Izglītība

Mākslīgais intelekts un citas viedās tehnoloģijas ir “ielauzušās” praktiski visās dzīves jomās. Pateicoties internetam, pasaule ir kļuvusi daudz pieejamāka, un tas, par ko pirms gadiem desmit tikai domājām, ir šodienas realitāte – viens klikšķis internetā var likt iekārotajam zīmuļu asinātājam sākt ceļu, piemēram, no Ķīnas, lai pēc īsāka vai garāka laika posma ierastos pie mums mājās. Bet kāds ir zīmuļu asināmā ceļš no ražotāja līdz manam galdam?

Tūlīt pēc apstiprināšanas izglītības un zinātnes ministra amatā nra.lv Dacei Melbārdei lūdza skaidrot daudzu skolnieku un viņu vecāku uzdoto jautājumu, kādēļ valdība drīkst labot savas kļūdas - “restaretējas” un visādi citādi izdarās, arī Saeima nemitīgi veic grozījumus likumos, tādējādi tos labojot un pielabojot, bet skolniekiem kontroldarbus labos ir liegts?

Siguldas Valsts ģimnāzijas skolas pārstāvji vērsušies pie Siguldas novada pašvaldības ar sūdzību par vairākiem iespējamiem amatpersonu pārkāpumiem. Viņi norāda uz iespējamo skolēnu uzņemšanas komisijas locekles paraksta viltošanu, kā rezultātā varbūt kāds bērns, kurš to nebija pelnījis, ir uzņemts ģimnāzijā, bet kāds cits, kurš bija pelnījis, nav uzņemts.

Nevar beigt brīnīties, kā savulaik – pirms gadiem divdesmit, trīsdesmit un vairāk – skolas un izglītības sistēma kopumā spēja iztikt bez monitoringa, kura uzdevums šodien ir, citēju, panākt, lai katrs skolēns saņemtu augstvērtīgu izglītību un mācību procesā nepieciešamo atbalstu. Kādreiz skolotāji mācīja, skaidroja, pārbaudīja, bet skolēni kontroldarbos, diktātos un eksāmenos demonstrēja savas zināšanas vai nezināšanas. Tagad mums ir neskaidras norises un apšaubāmu mērķu monitorings par 21 miljonu eiro (monitoringa “cena” vēl augs), kura realizāciju karsti aizstāv Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

“Mūsu skolā mobilos telefonus audzēkņiem esam aizlieguši lietot jau gadus trīs,” teic Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda, “protams, ja tie nepieciešami mācību procesā, tad atļaujam.” Liegums izmantot mobilos tālruņus līdz 6. klasei visās skolās stāsies spēkā 2025. gada 31. maijā, un līdz šim datumam jābūt izstrādātiem arī skolas iekšējiem noteikumiem par telefonu izmantošanu. Augšminētajā skolā liegums attiecas uz visām klasēm, ne tikai uz posmu no pirmās līdz sestajai klasei. Un skolēnu protesta kliedzienus tā kā nedzird.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.

Izcilā, daudzas vētras un izglītības ministrus pārcietusī, tomēr vienmēr augstus akreditācijas punktus ieguvusī Lūcijas Rancānes Amatu pamatskola, kas atrodas Rēzeknes novadā, atkal nokļuvusi draudīgā situācijā: ja pašvaldība neatradīs naudu skolotāju algām, skolu var nākties slēgt.

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.

Liepājas Izglītības pārvalde Patriotu mēnesī organizē krievu valodas olimpiādi. Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzsver, ka šo olimpiādi neuzskata par krievu valodas godināšanu, tāpat domā arī Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze. Neviena amatpersona nevēlējās analizēt šā pasākuma morālo pusi.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iepazīstinājusi ar plānotajām izmaiņām pedagogu atalgojuma finansēšanas sistēmā, ieviešot jauno modeli "Programma skolā". Jauno modeli paredzēts ieviest no 2025. gada 1. septembra, un tā mērķis ir nodrošināt taisnīgāku pedagogu atalgojumu un uzlabot izglītības kvalitāti visā Latvijā, neatkarīgi no reģionālajām demogrāfijas atšķirībām. Pret jauno modeli iebildušas pašvaldības.

“Bērni vasarā trīs mēnešu laikā ne tikai aizmirst lielāko daļu no mācību materiāla, bet arī zaudē ieradumu mācīties,” bērnus uzskatot par neattīstītām būtnēm, portālā “Manabalss.lv” parakstu vākšanu uzsācis kāds Pjotrs Kurtukovs, aicinot atteikties no vasaras brīvlaika trīs mēnešu garumā, tā vietā atstājot brīvdienas no 15. jūnija līdz 31. jūlijam. Viedokļi par to ir dažādi.

Valsts kontrole (VK) savā revīzijā šovasar secinājusi, ka katru gadu Latvijā sagatavoto vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē. Tomēr 33% jauno pedagogu pamet darbu jau pirmo piecu gadu laikā. Lai spriestu, kā mainīt situāciju, izglītības profesionāļi un pašvaldību pārstāvji 10. oktobrī pulcējās VK rīkotajā diskusijā "Kā stiprināt pedagoga motivāciju darbam profesijā?".

Ukraiņu bērniem jāintegrējas Latvijas sabiedrībā, taču valsts vēl nav pilnībā izplānojusi, kas, kā un par kādu naudu šiem bērniem iemācīs latviešu valodu. Skolas jau tagad ceļ trauksmi. Tikmēr Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1. septembra ukraiņu bērniem Latvijā būs pienākums mācīties klātienē.

Joprojām jauna, vienmēr stilīga un tālredzīga – tā var raksturot Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktori Ievu Tarandu, kura Skolotāju dienā organizē zibakciju, lai atgādinātu sabiedrībai, ka ikviens skolotājs “ir jāatbalsta, jo viņš ir cilvēks, kas uzticīgi pilda savas valsts prāta un dvēseles uzlikto darbu”. Kādi šodien ir skolēni? Kā viņiem par daudz, bet kā pietrūkst? Par to un daudz ko citu – saruna ar Ievu Tarandu. Lai gaiša gandarījuma pilna Skolotāju diena!

Kas gaida Latviju nākotnē? Atbilžu meklēšana uz šo jautājumu saucas nākotnēšana. Būsim Baltijas tīģeris, vientuļā Latvija, gurdenā Latvija vai Ziemeļvalsts Latvija? Jau šodien jādefinē Latvijas attīstības virzieni, mājas darbi un jāvirza attīstības stratēģija. 30. septembrī Biznesa augstskolā "Turība" notika pirmā Latvijas nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā kopā ar dažādu nozaru uzņēmējiem, ministriem, augstiem ierēdņiem, akadēmiķiem un augstākās izglītības iestāžu rektoriem tika iezīmēti darāmie darbi piecās jomās: uzņēmējdarbībā un eksportā, zinātnē un inovācijās, publiskajā pārvaldē un tiesībās, valsts tēlā un komunikācijā, izglītībā un cilvēkresursos.

27. septembrī visā Latvijā norisinājās Eiropas Zinātnieku nakts aktivitātes, piedāvājot daudzveidīgas programmas 35 norises vietās. Ikviens entuziasts un interesents, kuram ikdienā nav nekādas saistības ar zinātni, varēja pētniecību iepazīt tuvāk, saprast tās būtisko lomu mūsdienu pasaulē un uzzināt, ar kādiem sasniegumiem var lepoties Latvijas augstskolu zinātnieki.

Kādēļ augstākās izglītības jomā nevalda brīva konkurence; kādēļ nespējam izrauties no ekonomiskās atpalicības; vai patiesi nevēlamies daudz pelnīt un kļūt bagāti – “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar politoloģijas doktoru, Transporta un sakaru institūta rektoru, bijušo Latvijas vēstnieku Beniluksa valstīs, Eiropas Savienībā un NATO Juri Kanelu.

Vai iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekmē studentu skaitu augstskolās; kādēļ ārvalstu studenti izvēlas studēt Latvijas augstskolās; ko nozīmē pasaules augstskolu reitingu tabulas; vai Latvijas augstākās izglītības iestādes ir pasaulē konkurētspējīgas; kas kropļo konkurenci augstākās izglītības jomā – “Neatkarīgās” intervija ar politoloģijas doktoru, Transporta un sakaru institūta rektoru, bijušo Latvijas vēstnieku Beniluksa valstīs, Eiropas Savienībā un NATO Juri Kanelu.

“Skolā valda nospiedošs noskaņojums, vairāki pedagogi gatavi iet prom,” tā skolas gada sākumu raksturo kāda pedagogu kolektīvam tuva persona. Runa ir par mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā mākslu vidusskola”, īsāk sakot – par Nacionālo mākslu vidusskolu (NMV), par kuras direktori maija beigās iecelta Jolanta Vjakse. Kas pamatā drūmajam noskaņojumam, ja tāds vispār ir?

“Sajūtas labākas nekā pērn. Pirmkārt, tāpēc, ka manis vadītajā skolā netrūkst neviena pedagoga. Ir ieviesti dažādi jauninājumi, ir nedaudz sarežģītāks stundu saraksts, ir iesācēju grupas vācu valodā, savukārt pamatskolas klasēs sākam mācīt spāņu valodu.” Tā par jauno mācību gadu stāsta Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents. Kas notiek skolās, un kas notiek ar skolām?

Gadu no gada stagnē Latvijas bērnu lasītprasmes rezultāti, lai neteiktu vēl sliktāk: nobažījušās ir gan skolas, gan universitātes, kur viņi pēc tam grib iestāties, toties aptaujātie grāmatizdevēji un tirgotāji ir pārliecināti, ka bērnu literatūra ir gandrīz vai vienīgā droši ejošā prece.

Kārtējā iepriekšējā vēstures mācīšanas reforma kārtējo reizi izgāzusies un tās vietā jau pieteikta nākamā reforma pagaidām reformiņas līmenī tikai daļai vidusskolēnu.