Viktors Avotiņš / Autori

Tautas kustība No sirds Latvijai piektajā maijā dibinās partiju. Kustības iniciatore un līdere Inguna Sudraba sarunājas ar Neatkarīgo par šīs partijas potenciālu un izredzēm.

Tautas kustība No sirds Latvijai piektajā maijā dibinās partiju. Kustības iniciatore un līdere Inguna Sudraba sarunājas ar Neatkarīgo par šīs partijas potenciālu un izredzēm.

Intelektuālajai elitei būtu jāpastāv nemitīgā saskarē ar politisko eliti. Turklāt intelektuālajai elitei šajā saskarē jādominē. Ja ne kā valsts politikas pasūtītājam, tad vismaz kā reālpolitikas analītiķim.

Kad kāda Latvijas tūrisma aģentūra nolēma atcelt ceļojumus uz Krieviju kā savdabīgu «sankciju» par Krimas aneksiju, nobrīnījos par šaurpierību, kas piemīt dažiem Latvijā. Arī tiem, kas uztver Krieviju kā potenciālu draudu un ienaidnieku, pat tiem būtu jāatceras vecais teiciens, ka «ienaidnieks jāiepazīst».

Komponists Imants Kalniņš sarunājas ar Neatkarīgo par politiku – par Ukrainu, Krieviju un Latviju.

Vai nu tas tiek vai netiek atzīts, bet pasaulē šajā brīdī ir divi konkurējoši personāži. ASV un Krievija, intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei norāda komponists Imants Kalniņš.

Tas ir labi, ka Rīgas tramvaju pieturās tagad redzami plakāti: «Uzzini, kas tu par Putinu!» Tas noteikti ir jānoskaidro, jo mēs ar Krieviju, izrādās, esam kā saistītie trauki. Atklājas, ka gan retorikā, gan rīcības nolūkos esam tik simetriski, ka riebjas.

Saeimas deputāts (NA), brigādes ģenerālis (rez.) Kārlis KRĒSLIŅŠ sarunājas ar Neatkarīgo par Ukrainas notikumu sekām un mācībām.

Būtu pilnīgi aplam pārvērst visu masu mediju telpu informatīvā (informatīvā un psiholoģiskā) kara telpā. Jo manā uztverē informatīvais karš ir karš ar pūļiem un par pūļiem.

Pirms pāris gadiem Neatkarīgā jau rakstīja par politiski represēto Ādolfu RUBIĶI, un arī tad sirmais kungs teica, ka viņam represijas turpinās. Diemžēl ne viņam vienīgajam.

Valdība pamatoti slavē likumsargu darbību šā gada sešpadsmitajā martā. Bet, ja skatīties uz 16. marta bildi pie Brīvības pieminekļa no augšas, tad labāk nekā citus gadus redzams, ka likumsargi nokopj aiz politiķiem un valdības.

Izlasīju krievu rakstnieka un blogera Dmitrija Gorčeva (1963–2010) blogu. Viņš rakstīja: «Un tomēr es domāju, ka viņi mūs diemžēl uzvarēs. Tadžiku sieviete sēdēja ar zīdaini uz plika asfalta. Otrs, piecgadīgais bērns naturāli vāļājās peļķē un aizgūtnēm smējās. Ārā bija mazliet zem nulles.

Nu jau gadus desmit uzskatu, ka tas, kas notiek ap (!) leģionāru gājienu 16. martā, ir politisko tukšinieku karnevāls. Tas pats lielā mērā attiecas uz 9. maija pasākumu. Jaunākās paaudzes atnāk pabaroties no vecāko pieredzētās realitātes un pazemo vecos ļaudis pat tad, ja teicas nākušas to dēļ.

Pasaulē visi ir tik mīļi viens pret otru. Taisnība tiem, kuri domā, ka neviens pēdējā laikā nav darījis tik daudz laba Ukrainas nacionālisma uzplaukumam kā Krievija. Taisnība tiem, kuri domā, ka neviens nav darījis tik daudz laba Krievijas ambīciju veicināšanai kā ASV un ES. Pasaule no mīļuma gatava apvemties ar karu.

Līdzko Krievijas domes kuluāros atkārtoti parādījās likumprojekts par masu informācijas līdzekļiem – «ārzemju aģentiem», tā mūsu «aprindās» uzpeldēja ideja cenzēt Krievijas TV kanālu retranslāciju Latvijā.

Krievijas tēls te daudziem hipnotisks. Tie metas pieņemt Krievijas uztveres mītus ne tikai par savas personiskās pozīcijas pamatojumu (izejot no pretējā), bet tiecas arī rīkoties tieši tāpat kā Krievija. Izejot no pretējā.

Jebkuras idejas, viedokļa, fakta uztiepšana vai noliegums, mutes aizbāšana vai atvēršana ar likumu liecina par attiecīgās varas politisko un intelektuālo vārgulību. Mani nemulsina tas, ka Latvija, paredzēdama trīs gadus cietumā par okupācijas noliegumu, slavēšanu, trivializāciju…, tikai turpina līdzīgu Austrijas, Vācijas, Beļģijas, Francijas, Spānijas vai Lietuvas praksi (arī Krievija grasās sodīt par PSRS uzvaras noliegumu LTK).

Starptautiskā mediju kluba FormātsA3 ielūgts, februārī Rīgā pāris dienas viesojās politologs, žurnāla Krievija globālajā politikā galvenais redaktors, Krievijas Ārpolitikas un aizsardzības padomes loceklis Fjodors Lukjanovs. Intervijā Neatkarīgajai viņš raksturo situāciju Ukrainā.

Cerams, ka līdz šī viedokļa publicēšanai būs kļuvis zināms Krievijas prezidenta Vladimira Putina doktrināls paziņojums, kurā cita starpā taps skaidri definēta Krievijas attieksme pret Ukrainas nedalāmību, kā arī paskaidrots, kāpēc tautiešu apdraudējums prasa Krievijas militāru iejaukšanos.

Cerams, ka Ukrainas notikumi kļūs valstīm un politiķiem mācība vai vismaz atgādinājums, pie kā var novest samaitāta vara. Bet, cerams, ka Ukrainas notikumi kļūs mācība arī sabiedrībām.

Ķemeru sanatorija, Rīgas pils un Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka bija, ir vai grasās būt spēcīgi kultūras simboli.

Septiņpadsmitajā februārī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika akadēmisko rakstu krājuma Latvieši un Latvija atvēršanas svētki. Plašākais šai tēmai jelkad veltītais darbs tapis valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte ietvaros (programmas vadītājs – akadēmiķis Jānis Stradiņš). Četros sējumos (redaktori – Ilga Jansone, Maija Kūle, Viktors Hausmanis, Tālavs Jundzis, Andrejs Vasks, Guntis Zemītis) astoņdesmit trīs autori atklāj jaunākos atzinumus par latviešiem kā nāciju (etnosu) un Latviju kā valsti.