Arnis Kluinis / Autori

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izbrāķējusi zaudējumos slīgstošās “Baltic International Bank” (BIC) glābēju komandu un nolēmusi banku noslīcināt uzreiz. Latvijas policija uzlikusi slīkonim simboliskus rokudzelžus.

Aizejošās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ierakstītais teikums “Uzsāksim nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu” labi raksturo gan K. Kariņu ar visām viņa bijušajām un vēl tikai iedomātajām valdībām, gan valdības deklarāciju nozīmi Latvijas Republikā, gan latviešu izvēli vairāk kašķēties nekā klausīties klasiskās mūzikas koncertus.

Pirms 81 gada 8. decembrī vācu nacisti Rīgas nomalē Rumbulā pabeidza vietējo un arī no citurienes atvesto ebreju nogalināšanu tādā veidā un mērogā, kādam tagad tuvojas Krievijas diktatora Putina režīms.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) apņēmusies atrast un izkratīt negausīgu naudas rijēju, kas gandrīz izputinājis Latvijas valstij piederošos uzņēmumus “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST). Aizdomās turamā persona ir “Latvenergo”.

No Briseles atskanējis rīkojums Latvijai pārlikt dzelzceļa sliedes no 1520 mm ceļu platuma uz 1435 mm platumu, kas īstenībā nozīmē fantastiski dārgu paņēmienu šo sliežu nodošanai metāllūžņos.

Eiropas Komisija no palīdzības fondiem Latvijai apstiprinājusi finansējumu 4,3 miljardus eiro 2021-2027 gadam. Tas ir signāls, ka tūlīt pat jāsāk rīkoties valsts un pašvaldību iestādēm, slimnīcām un skolām, jau esošiem un naudas dabūšanai vēl tikai iecerētiem nodibinājumiem, lai savlaicīgi iestātos rindā uz naudu.

Šonedēļ vēsture izspēlē ļaunu, bet pelnītu joku pret krieviem, jo 83. gadadiena Padomju Savienības uzbrukumam Somijai pienākusi ar salu, kas nogalina uzbrucējus Ukrainā tieši tāpat, kā nogalināja uzbrucējus Somijā.

Valsts a/s “Latvenergo” atskaite par šā gada 9 mēnešos nopelnītajiem 104,26 miljoniem eiro atklāj, kur palikusi nauda, pēc kuras pazušanas citi valsts uzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” pieprasīja savu tarifu celšanu. 

Valsts zemes dienestam (VZD) nav paveicies, ka dienestam jāprasa atļauja palielināt savu pakalpojumu tarifus laikā, kad sabiedrību jau satracinājusi dienesta nespēja veikt savu pienākumus.

14. Saeimas vēlēšanas iezārkoja Konservatīvo partiju, kas zaudējusi satiksmes ministra vietu un iespējas pilnībā atdot autobusu pasažieru nozari oligarhiem, nodokļu nemaksātājiem un afēristiem.  

Krievijas uzbrukums Ukrainai kopumā un Ukrainas pilsētu apšaudīšana jo īpaši aktualizē padomju laikā ļoti iecienītu propagandas tēmu - atsauci uz Otrā pasaules kara noziedznieku tiesāšanu, kas 1964. gadā Rīgā latviešu valodā izdotā grāmatā aprakstīta šādi: “Ar savu spriedumu Starptautiskais Tribunāls apstiprinājis: agresija ir starptautisks noziegums. Un ne tikai deklarēja, bet arī, izrādot šim atzinumam cieņu, pakāra desmit šīs agresīvās valsts ministrus.”

Valsts uzņēmums “Sadales tīkls” šī gada pirmo pusi pabeidzis ar pusotra miljona eiro zaudējumiem un prasību palielināt elektrības sadales tarifus par 183 miljoniem eiro gadā. “Elektroenerģijas pārvades tarifa plānotais pieaugums, elektroenerģijas, kā arī elektrotīkla uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo resursu cenu straujais kāpums veido a/s "Sadales tīkls" sadales pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu pieaugumu 183 miljonu eiro apjomā gadā,” uzņēmums paziņoja 14. novembrī.

Valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) pieteicis četrkārt augstāku maksu par saviem pakalpojumiem. Patērētājiem jāsaprot, ka šī būs tikai daļa no kopējā elektrības cenas palielinājuma virs pašas elektrības cenas. “Augstsprieguma tīkls” tagad sacenšas ar citu valsts uzņēmumu “Sadales tīkls” par straujāko pakalpojumu tarifu palielināšanu.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) lojalitātes priekšnesums vietējai valdībai Rīgā un nozares uzraugiem Frankfurtē ļoti atgādināja līdzīgus pasākumus tagadējā Krievijā, kur valsts un privātuzņēmumu amatpersonas sacenšas ar prasmēm runāt par Krievijas sāktā kara sekām ekonomikā tā, lai visi saprastu un priekšniecība atalgotu runātāju prasmi nepateikt vārdu “karš”.

Latvijas Republikas pastāvēšanas 104. gadskārtā uzskaitīsim ieguvumus un zaudējumus, ko šī valsts nesusi nevis tautai un cilvēcei, bet viena cilvēka pēctečiem, kurš valsts radīšanā paveica ļoti daudz un savu dzīvību tai atdeva.

Īstais, pasaules vēsturē svarīgais 2022. gads šoreiz sākās ne 1. janvārī, bet 24. februārī. Ne uz visiem uzņēmumiem vai cilvēkiem Latvijā šāda datumu nobīde attiecas tik lielā mērā kā uz Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR), kuras klientu lielākā daļa nāca no tagad karojošām valstīm. Gada nogalē palūkosimies, kā rūpnīca pielāgojusies šai situācijai un kādi tai plāni uz 2023. gadu un tālāku nākotni.

Aizejošā Krišjāņa Kariņa valdība atstāj aiz sevis nevis dziļu demogrāfisko bedri ar jau sataustāmu dibenu, bet velšanos līdz bedres dibenam vēl nezināmu laiku.

Ticēsim Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoram Arvīdam Ozolam, ka no Latvijā cirstiem kokiem iegūti šķeldu drīkst kurināt bez CO2 emisiju kvotu pirkšanas veidā uzlikta nodokļa. Pateiksimies Krievijas un Baltkrievijas diktatoriem par savu valstu ekonomisko robežu slēgšanu, kas pasargā labo Latvijas šķeldu no sliktas šķeldas piemaisījumiem.

Savu piedzimšanu pirms tieši 100 gadiem Latvijas Bankas (LB) pieteica ar naudas vērtības palielināšanu no 500 Latvijas rubļiem līdz 10 latiem pretēji tagadējai naudas nomināldaudzuma uzpūšanai un pirktspējas pazemināšanai.

Par naudas emisiju atbildīgā Latvijas Banka (LB) un naudas apsaimniekošanu uzraugošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdzinās diviem dzīves vērtās cietušiem cilvēkiem, kuri tūlīt izlabos savu jaunības kļūdu un divdesmit gadus pēc izšķiršanās atkal salaulāsies. Tas, protams, ļaus arī ietaupīt resursus. Tomēr pat tad, ja tas notiks, jautājums par to, vai Latvijas Bankas aparāta un īpašumu uzturēšanas izdevumu attiecība pret tās reālajā kompetencē esošajiem jautājumiem ir adekvāta pieticībai, ar ko gaidāmajā ziemā nāksies samierināties lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, aizvien ir aktuāls.

Aizejošā 2022. gada pirmie trīs ceturkšņi devuši Latvijas ostām par 16% vairāk un “Latvijas dzelzceļam” par 9,4 % kravu vairāk nekā tas pats laika posms 2021. gadā.

Ja visām precēm un pakalpojumiem cenas ceļas, tad jāpieaug arī naudas cenai. Tāpēc Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstina refinansēšanas likmi un Latvijas Banka (LB) pilda savu pienākumu ECB lēmumu reklamēt.