Viktors Avotiņš / Autori

No speciālistu publikāciju kopuma un sarunām ar EP deputātu Ivaru Godmani tiku pārliecināts, ka Latvijas mājasdarbs, Latvijas (Baltijas valstu) piedāvātais tiešmaksājumu variants (ne mazāk par 80% no vidējā maksājumu apjoma par hektāru un ne vairāk par 120% no vidējā) ES situācijas kontekstā nav ne ambiciozs, ne kaprīzs (nākamgad Latvija saņems 35% no ES vidējā par hektāru).

Valsts kontroliere Inguna Sudraba sarunājas ar Neatkarīgo par politisko misiju un valsts mērķi.

Jo labāk apgrozās nauda, jo tauta veselāka. Tā varētu būt aksioma. Taču Latvijā – diez vai. Veselības politiķiem un mediķu kopumam pacienti jau pasen ir pirmām kārtām finanšu spekulāciju un tikai tad ārstēšanas objekts.

Krievijas Federācijas īstenā pirmās pakāpes valsts padomnieka Modesta KOĻEROVA attieksme pret Baltijas valstīm ir nīgra. Turklāt viņš necenšas būt politkorekts. Šī attieksme redzama arī atbildēs uz Neatkarīgās jautājumiem. Acīmredzot tās dēļ Koļerovu nelaiž Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā. Taču – Modests Koļerovs ir visai autoritatīvs (Krievijā) un gudrs oponents. Un – nav labāka mācību līdzekļa par spēcīgu pretinieku. Jo tad var nojaust gan to, kā varētu transformēties Krievijas Latvijai pievērstās uzmanības tonalitāte, gan to, cik labi pretinieks ievērojis mūsu vājās vietas, gan arī precīzāk izvēlēties kontrlīdzekļus.

Pētījumu aģentūra TNS (sadarbībā ar LNT un 900 sekundēm) maija beigās uzzināja no tautas, ka teju puse ļaužu vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata – jauni oligarhi pēdējā gadā Latvijā nav radušies (8% – nē, 41% – drīzāk nē). Savukārt divas trešdaļas ekonomiski aktīvā vecuma ļaužu uzskata, ka Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers arvien ietekmē (23% – jā, 46% – drīzāk jā) notikumus Latvijas politikā un ekonomikā.

Dzīvnieciņi veldzējas katrs pie sava dīķa. Opozīcija veldzējas pie Rīgas dīķa. Pozīcija veldzējas pie valsts dīķa. Latvijā miers un Bērziņš pilī. Veldzes lietās dzīvnieciņi netrako un ūdeni dīķos nejauc.

Jebkurai politiskā režīma transformācijai jāizriet no valsts un sabiedrības stāvokļa, tās nepieciešamībai jātop atbilstoši argumentētai.

Stagnācija ir patīkama. Tā atnāk allaž, kad sabiedrība bez mērķa vai pie varas cilvēki, kuru mērķis ir tikai pati vara. 1968. gadā pasauli piemeklēja krīze. Padomju Savienībā sākās stagnācijas periods, kurš ilga līdz 1986. gadam, kad Mihails Gorbačovs to par tādu nosauca. 2008. gadā pasauli atkal piemeklēja krīze. No tekstiem par 1968. gada krīzi rodas iespaids, ka kapitālistiskās valstis ķepurojās no tās laukā ar kāpumiem un kritumiem, bet visumā dinamiski.

Aktrise Faina Raņevska savulaik teica, ka nedabiskas viņai šķiet vien divas lietas – ledus balets un zāles hokejs. Es arī nevaru saprast divas. To, kāpēc seksualitātes homoseksualizācija ir progresīvs process un kāpēc homoseksuāļu tiesības cilvēktiesību kopumā ir kaut kas īpaši izceļams.

Latviju starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās pārstāvējušās Ingas Reines konstatējums, ka katrs piektais lats, ko Latvija samaksā Eiropas Cilvēktiesību tiesas valstij nelabvēlīgo spriedumu dēļ, ticis maksāts tiesnešu kļūdu dēļ, pieļauj demagoģiju, ka katrs piektais gads, ko Latvijā notiesātie pavada cietumos, iespējams, tiek tajos pavadīts tiesu varas kļūdu dēļ.

Kultūras ministrija, Kultūras alianse un Nacionālā apvienība pirmdien parakstīja dokumentu, kurš mani pārliecināja tik vien kā par to, ka orientēšanās politikā nav radošo stiprā puse.

Kultūras ministre, protams, ir pateicīga izvazāšanai pa teikumiem. Tik pateicīga, ka medijiem šķiet diezgan eksponēt saskares formu, nemeklējot pēc profesionālā satura un nevērtējot to.

Neatkarīgā intervē biedrības Populares Latvija dibinātāju Edgaru Zalānu.

Varbūt Spānijā (jauniešu bezdarbs virs 50%), varbūt Grieķijā (ap 50%), varbūt Itālijā (31,9%) tas nav tik acīmredzami, bet Latvijā (27,4%) nav jauniešu pārprodukcijas. Gluži otrādi – ir nācijai traģisks jaunāko paaudžu deficīts.

Ja par padomju laika daudzdzīvokļu namu stāvokli tiktu spriests profesionāli, ja šo namu drīzo masveida galu vērtētu speciālisti, inženieri, būvnieki… tad tur nebūtu ko maisīties pa vidu.

Man doma par plašu «latviešu» sarakstu Rīgas pašvaldības vēlēšanās neliekas zemē metama. Tās dēļ var beigties aptuvenības un liekulības laiki «latviešu» partiju politikā. Beidzot tas, kas visu laiku puva šo partiju prātiņā, var tikt svaigā publiskā gaisā kā nepārprotams šo partiju uzskats.

Nesen skatījos Krievijas TV pārraidi Lai runā!. Kādā sādžā, kur skaidrā neviens nekad nemēdz būt, patēvs bija noņēmies pārgriezt rīkles saviem tikko no zīdaiņa vecuma laukā tikušiem pabērniem.

ZRP līderis Valdis Zatlers diskutē ar Neatkarīgo par Zatlera Reformu partijas izaugsmi.

Pirmkārt, konservatīvo ideju institūta Populares Latvija SKDS pasūtītais pētījums Pasaules uzskats: pašnovērtējums un realitāte, kuru 13. aprīlī Eiropas mājā tautās laida Edgars Zalāns, Māris Riekstiņš un Arnis Kaktiņš, konstatē pilnīgi normālu sociālpolitisko ainu apstākļos, kad partijām nerūp to vai citu ideoloģiju, politisko uzskatu (tostarp etnopolitisko) īstenošana pēc būtības, bet vienīgi varas iegūšana, tās pārdale un izmantošana.

Ārstu profesionālais cinisms reizēm ir veselīgs arī pacientiem. Tas palīdz arī nepietiekama finansējuma situācijās. Un varbūt ārsti tiešām pērn neveica vairākas orgānu transplantācijas operācijas «nepietiekama finansējuma dēļ». Taču – vai arī 32 donoru orgāni tika izmesti «nepietiekama finansējuma dēļ» – stipri šaubos.

Saeimā radusies Sabiedrības saliedētības komisija. Tā vairs nesekos Pilsonības likuma izpildei, bet meklēs politiķiem un cilvēkiem kopīgo. Tas būs grūti.

Man ir viss, kas vajadzīgs, lai Lieldienās nepieminētu augšāmcelšanos. Man ir salvete ar oliņu, salvete ar zaķīti, salvete ar jēriņu, man ir pildspalva ar Jāņa Pāvila II autogrāfu, man ir breloks ar Dievmāti, svece ar Svēto Pēteri un vēl visai daudz kristīgas bižutērijas.