Jaunās Saeimas un valdības darba kārtībā ir iespējams arī tāds nebūt ne viegli izšķirams jautājums, ko atbildēt uz atjaunotās Pleskavas kņazistes vai Novgorodas republikas piedāvājumu atpirkt no tām Abreni kaut par vienu eiro.
Krišjāņa Kariņa aizejošās valdības solījums samaksāt par elektrību uzņēmēju vietā 260 miljonus eiro izklausās liels attiecībā pret cilvēku ikdienā, nevis uzņēmējdarbībā parastām naudas summām.
Valdība vakar nolēma un Saeima rīt nolems piešķirt kārtējos 422 miljonus, ar kuriem valsts apmaksās daļu no rēķinos par siltumu un elektrību norādītajām summām iedzīvotāju un uzņēmumu vietā.
Latvijas Bankai un tās prezidentam Mārtiņam Kazākam personiski nākas pildīt savus pienākumus un stāstīt, ka Latvijai priekšā stāvošā rūpju ziema patiesībā būšot tikai rūpīšu ziemiņa.
Piekrastes vides aizsardzības biedrības aktīviste Marta Timrota noraida apgalvojumus, ka pret sašķidrinātās gāzes pieņemšanas termināļa celtniecību netālu no Skultes ostas uzstājas izlutināti vai privātīpašnieciskuma tieksmju apsēsti cilvēki, kuriem terminālis aizsegs saulrietu. Viņa savākusi daudz argumentu, kāpēc termināla uzcelšanas gadījumā “mēs, kas tur dzīvojam, atšķirībā no tā, kurš dzīvo Jelgavā, katru dienu redzēsim valsts negodīgas pārvaldības piemēru”.
Kam apnikusi vispirms automašīnu un pēc tam cilvēku rindošanās un spaidīšanās, kā arī ēdināšanas u.c. pakalpojumu cenas oktobra pirmo nedēļu nogalēs Siguldā, tie nevilsies, mainot savu tradicionāli vertikālo orientāciju uz ceļojumu pa plakano Zemgali līdz pat Lietuvai.
Latvijas valdības miera laikos nelika dabasgāzes lietotājiem piemaksāt pie toreiz smieklīgi zemajām dabasgāzes cenām kopā simtu vai dažus simtus miljonus eiro par lepnumu, ka Latvijai ir savs gāzes pieņemšanas terminālis. Latvijas kara laikā apsolījusi piešķirt šādam terminālim nacionālo interešu objekta statusu, bet vēl nav devusi nacionālajam objektam garantijas, ka tā pastāvēšanu apmaksās vēl vairāk nacionālais, valstij piederošais uzņēmums “Latvenergo”. Šādā brīdī pagaidām tikai projekta veidošanas stadijā esošā uzņēmuma “Skulte LNG Terminal” valdes vienīgais loceklis Uldis Salmiņš izmantoja interviju Neatkarīgajai, lai brīdinātu valdību un sabiedrību, ka terminālim nepietiekot ar labiem vārdiem bez līgumos jau garantētas naudas.
Latvijas valsts a/s “Latvenergo” noslēgusi sadarbības līgumu ar Vācijas energokompāniju “RWE” par kopīgu startu konkursā par tiesībām ķert vēju jūrā pie Liepājas, ko, savukārt, kopīgi piedāvās Latvija un Igaunija.
Kredītņēmēju pienākums apmaksāt Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par eiro refinansēšanas likmes paaugstināšanu nesamazinās inflāciju un nepiespiedīs bankas maksāt saviem noguldītājiem depozītprocentus.
Latvijas ostas aizgājušajā vasarā spējušas pielāgoties cilvēku gribai un iespējām ceļot pa jūrām pēckovida pasaulē pa inflācijas viļņiem kara pievārtē.
Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko pārī ar savu kuratoru un dažbrīd arī konkurentu, Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ir izdevies nodarīt lielus zaudējumus Latvijai, Lietuvai un Polijai, piespiežot tās nocietināt savas robežas pret nelegālu cilvēku plūsmu.
Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi praktiski neatvieglo tas, ka tieši šodien Lietuva ar NordPool elektrības biržas cenas rekordu 478,16 eiro par megavatstundu mazliet pārspēj Latviju ar 470,38 eiro par megavatstundu.
Uz Latvijas valdības un partijas “Jaunā Vienotība” vadonim Krišjāni Kariņu gulstas atbildība par to, ka Latvijas valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) apsolījies samaksāt vācu uzņēmumam “Siemens” par 36 miljoniem eiro vairāk, nekā par tā paša pasūtījuma izpildi prasīja amerikāņu “General Electric” (GE).
Nekustamā īpašuma attīstītāji šonedēļ piespieda uz 14. Saeimu sataisījušos politiķus kaunēties, taisnoties un apsolīties labot situāciju, ka no 2011. gada līdz 2022. gada pirmajai pusei Latvijā uzbūvēti 16 000 jaunu dzīvokļu, kamēr Igaunijā vairāk nekā 31 000 un Lietuvā vairāk nekā 44 000.
Sensācija ar 2022. gada pavērsienu Latvijas iedzīvotāju kopskaita palielināšanās virzienā ir tik caurskatāma un nesaistīta ar pašu Latviju, ka neviens politiķis vai partija pat nemēģina ar to lepoties vai kā savādāk izmantot priekšvēlēšanu cīņā par 14. Saeimu.
No 2022. gada sākuma līdz šai baltai dienai turpinās iedzīvotāju skaita palielināšanās valstī, kurā tas iepriekš sarucis kopš pirmās dienas, kad valsts pastāv savā tagadējā teritorijā un lielā mērā ar to pašu cilvēku sastāvu, kura vārdā 1990. gada 4. maijā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana.
Tik tiešām dzīres mēra laikā izrādījušās pagājuša gada 29. novembrī sarīkotās svinības par godu Latvijas valsts uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” vērtspapīru kotēšanai fondu biržā.
No Krievijas izsprukt gribošajiem krieviem jāatgādina pasaulei par par Hitlera Vācijā iesprostoto ebreju nogalināšanu, bet Latvijas krieviem jābrīdina latvieši neatkārtot viņu 1914. gada gaviles par vāciešu un ebreju deportēšanu, kas drīz vien pārvērtās vaimanās par pašu latviešu deportēšanu.
Tagadējie Latvijas iedzīvotāji var priecāties vismaz par to, ka viņiem piestādītais 2,1 miljona rēķins par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu ir daudz mazāks nekā Latvijas PSR iedzīvotāju izdevumi par šī paša pieminekļa uzcelšanu.
Bezskaidrās naudas izkrāpšana kļuvusi par globālu industriju, kas strādā bez brīvdienām u.c. darba laika ierobežojumiem, bet ne visi tās produkti vienlaicīgi tiek noformēti atbilstoši Latvijas iedzīvotāju profilam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs vakar publiski virknēja bargus vārdus un raidīja niknu skatienu uz Daugavpili, no kurienes bija saņēmis negatīvu atbildi uz viņa 25. augusta vēstulē Daugavpils pašvaldībai izteikto prasību demontēt padomju varu slavinošos pieminekļus šīs pašvaldības teritorijā.
Lāča pakalpojumu pats sev un visiem Latvijas putinistiem izdarījis viņu aktīvists Andrejs Pagors ar 2019. gada 23. jūlija publikāciju “Stāvēsim dienu un nakti: krievi neļaus nojaukt Uzvaras pieminekli”.