Otrdien par savu demisiju paziņojis Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks un veselības ministrs Sadžids Džavids, tādējādi izrādot savu neapmierinātību ar premjerministra Borisa Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem.
Veselības ministrijas izstrādātā onkoplāna realizācijai katru gadu papildus nepieciešami vismaz simt miljoni eiro, no tiem vislielākais finansējums ir vajadzīgs kompensējamo medikamentu apmaksai.
Sociālās nozares pasākumiem nākamajā gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 150 miljoni eiro, norāda labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Finansiāli “smagākā” prioritāte ir bāzes pensiju ieviešana no nākamā gada. Tam budžetā nepieciešami vairāk nekā 50 miljoni eiro. Bāzes pensija plānota kā regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiktu izmaksāts papildus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. Vai šādai prioritātei valsts budžetā atradīsies nauda – tas pašlaik ir ļoti sarežģīts jautājums, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un nepieciešamību jau šogad atvēlēt papildu finansējumu dažādiem atbalsta pasākumiem, kuri noteikti būs jāturpina arī nākamajā gadā.
Ja peldvietā ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs, kā arī ja tur uzturas ūdensputni un ūdens zīdītāji, iespējams, ūdenstilpē varētu būt savairojušies parazīti, kas izraisa alerģiju ar nosaukumu “peldētāju nieze”, brīdina Veselības inspekcija.
Atsevišķu valdību veidojošo partiju politiķu iesnieguma dēļ Saeimā ceturtdien nenotika īpaši pensiju likuma grozījumiem sasauktā plenārsēde. Opozīcijas politiķi bažījas, vai, atliekot pensiju likuma grozījumus uz vēlāku laiku, netiks nokavēta iespēja laikus sagatavoties pensiju indeksācijai.
Lai arī Covid-19 nav pazudis un joprojām katru dienu tiek reģistrēti vairāki simti inficēšanās gadījumu, Nacionālais veselības dienests uz laiku apturējis Covid-19 uzziņu tālruņa 8989 darbību.
Veselības ministrija sagatavojusi un nodevusi apspriešanai plānu psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanai, ar kura palīdzību cer trīs četru gadu laikā būtiski uzlabot psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Lai gan meteorologi un mediķi neiesaka karstajā laikā, kāds pašlaik pārņēmis Latviju, uzturēties tiešos saules staros, katrs piektais iedzīvotājs apzināti izvēlas šajā laikā atrasties saulē, liecina Veselības monitoringa dati.
Saeima šonedēļ sanāks tikai uz vienu plenārsēdi un tikai viena jautājuma izskatīšanai. Saeimas deputāti galīgajā lasījumā gatavojas apspriest un pieņemt grozījumus pensiju likumā.
Tikai aptuveni desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju nederīgās zāles nodod aptiekās to pareizai utilizācijai, lai gan medikamentu izmešana sadzīves atkritumos ir būtiska problēma, kas būtiski ietekmē apkārtējo vidi un var atstāt iespaidu uz cilvēku veselību ilgtermiņā.
Šāgada sākumā dažos mēnešos slimības pabalstiem no sociālā budžeta izlietoti 154 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā puse no visam gadam paredzētā finansējuma. Tas saistīts ar milzīgiem izdevumiem slimības lapu apmaksai Covid-19 pacientiem.
In the first few months of this year, the social budget spent €154 million on sickness benefits, which is more than half of the funding foreseen for the whole year. This is due to the huge expenditure on paying sick leave for Covid-19 patients.
Degvielas cenas pieaugums nav ietekmējis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta spēju reaģēt uz neatliekamiem izsaukumiem, tomēr tas būtiski ietekmē dienesta darbu kopumā, jo vēl skrupulozāk jāvērtē izsaukumu pamatotība.
If government support is targeted at households with incomes of up to €508.57 per month, 938,700 people would be eligible, the Ministry of Welfare has concluded in an informative report on support measures to mitigate the impact of rising energy prices and general inflation on vulnerable groups.
Veselības ministrija nākusi klajā ar pozitīvu ziņu – kopš ieviesta jauna zāļu izrakstīšanas kārtība, kad receptēs norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, pacientu līdzmaksājumi samazinājušies pat par piektdaļu.
Ja valdības atbalsts tiktu orientēts uz mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir līdz 508,57 eiro mēnesī, to varēs saņemt 938 700 personu, informatīvajā ziņojumā par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātām iedzīvotāju grupām secinājusi Labklājības ministrija.
Pensiju indeksācija varētu notikt vēl mēnesi agrāk, nekā to izplānojusi valdība. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot virkni priekšlikumu pensiju likuma izmaiņām, deva jāvārdu pensiju pārskatīšanai 1. augustā, savukārt skaidru nē teica minimālās pensijas palielināšanai.
Pirms aiziešanas vasaras brīvdienās Saeima plānojusi pieņemt grozījumus pensiju likumā. Saeimai vispirms jāapstiprina plānotās izmaiņas saistībā ar pensiju indeksāciju, tomēr vairāki deputāti iesnieguši savus priekšlikumus – gan pensiju indeksācijas izmaiņām, gan par pensiju piemaksu atjaunošanu.
Pat ja onkoloģijas plāns saņemtu pilnībā visu nepieciešamo finansējumu, tas nenozīmē, ka uzreiz atrisinātos visas problēmjomas vēža skrīningā, slimības diagnostikā un pacientu ārstēšanā, Saeimas deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam sanāksmē uzsvēra Rīgas Austrumu slimnīcas Zinātniskās daļas vadītājs, profesors Mārcis Leja. Latvijai nopietni jāstrādā pie Eiropai atbilstošu kritēriju ieviešanas, piemēram, vēža skrīningā un datu apkopošanā.
Šāgada kopējais valsts finansējums onkoloģijas pacientu profilaksei un ārstēšanai ir vairāk nekā 137 miljoni eiro, tajā skaitā papildu finansējums – 5,7 miljoni eiro – no tabakas akcīzes ieņēmumiem, “Neatkarīgajai” pastāstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.
Kompensējamo zāļu apmaksai onkoloģijas pacientiem ir atvēlēti gandrīz 58 miljoni eiro, tomēr arī šie miljoni nenosedz visas pacientu vajadzības. Papildu finansējums no akcīzes nodokļa ļauj nosegt budžeta deficītu kompensējamām zālēm.
Jo garākas rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo retāk iedzīvotāji dodas uz konsultāciju pie ārsta vai veikt izmeklējumus. Pēdējo četru gadu laikā ārstu apmeklējuma biežums ir vēl vairāk sarucis.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalsta pensiju likuma grozījumus, lai valsts pensijas indeksētu mēnesi agrāk. Tas ļaus palielināto pensiju saņemt vienu mēnesi agrāk, tomēr, tā kā ikgadējais pensijas pielikums indeksācijas rezultātā vidēji ir ap 15 līdz 20 eiro, šī brīža cenu kāpuma apstākļos to nevar uzskatīt par būtisku soli senioru atbalstam.