Intervijas

Kas ir uzņēmuma ilgtspēja? Kāpēc Eiropas Savienības līmenī uzņēmumus motivē runāt atklātu valodu – pret darbiniekiem, klientiem? Vai darbiniekus izskaudīs roboti, un kā uzņēmumi meklē risinājumus sasāpējušai darbaroku problēmai? TV raidījumā “Nra.lv sarunas” savu redzējumu sniedz biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” valdes locekle Dace Helmane un AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, uzņēmuma valdes loceklis Toms Auškāps.  

Kādas ir Latvijas izlases izredzes uzvarēt šī gada hokeja čempionātā? Viens no Latvijas hokeja izlases stabilākajiem aizsargiem pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un šī gadsimta ievadā Normunds Sējējs intervijā “Neatkarīgajai” uzsver, ka treneriem skaidri jānorāda, kurš būs valstsvienības pirmais vārtsargs. Viņaprāt, Latvijai grupa pasaules čempionātā ir labvēlīga, arī spēļu kalendārs. Pārbaudes spēlēs pirms čempionāta N. Sējējs problēmas pamanījis izlases nespējā realizēt vārtu gūšanas iespējas un spēlē skaitliskajā vairākumā. Bet līdz čempionātam vēl ir laiks – pirmā spēle Latvijai 11. maijā pret Poliju.

Kas notiek ap valdošo partiju "Jaunā vienotība" – tā ir organizēta kampaņa pret partiju, vai tomēr zem notiekošā slēpjas konkrēti noziegumi; vai patiesi Krišjāņa Kariņa lidojumu lieta tiks izmeklēta ātri; vai ģenerālprokurora karjeru var apraut vārda dienā uzdāvināta dzēriena pudele, – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija ciklā “Nra.lv sarunas” ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu.

Šogad aprīļa izskaņā kinoteātrī “Forum Cinemas” ar vērienu tika aizvadīta pirmizrāde Latvijas hiphopa kustības aizsācēja Ozola koncertfilmai “No rajona līdz arēnai”. Šajās dienās Ozols ar filmu viesojas reģionālajās pirmizrādēs Valmierā un Ventspilī, bet īsi pirms nozīmīgā notikuma reperis viesojās mūsu TV studijā, piedaloties “Nra.lv sarunās”. Personiskā sarunā ar žurnālistu Krišu Kāpostiņu Ozols stāsta par koncertfilmas tapšanu un tās nozīmīgākajām detaļām. Sarunas gaitā tiek analizēta hiphopa mūzikas attīstība Latvijā un Ozols pauž nostāju par notiekošo paša rajonā.

Publicists, valodnieks, pedagogs un sabiedriskais darbinieks Kronvaldu Atis 1869. gadā darināja vārdu “satversme”, lai ar to aizstātu jau zināmo vārdu “konstitūcija”. To iekļāva pirmā Latvijas Republikas vēlētā parlamenta – Satversmes sapulces – nosaukumā. Jaunvārdu darināja no darbības vārda “tvert”. “Cilvēki tādēļ pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā kur patverties, lai tiem būtu tversmes,” skaidroja Kronvaldu Atis. Šodien, Satversmes sapulces pirmajā sasaukšanas dienā – 1. maijā, “Neatkarīgā” sarunājas ar Latvijas Universitātes senatoru, Centrālās vēlēšanu komisijas locekli, profesoru, Dr. iur. Ringoldu Balodi.

Šonedēļ atzīmējam divas valstiski nozīmīgas svētku dienas: šogad 1. maijā būs Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 102. gadadiena, bet 4. maijs ir Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena. Par šo datumu nozīmi, par valstiskumu, darbu Saeimā un valsts izaicinājumiem TV intervija “Nra.lv sarunas” ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu.

Pirms 4. maija – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 34. gadskārtas – “Neatkarīgās” ekspresintervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Par to, ka ikvienam ir savs 4. maijs, par to, kā ir mainījusies situācija, salīdzinot ar 34 gadus senu vēsturi, par to, ka vara atsvešinās no tautas.

Par nesen valstī notikušā “finanšu sektora kapitālā remonta” sekām un seku novēršanu Satversmes tiesā; kāds būs pienesums tautsaimniecībai, ja tiks grozīts Krimināllikuma 323. pants; kāds kaitējums tautsaimniecībai tiek nodarīts ar krimināllietām, kuras tiek virzītas par katru cenu; kādēļ, piemērojot likumu, arī likuma piemērotājam jādomā ar galvu – par šiem un citiem jautājumiem TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas locekli, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS).

Kāda ir mūsu valsts likumdevēja darba kvalitāte; kādēļ radusies vēlme kriminalizēt aizvien plašāku rīcības jomu; kāds ir ieguvums no sodu bardzības – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija ciklā “Nra.lv sarunas” ar Saeimas deputātu, Saeimas Juridiskās komisijas locekli, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS)

Militārais analītiķis un Latvijas armijas rezerves pulkvedis, Saeimas deputāts Igors Rajevs sarunā ar “nra.lv” uzsver šonedēļ apstiprinātās 61 miljardu dolāru vērtās ASV militārās palīdzības nozīmi Ukrainas armijas aizsardzības spēju stabilizēšanai Krievijas iebrukuma trešā gada sākumā. Rajevs uzskata, ka Ukrainu gaida ļoti grūta vasara, tajā pašā laikā valsts drīz saņems iznīcinātājlidmašīnas F-16. Tāpat Rajevs vērtē Ukrainas spējas vienatnē atgūt Krievijas okupētās teritorijas.

Kas patiesībā notiek ap “Jauno vienotību” un pašā “Jaunajā vienotībā”, vai par izskanējušajiem apgalvojumiem par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu interesējas arī izmeklēšanas iestādes un kādas darbības šobrīd tiek veiktas patiesības noskaidrošanai – “Neatkarīgās” saruna ar partijas “Jaunā vienotība” ģenerālsekretāri Signi Jantoni.

Kāds būs otrā pensiju līmeņa liktenis; par cik pieaug vidējā pensija un vai pieaug pensionāru skaits; par sociālo iemaksu samērīgumu; vai iedzīvotāji steidz būt trešā pensiju līmeņa dalībnieki; vai palielinās uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem nodrošina iespēju uzkrāt pensiju; kas valdībai būtu jādara un ko tā dara, lai iedzīvotāji saņemtu cilvēka cienīgu pensiju – intervijas turpinājums TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.

Latvijas pensiju sistēma ir dzīvotspējīga, to pierāda tās stabila darbība jau trīsdesmit gadu garumā. Tomēr šajā laikā ir bijuši vairāki nepārdomāti lēmumi, kas pensiju sistēmas stabilitāti ietekmē. Ņemot vērā neiepriecinošos demogrāfiskos rādītājus, Latvijai jādomā, kā nodrošināt pensiju izmaksu nākotnē, jo vienā brīdī ar esošo strādājošo rokām un viņu veiktajām sociālajām iemaksām būs par maz, lai izmaksātu pensijas. Par pensiju sistēmu Latvijā, pasaulē, par uzkrājumiem pensiju fondos, pensionēšanās vecumu “Neatkarīgās” intervija TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.

Cik pamatota ir jezga ap konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu – ir vai nav ekonomikas ministram jāuzņemas politiskā atbildība par LIAA darba rezultātiem un kādēļ tāds satraukums par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa lēmumu konkursu apturēt – “Neatkarīgās” saruna ar V. Valaini.

Par atrašanos Ukrainā frontes līnijā, par svaigu elpu Ogres muzejā, par to, kāpēc jālej vīns svešiem cilvēkiem uz galvas, par to, kāpēc Ogrē uzcēla jaunu skolu, kamēr citas tiek likvidētas, par to, ko daudzi gaida no Nacionālās apvienības, par Suvalku koridoru kā lamatām un par daudz ko citu: TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar Ogres novada pašvaldības vadītāju Egilu Helmani (NA).

Ļoti vilinoši skan valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa uzskaitītais, ka “Altum” ir programmas aizdevumiem par zemām likmēm, ka “Altum” strādā ar tādiem klientiem, kuriem ir labi projekti, bet trūkst ķīlas, ka “Altum” var prasīt no saviem parādniekiem mazāku līdzfinansējumu un finansēt jaunus uzņēmumus bez kredītvēstures.

Par tiem, kuri barojas no Putina kases; par 72 stundu somu, kas neglābs; par to, cik mums ir vajadzīgi karavīri un zemessargi, lai aizstāvētos; par Pjotra Avena porcelāna kolekciju; par Krievijas propagandas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem; par slēgtajām skolām un Ogres jauno skolu; par to, ko darīt Latvijas valdībai – intervija TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (Nacionālā apvienība).

Par priekšlikumu paaugstināt valsts finanšu institūcijas “Altum” statusu līdz valstij piederošai bankai “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš var izteikties tikai kā nozares eksperts. Par “Altum” statusu jālemj tā īpašniecei valstij, kas deleģējusi īpašumtiesību izmantošanu trijām - Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām jeb partijām, kurām valdošajā koalīcijā attiecīgo ministru vietas. “Altum” statusa maiņa noteikti prasītu visas koalīcijas vienošanos un Ministru kabineta lēmumu. Kāpēc šāda maiņa tiek apspriesta Saeimas komisiju līmenī, kāpēc tā nevirzās tālāk?

Kā sargāsim un vai kara apstākļos nosargāsim mūsu muzeju krājumus – saruna ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietnieci krājuma darbā Ivetu Derkusovu.

Kā tas nākas, ka prokuratūra Saeimā panāk sev vēlamos likumu grozījumus bez iebildumiem, bet advokātu iebildumus politiķi “laiž gar ausīm”? Vai nav tā, ka Latvijas tiesiskajā vidē indivīds pamazām kļūst aizvien neaizsargātāks, bet valsts vara pastiprina presingu? Kādu bīstamību rada topošie Krimināllikuma 323. panta grozījumi, kas parlamentā jau pieņemti otrajā lasījumā? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar zvērinātu advokātu Dmitriju Skačkovu.

Vai bija nepieciešams “finanšu kapitālais remonts”, vai Latvijas uzņēmēji bēg uz Lietuvu, cik noziegumu finanšu jomā izdodas atklāt? Par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem “Neatkarīgās” saruna ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieku Tomu Plataci.

Vai valstij vajadzētu dotēt žurnālistikas vai politoloģijas studijas; par jaunvārdu radīšanu; par izglītības kvalitāti un augstskolu reitingiem; par mācībspēku piesaisti no ārvalstīm; par Latvijas Universitātes akadēmisko kvartālu Torņakalnā un kā turp pa Rīgas bedrainajām ielām plūdīs studentu un mācībspēku daudzie tūkstoši – intervijas turpinājums ar Latvijas Universitātes rektoru, profesoru, Dr. sc. admin. Gundaru Bērziņu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.