Bens Latkovskis / Autori

Latviešu leģionāru piemiņas diena – 16. marts kopš deviņdesmito gadu nogales kļuvusi par vienu no neērtākajām dienām Latvijas politiskajā kalendārā.

Lai ko mēs teiktu par igauņu augstprātību vai lietuviešu lepnību, abas mūsu kaimiņtautas latviešus pēdējā desmitgadē apskauda galvenokārt par vienu lietu – par sasniegumiem aviācijas nozarē.

Neskaitāmas darba grupas, ministrijas un pārresoru koordinācijas centri gadu desmitiem ir izstrādājuši un pierakstījuši veselas Aleksandrijas bibliotēkas ar visdažādākajiem stratēģiskajiem, nacionālajiem un kādiem tik vēl plāniem. Noteikuši prioritātes, nosprauduši mērķus un izvirzījuši uzdevumus.

Prezidenta vēlēšanas Krievijā jau pirmajā kārtā beidzās bez pārsteigumiem – vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja līdzšinējais Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins. Pirms vēlēšanām gan atskanēja mulsas runas par iespējamo otro kārtu, taču Putina iegūtie 63% jāvērtē kā negaidīti liels pārsvars.

Nupat atgriezos no ceļojuma pa Tanzāniju. Katrs šāds ceļojums ļauj paskatīties arī uz Latviju ar jaunu redzējumu.

Šonedēļ aprit 90 gadi, kopš 1922. gada 15. februārī tika pieņemta Latvijas Satversme. Valsts prezidents Andris Bērziņš, atbildot uz laikraksta Diena jautājumu, vai nebūtu jādomā par jaunas Satversmes rakstīšanu, izteica pārliecību, ka tuvākajos gados tas arī notiks.

Tuvojoties bēdīgi slavenajam referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu, latviešu vidē iezīmējas divi galvenie veidi, kā paust savu attieksmi pret gaidāmo pasākumu.

Valsts prezidents Andris Bērziņš ierosinājis diskusiju par valsts pārvaldes reformu. Prezidents šo ierosinājumu izteica samērā piesardzīgi, cenšoties neizraisīt asu pretreakciju, kas jau iedīglī varētu nokaut cerības uz pozitīvu rezultātu.

ES samits Briselē noritēja tikpat kā bez pārsteigumiem. Par nelielu pārsteigumu parūpējās Čehija, kura par pievienošanos jaunajam Eiropas fiskālās disciplīnas likumam vēl lemšot savas valsts parlamentā un, iespējams, arī referendumā. Apvienotā Karaliste jau iepriekš brīdināja, ka jaunajam līgumam nepievienosies.

Ja cilvēkam ir mērķis dzīvot plašā, komfortablā mājā, braukt ar prestižu automobili un ģērbties dārgos zīmolotos tērpos, tad viņam jābūt arī plānam, kā šo iecerēto labklājības līmeni sasniegt.

2012. gada 26. februārī Rietumāfrikas valstī Senegālā notiks prezidenta vēlēšanas. Vairākumam Latvijas pilsoņu šo vēlēšanu rezultāts būs pilnīgi vienaldzīgs. Tāpēc ne jau par šīm vēlēšanām stāsts.

Valdošā koalīcija rosina pēc iespējas ātrāk nostiprināt fiskālās disciplīnas principus Satversmē. Pamats šai steigai ir vēlme kārtējo reizi apliecināt savu lojalitāti ES, jo šādu principu nostiprināšanu nacionālo valstu likumdošanā it kā paredzot jaunais ES līgums, kuru patlaban izstrādā Briselē un Berlīnē. Pats līguma projekta teksts pagaidām ir slepens, un to publiskošot janvāra beigās. Tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, viesojoties Saeimas Eiropas lietu komisijā, pavēstījis, ka Latvijai līgums būtu jāratificē īsi pirms pievienošanās eiro zonai. Citiem vārdiem, nekādas nepieciešamības pieņemt sasteigtus lēmumus nav. Tieši otrādi. Paskaidrošu, kāpēc.

Telekompānija LNT pārdota. Starptautiskā televīziju grupa Modern Times Group MTG AB (TV3 īpašniece) paziņojusi, ka ir parakstīts līgums par 100% LNT iegādi. Viena no nozares zinošākajām ekspertēm, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, norādījusi, ka darījuma rezultātā arvien asāk iezīmēsies vietējās informācijas telpas apdraudējums no ārvalstu mediju puses.

«Man gan gribētos teikt, ka pats sliktākais eirozonai jau ir aiz muguras, Eiropa lēnām sāk atveseļoties – ir apjautusi kļūdas, visu valstu valdības ir nobažījušās, mazina izdevumus.

Ziņu aģentūra BNS vēsta: «Tuvojoties referendumam par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, iecerēts diskutēt par pilsoniskās izglītības programmu, uzsverot valsts konstitucionālo pamatu negrozāmību.

Aizvadītais 2011. gads politiski bijis daudz karstāks nekā tika gaidīts, un diez vai šis gads būs mierīgāks. Iemesls satricinājumiem – gruzdošās politiskās un ekonomiskās pretrunas starp Latvijas galvenajiem spēlētājiem, kuras katru brīdi var pārvērsties atklātā ugunī.

Cīņa par labāku dzīvi un nevēlēšanās samierināties ar esošo lietu kārtību nodrošina civilizācijas attīstību. Taču, kopš cilvēki sākuši pārvietoties uz divām kājām, valdošie centušies saglabāt visu, kā ir, un ar dažādām metodēm mēģinājuši turēt paklausībā pakļautos.

Tieši Ziemassvētku priekšvakarā starptautiskie aizdevēji pieņēma lēmumu izbeigt Latvijas aizdevuma programmu, tādējādi, kā izteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš, atbrīvojot mūsu valsti no viena sloga.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmdien ārkārtas sēdē darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) izvirzīja 17 kandidātus.

ES 9. decembra samitā panāktā vienošanās liecina, ka gadu desmitus ieilgušajā cīņā starp federālistiem un nacionālistiem virsroku arvien vairāk ņem federālisti. Ģirts Rungainis ar sev raksturīgo tiešumu jau neslēpjoties runā par Eiropas savienotajām valstīm kā Romas impērijas reinkarnāciju. Ko tas nozīmē Latvijai, un kā mums pareizāk rīkoties?

Svētdienas pēcpusdienas paniskā naudas noņemšana no Swedbank bankomātiem faktiski bija pirmā uz baumu pamata izraisītā banku ažiotāža Latvijā. Gan Bankas Baltija, gan Rīgas komercbankas, gan Parex bankas un Latvijas Krājbankas kraha gadījumos bija pietiekami skaidri un loģiski pamatojami argumenti, kāpēc banka varētu bankrotēt.

Referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu būs. Ir pat nosaukts iespējamais tā datums – 18. februāris. Kaut referenduma formālais rezultāts ir it kā zināms – nepieciešamais balsu skaits, lai krievu valodu noteiktu kā otru valsts valodu, netiks savākts, referenduma faktiskais rezultāts būs lielā mērā atkarīgs no latviskās sabiedrības.