Andra Ozola / Autori

Oktobra vidū Latviju pāršalca ziņas, ka daži pedagogi algā saņēmuši par vairākiem desmitiem vai pat simtiem eiro mazāk nekā cerēts. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunām puses nav nonākušas līdz kopīgam redzējumam par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algu pieaugumam. LIZDA pieprasījusi skaidrojumu par budžeta līdzekļu piešķīrumu mērķdotācijai un tās aprēķināšanas kārtību. Tāpat joprojām Latvijas skolās liela problēma ir vardarbība. Šīs tēmas sarunā ar "Neatkarīgo" aktualizēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Anna Pētersone ir darba vidē balstītas pedagoģijas izglītības programmas "Mācītspēks" 4. kursa jeb šā gada "iesaukuma" dalībniece. Kopš septembra viņa strādā Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā par franču valodas skolotāju un piekrita savos pirmajos iespaidos par darbu skolā dalīties ar "Neatkarīgo".

Lietuvas pilsēta Kauņa, sacenšoties ar Viļņu, kārtējo reizi vēlas apsteigt galvaspilsētu. Kauņa, kas īsteno stratēģiskās attīstības plānu līdz 2030. gadam, turpina meklēt ilgtspējīgus risinājumus transporta jomā. Tuvākajā laikā tā sāks priekšizpēti par jauniem augstas veiktspējas sabiedriskā transporta veidiem pilsētā, tajā skaitā ātrgaitas autobusiem un tramvajiem. Kauņas pilsētas dome vienbalsīgi atbalstījusi šādu iniciatīvu.

Garāku transportlīdzekļu ieviešana tramvaju transportā prasa intensīvu plānošanas procesu, jo tramvajiem ir maza elastība noviržu gadījumā to fiksētā maršruta dēļ. Garāku tramvaju ieviešana nozīmē arī papildu ieguldījumus infrastruktūrā un transportlīdzekļu konstrukcijā. Savukārt ieguvumi ir vairāk pārvadātu pasažieru, lielāks ātrums, īsāks gaidīšanas laiks pieturā un mazāks nepieciešamo transportlīdzekļu skaits. Par to liecina Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas un Vācijas pilsētas Drēzdenes pieredze.

Lielākajai daļai Latvijas pašvaldību draud ieslīgšana vēl lielākā nabadzībā, turpināsies cilvēku aizplūšana uz bagātākajām pašvaldībās vai ārzemēm, Latvija paliks aizvien neapdzīvotāka, ienaidniekam vieglāk iekarojama. Tajā pašā laikā valstij naudas ir pietiekami – atliek vien panākt politisku vienošanos un līdzekļus saprātīgi pārdalīt trūcīgajām un vidēji pārtikušajām pašvaldībām. Par to, kas būtu darāms, lai nosargātu no iznīcības Latvijas lauku reģionus, saruna ar bijušo Valkas mēru, šobrīd biedrības "Reģionālo attīstības centru apvienība" direktoru Ventu Armandu Kraukli.

Austrijas galvaspilsētā Vīnē, atšķirībā no citām lielajām pilsētām, tramvajs nekad nav zaudējis savu nozīmi un joprojām ir būtisks sabiedriskā transporta līdzeklis, neskatoties uz metro ieviešanu, līniju slēgšanu un pārveidošanu par autobusu transportu. Vīnes tramvaju tīkls ir piektais lielākais pasaulē pēc Melburnas, Berlīnes, Maskavas un Sanktpēterburgas tramvaju tīkla.

Vācijas pilsētā Hamburgā savulaik bija viens no lielākajiem tramvaju tīkliem Vācijā. Viss sākās 1866. gadā ar zirgu tramvaja satiksmi, līdz 1978. gadā pilsētas vara lēma par labu automašīnām. Hamburgā reisā izbrauca pēdējais tramvajs, kuru pēdējā gaitā pavadīja desmitiem tūkstošu cilvēku. Kopš tā laika pilsētā darbojas autobusi un metro. Tikmēr hamburgieši joprojām sēro par tramvaja zaudēšanu un uzskata, ka tā likvidēšana bija kļūda.

Valsts izglītības satura centra (VISC) dzīlēs radītais metodiskais materiāls "Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes" pirms dažām nedēļām izraisīja skaļu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Pozitīvais ieguvums – sabiedrība ir sākusi runāt un diskutēt par to. Vēl tikai normālā izskatā vajadzētu atgriezt veselības mācību un seksuālo izglītību Latvijas skolās. Par to, kam mācīt, kā mācīt un ko mācīt – tiesa gan, bez neviena runātāja skolotāja – tika spriests arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un VISC rīkotajā konferencē – diskusijā "Zināšanas pasargā".

Laikā, kad  izglītībā visi runā par starpdisciplināru pieeju, kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma" to dara jau vairākus gadus un ir kļuvusi par atpazīstamu zīmolu. Tai ir iekļaujoša pieeja – baudīt kultūru var ikviens skolēns, neatkarīgi no viņa sociālās izcelsmes un neraugoties uz to, vai viņam ir dārga biļete vai ekskluzīvs ielūgums uz pasākumu. Turklāt, kā atzīst paši skolēni, šī programma labvēlīgi ietekmē viņu mentālo veselību.

Rīgas pilī 29. septembrī notika Ata Kronvalda balvas pasniegšanas ceremonija. Ceremonijā sveiktas 2022./2023. mācību gada labākās skolas talantīgo skolēnu spēju attīstībā, kuru skolēni sasnieguši labākos rezultātus valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konkursos un radošajās skatēs, kā arī skolotāji, kas devuši ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā.

Jaunākajā "Times Higher Education" pasaules universitāšu reitingā Latvijas augstskolām pieticīgi rezultāti – nav izdevies pakāpties augstāk par 1000. vietu, bet Igaunijas un Lietuvas augstskolas mūs krietni apsteidz. Toties pašas universitātes par reitingiem daudz nebēdā un ar sevi lepojas.

Rietumi turpina ļoti rūpīgi sekot, kā mēs Baltijas valstīs risinām krieviski runājošo iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā. Tas nule kā spilgti izpaudās raidorganizācijas BBC intervijā ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, kurā viņa skaidro, kā Igaunijā izveidojusies krieviski runājošo iedzīvotāju grupa un kā tā tiek risinātas integrācijas problēmas.

Olu ražošanas uzņēmums AS "Balticovo" uzņēmuma teritorijā Bauskas novada Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro. Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā.

Vācijas galvaspilsēta Berlīne pasaulē tiek slavēta par pārdomātāko un sakārtotāko transporta sistēmu. Pilsētas pasažieru pārvadājumu mugurkauls ir pazemes un virszemes dzelzceļa satiksme.

Tramvaju satiksme Lisabonā pasaulei lieliski demonstrē, kā pilsētas sliežu sabiedriskais transports veiksmīgi spēj pildīt vienlaikus divas funkcijas – kalpot gan pilsētas iedzīvotājiem kā transporta līdzeklis, gan izklaidēt tūristus no visas pasaules, kļūstot par sava veida Portugāles galvaspilsētas zīmolu.

Publiskots ziņojums "Īsumā par izglītību 2023" ("Education at a Glance 2023"). Atbilstoši šā gada ziņojuma tematiskajai ievirzei tajā uzsvērta profesionālā izglītība, vienlaikus sniedzot informāciju arī par citiem izglītības veidiem. Latvijai labi panākumi profesionālajā un augstākajā izglītībā, bet, neskatoties uz vairākkārtējiem paaugstinājumiem, joprojām zemas skolotāju algas.

Šā gada 1. janvārī darbu sāka jaunā Klimata un enerģētikas ministrija. Kas paveikts astoņos mēnešos, cik valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu naudas iztērēts, "Neatkarīgā" vaicāja ministrijai. Ministrija atbildēja ar darbu sarakstu, taču sabiedrībā tās darbība tiek vērtēta neviennozīmīgi, ik pa laikam aicinot izvērtēt jaunizveidotās ministrijas lietderību.

Laikā, kad Krievijas plašsaziņas līdzekļi aicina savus pilsoņus, kuri vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, doties uz Latviju, jo tur automašīnas nekonfiscēs, Latvija stingri pieturas pie principa – transportlīdzekļi tiek atgriezti atpakaļ Krievijā, bet netiek konfiscēti, jo tiesību akti sankciju jomā neparedz transportlīdzekļa konfiskāciju. Līdz šim Latvijā ir liegts iebraukt piecām automašīnām, kas reģistrētas Krievijas Federācijā. Tās atgriezušās Krievijā.

Septembrī un augustā vairāki Latvijas skolu jaunieši guvuši nozīmīgus panākumus starptautiskos konkursos un olimpiādēs, tādējādi ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī izcīnot tiesības mūsu valstij rīkot Eiropas jauno zinātnieku konkursu 2025. gadā, "Neatkarīgo" informēja Valsts izglītības satura centrs (VISC).

Pašlaik rodas iespaids, ka Torņakalna vēsturisko dzelzceļa tiltu, kas varētu iet bojā, būvējot dzelzceļa līniju "Rail Baltica," liktenis rūp tikai Torņakalna attīstības biedrībai un apkaimes iedzīvotājiem, bet pārējiem tas ir vienaldzīgs. Pieminekļu sargātāji apgalvo, ka tiekot meklēti risinājumi daļējai vērtību saglabāšanai, savukārt arhitekti uzskata, ka monolīto dzelzsbetonu nevar izjaukt un pēc tam atkal salikt atpakaļ. Bet lēmums par pārvadu pārveidošanu būs jāpieņem Rīgas pašvaldībai.

Ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem turpmāk būs liegts iebraukt Eiropas Savienībā, tostarp caur Latvijas robežšķērsošanas vietām. Atsakoties pakļauties šai prasībai, muita transportlīdzekli varēs konfiscēt. Savukārt Latvijā iepriekš iebraukušos transportlīdzekļus nav paredzēts konfiscēt, jo šeit darbojas tiesiskās paļāvības princips.

Kamēr "Rail Baltica" būvniecība Rīgā, Torņakalna atzarā, vēl kavējas un tikai nesen ir izsludināts konkurss projektēšanas darbiem, vēl ir cerība glābt trīs vēsturiskos tiltus un, iespējams, arī vēl citas vēsturiskas vērtības, pārliecinājās "Neatkarīgā", kopā ar Torņakalna attīstības biedrības priekšsēdētāju, Rīgas domes deputātu Valdi Gavaru izstaigājot vietas, kuras varētu skart šis projekts.