Mūsu izcilais režisors un vienlaikus sociālais aktīvists (nevienaldzīgs pilsonis) Alvis Hermanis šajās dienās sociālajā vietnē “Facebook” publicēja politisko paziņojumu, kurš izsauca plašu sabiedrisko rezonansi.
Plānotais Saeimas balsojums par Klimata likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā no vakardienas sēdes darba kārtības tika izņemts. Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa skaidrojums, ka likumprojekts jāpapildina un jāpilnveido, jo sabiedrībā par to esot liela interese, tika uztverts kā tīra atruna.
Latvijas valstij ir parādījusies unikāla iespēja atgūt savus kādreiz zviedriem vieglprātīgi pārdotos īpašumus – vairāk par simt tūkstošiem hektāru meža. Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa “Sodra” plāno atbrīvoties no aktīviem Baltijas valstīs un izbeigt šeit uzņēmējdarbību.
Politiskās pārmaiņas, kuras iezīmēja autokrātu ass izveidošanās nosacītajos antiRietumos (Putins, Sji, Kims, Teherānas teokrātija) un Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, liecina par tektoniskām izmaiņām globālajā politikā. Pasaule strauji mainās, un tā arvien vairāk nelīdzinās tai, kādu to redzējām agrāk.
Līdz šim no nevēlamo simbolu atbrīvošanās kampaņu redzesloka izdevies izvairīties Strēlnieku piemineklim pie Okupācijas muzeja un piemineklim 1905. gada revolucionāriem Daugavmalā, netālu no dzelzceļa tilta.
Nupat kā aktualizējies jautājums par mošejas būvi Rīgā liek gan Rīgas domes amatpersonām, gan sabiedrībai kopumā atbildēt uz jautājumu – ko darīt? Lielai sabiedrības daļai šāds jautājuma uzstādījums šķiet absurds: kā, ko darīt? Protams, ka aizliegt. Kādi vēl tur var būt jautājumi. Īpaši gadā, kad notiek pašvaldību vēlēšanas. Taču jautājums nav tik vienkāršs, kā pirmajā brīdī var likties.
Saeima ceturtdienas sēdē nenobalsoja pirmajā lasījumā par jauno Klimata likumu. Koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu šī pretrunīgi vērtētā likumprojekta virzīšanai. Līdz ar to opozīcijai izdevās gūt nelielu, bet simbolisku uzvaru.
Ekonomikas ministrijā ieviesta datorprogramma “DeskTime” – rīks, kurš ļauj kontrolēt darbinieka rīcību pie datora. Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ieskatā tas palīdzēs uzlabot ministrijas aparāta darbinieku efektivitāti un ļaušot sasniegt maksimālu atdevi no katras darba stundas.
“Man pietrūkst iztēles, lai iedomātos, ka mēs varētu nonākt līdz tam,” Dānijas premjerministre Mete Frederiksena diplomātiski atbildēja uz ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa izteikumiem preses konferencē savā “Mar-A-Lago” rezidencē Floridā par iespējamo Grenlandes pāriešanu ASV jurisdikcijā.
Diskusijas valdībā par aviokompānijas “airBaltic” nākotni publiskā līmenī ir uz laiku iesaldētas. Līdz šā gada 21. janvārim, kad notikšot akcionāru sapulce. Atgādināšu, ka 97,97% uzņēmuma akciju pieder Latvijas valstij. Līdz ar to šī akcionāru “sapulce” būs tikai formāla procedūra, kurā tiks pausts valdības redzējums situācijas risinājumam.
Pirmdienas rīts sākās ar patiešām patīkamām ziņām. Pareizāk sakot, izcilām, gluži vai grandiozām ziņām. Latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” ieguvusi prestižo “Golden Globe” balvu.
Konservatīvo domu pārstāvošā portāla “Telos” galvenās redaktores Agneses Irbes intervija TV raidījumā “Kāpēc?” izraisīja pamatīgu viļņošanos tajos sociālo tīklu burbuļos, kuri aktīvi seko līdzi tā dēvētajiem kultūras kariem starp nosacītajiem konservatoriem un liberāļiem.
Jaunais, 2025. gads iesākās bez lēnas iešūpošanās. Uzreiz, jau pirmajā darbadienā, skaļš skandāls. Rīts sākās ar gluži vai sensacionālu ziņu: aviokompānija “airBaltic” 2025. gada vasaras sezonā atcels 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi. Lidsabiedrība esot spiesta pārtraukt lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazināt reisu biežumu 21 maršrutā.
Mode nosaka ne tikai taustāmo lietu dizainu, bet arī politiku. Donalda Trampa uzvara 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās liecināja par fundamentālu politiskās modes maiņu Rietumu pasaulē.
Svētku runām ir savs uzdevums un sava specifika. Tāpat kā apsveikuma kartītēm, suminājumiem sociālajos tīklos vai galda runām, sveicot jubilāru. Šīs runas parasti sastāv no divām komponentēm. No uzmundrinošām, labu vēlējumu standarta frāzēm un katram apsveicamajam specifiskām, unikālām lietām.
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks garā intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” izklāstījis savu versiju par to, kāpēc viņa redzējums par pasaulē notiekošo vairs netiek uztverts kā vienīgais pareizais. Kāpēc parastie, “augstajās gudrībās” neiesvaidītie ļautiņi neuztver viņa un viņam līdzīgo “patiesības skaidrotāju” sprediķus ar nepieciešamo godbijību un cieņu.
No iekšpolitiskā aspekta aizvadītais gads Latvijas politikā bija tukšais gads. Var jau uzskatīt Eiroparlamenta vēlēšanas kā būtisku starpfinišu pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību un 2026. gadā paredzētajām Saeimas vēlēšanām, bet starpfinišs tomēr ir un paliek tikai starpfinišs pirms “īstajām” vēlēšanām. Nākamgad tādas būs pašvaldībās, kur galvenā balva tiks izcīnīta Rīgā.
Latvijas tautsaimniecībai aizvadītais gads bija saspringts. Budžeta ieņēmumi pildījās zem plānotā, kas radīja kopumā nervozu atmosfēru, jo Latvijas budžeta veidošanas tradīcijā ir to veidot pēc nedaudz samazinātām prognozēm. Lai vēlāk varētu teikt, ka budžets pildās ar uzviju, un to kādam varētu papildus iedalīt.
Var jau būt, ka pēc gadiem vēsturnieki 2024. gadā saskatīs kaut ko citu, ar ko šis gads būs bijis iezīmējies pasaules vēsturē, bet šobrīd nav šaubu, ka šī gada nozīmīgākais notikums ir Donalda Trampa atkārtota ievēlēšana par ASV prezidentu 5. novembrī.
Uzreiz jāsaka, ka virsrakstā izteiktais valdības stabilitātes vērtējums vēl nenozīmē, ka Evikas Siliņas valdība ir negāžama un līdz 2026. gada 3. oktobra 15. Saeimas vēlēšanām paliks tāda, kāda tā ir. Drīzāk tieši otrādi. Paskaidrošu, kāpēc.
Lai arī reti kurš apstrīdēs to, ka cilvēces attīstītākā daļa ir cieši saistīta ar eiropeisko kultūrtelpu jeb kristietības tradīciju, vienlaikus daļa no šīs attīstītās sabiedrības izvirza smagas apsūdzības kristietībai un līdz ar to arī visai Rietumu civilizācijai kā tādai. Rietumi esot visa ļaunuma sakne, bet vēl dziļāk parokoties – kristietība. Lūk, patiesais visu pasaules netaisnību cēlonis.
Pirms svētku brīvdienām publicētais Saeimas izmeklēšanas komisijas ziņojums “Rail Baltica” lietā it kā ir salicis visus punktus uz i. Ziņojumā detalizēti izskaidrota projekta problēmu rašanās gaita un izgaismoti (nosaukti vārdos) galvenie vainīgie. Šīs komisijas darbs atšķirībā no citām līdzīgām komisijām tiek atzīts par vienu no jēgpilnākajiem. Tam varētu būt zināmas politiskas vai pat tiesiskas sekas.