisnīga ir pensiju sistēma, intervijā "Neatkarīgajai" stāsta Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aija Barča.
Šajās dienās Dailes teātra skatuvi piepildīs pasaulē pretrunīgi vērtētā reliģiskas organizācijas “Faluņguņ” sastāvā esoša deju grupa "Shen Yun", pret kuras vadītājiem ASV notiek tiesas process apsūdzībās par nepilngadīgo ekspluatāciju un piespiedu darbu. Kas ir Latvijā notiekošo šīs grupas koncertu īstie organizatori, ar ko izrāde saskaņota un cik daudz izrādes organizēšanā ir iesaistīts pats Dailes teātris, “Neatkarīgajai” skaidro Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars.
Vai latvietim jākļūst turīgam; kāpēc Polijā ir modernas automaģistrāles, ātri moderni vilcieni, bet pie mums nekā no tā nav; vai ir labi latviešus salīdzināt ar igauņiem un lietuviešiem; vai patiesi mēs pārāk daudz čīkstam; cik ticami, ka Putins ar Trampu pārdalīs Eiropu, vai turpmāk pār pasauli valdīs Masks ar Tīlu – intervijas turpinājums ar kādreizējo mākslas kritiķi un žurnālistu, tagad vienkārši procesu vērotāju Pēteri Bankovski.
Vai ir sācies jauns pasaules pārdalīšanas periods; cik zinām par laikmetu, kurā dzīvojam; tautu staigāšana un kristietības noturība; vai ir jēga uztraukties par latvietības izzušanu; vai patiesi zelta laikmets Latvijai – saruna ar kādreizējo mākslas kritiķi, un žurnālistu, tagad vienkārši procesu vērotāju Pēteri Bankovski.
Aiz kokiem var arī nesaredzēt mežu, bet pavisam noteikti nevar saredzēt to, kas atrodas zem kokiem un zem meža. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ir tie, kas meklē, kādi dārgumi un kurā vietā viņu pārvaldītajās teritorijās ir skatam noslēpti.
Polijā sākts īstenot nacionālo programmu drošas valsts robežas izveidei – "Shield East" – "Austrumu vairogs". Nocietinājumi un inženiertehniskās barjeras uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir paredzēti ne tikai tam, lai apturētu agresoru, bet arī lai kavētu hibrīdkaru ar imigrantu izmantošanu. Polija uzskata, ka barjera uz robežas ir tikai viens no valsts drošības sistēmas elementiem. Vissvarīgākais ir labi apmācīta, bruņota un spēcīga armija, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".
Dailes teātra skatuve nākamā gada sākumā vismaz trīs dienas draud pārvērsties par politisko vēstījumu laukumu, kur, izskatās, baudu gūs ne tik daudz skatītāji kā pasākuma finansētāji un tā organizētāji ar pasaulē ļoti pretrunīgu slavu.
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.
2026. gadā Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā ES Atmežošanas regula par cīņu pret mežu izciršanu (EUDR), kas var samazināt kakao produktu pārstrādi Eiropas Savienībā par aptuveni 20%. Tas savukārt draud izraisīt šokolādes tāfelīšu cenu pieaugumu līdz pat septiņiem eiro. "Neatkarīgā" skaidroja, ko par regulas ieviešanu domā Latvijas ražotāji un tirgotāji.
Strīdiem par nomas līguma laušanu nonākot tiesvedībā, bieži vien izīrētājam rodas grūtības tiesai paskaidrot līguma laušanas patiesos iemeslus, “Neatkarīgajai” atgādina zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju (LJF) par sporta centra "Kleisti" apsaimniekošanu. Jātnieku sporta aprindās tas ir izsaucis neizpratni, sašutumu, neziņu par nākotni. LJF vērsusies pie valsts augstākajām un atbildīgajām amatpersonām un izklāstījusi savus apsvērumus, lūdzot apturēt ministrijas centienus. Arī invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" ir neizpratnē un ir gatava atbalstīt sportistu paraolimpiešu centienus, ja tādi būs, saglabāt "Kleistus" kā treniņu vietu, “Neatkarīgajai” apliecināja “Apeirona” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Pateicoties plānotajai dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanai starp Daugavpili un Viļņu, cilvēku aprite starp abām lielajām Baltijas valstu pilsētām draud kļūt ļoti intensīva. Palielinoties cilvēku plūsmai starp Daugavpili un Viļņu, jau tuvākajā nākotnē Viļņa Daugavpilij kļūs tuvāka un sasniedzamāka nekā Rīga.
Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.