Komentāri

Cilvēki, sasniedzot noteiktus augstumus, aizmirst par dzīvi “zemākos plauktos”. Ja cilvēks jau dzimis karaliskos apstākļos, tad var aizrunāties pat līdz tādiem kurioziem, kā tas gadījās Francijas karalienei Marijai Antuanetei, kura, raugoties uz savu pavalstnieku protestiem pret augstajām maizes cenām, it kā esot teikusi: “Nu, lai tad viņi ēd kūkas.”

Ir sena patiesība – nepateicība ir pasaules alga. To diemžēl var attiecināt arī uz kristietību, kura šodien ir viena no visvairāk nopeltajām pasaules reliģijām, lai gan objektīvi gandrīz viss labākais, kas pasaulē sasniegts, ir panākts tieši kristīgajā pasaules daļā. Ziemassvētkos, kurus joprojām svinam kā kristietības galvenos svētkus, to nav lieki vēlreiz atcerēties.

Latvijas TV mūs regulāri ir iepriecinājusi ar partiju reitingu tabulām. Nu jau kādu laiku ir klusums: decembra reitingu nav, novembris arī kaut kur aizkrāsnē iekritis. Vai nemirstīgās “Jaunās vienotības” popularitāte izkūpējusi līdz ar ekspremjera Kariņa privāto lidmašīnu pārlidojumiem un premjeres Siliņas regulāri komisko izrunāšanos medijos un tīmeklī? “Decembra reitingus esmu jau nosūtījis televīzijai,” mierina aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs slavēja valdības 100 dienu darbu. Vai gan ko citu viņš varēja teikt? Izskatās, ka varēja gan!

Ilgus gadus mūsu “pareizās” politiskās uzvedības skolotāji mācīja: politiķu un politisko spēku ietekme uz medijiem ir nesavienojama ar demokrātijas pamatprincipiem. Īpaši tas attiecas uz sabiedriskajiem medijiem, kuriem jābūt politiski neietekmējamiem. Jebkāda politiskā darbība attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem ir absolūti nepieļaujama.

Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” vēsta, ka Igaunija ir pieļāvusi aptuveni 200 izņēmumu Krievijai noteiktajām sankcijām. Izņēmumi mēdz būt gadījumos, ja sankcijas paredz pārejas periodu vai ja izņēmums tiek piemērots drošības apsvērumu dēļ. Arī Latvijas Ārlietu ministrija “Neatkarīgajai” apstiprināja: izņēmumi var būt, un tie ir likumīgi. Ja kāds sankcijām pakļauts oligarhs vienkārši vēlas piekļūt saviem iesaldētajiem aktīviem, izņēmums netiek piešķirts, skaidro Igaunijas Ārlietu ministrijas Sankciju un stratēģisko preču kontroles departamenta galvenais speciālists Andress Siplane. Lai iegūtu izņēmumu, esot nepieciešams juridisks pamats, pārliecinošs pamatojums, piemēram, drošība.

Eiropa sāk bruņoties: Polijas bruņotie spēki tiek intensīvi apgādāti ar modernākiem un jaudīgākiem ieročiem, liecina publikācijas Polijas preses izdevumos. Savukārt Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi.

Līdz šim komercbankas Latvijai maksājušas nevis nodokļus, bet kabatas naudu: no banku pagājušā gada 321,3 miljonu peļņas Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasējis 831 752 eiro.

Nevarētu teikt, ka Aizsardzības ministrijas ilggadējā valsts sekretāra Jāņa Garisona atkāpšanās no amata būtu bijis liels pārsteigums. Drīzāk otrādi. Var tikai pabrīnīties, ka viņš tik ilgi noturējās savā amatā, jo vēl gada sākumā, kad izcēlās skandāls par 220 miljonu eiro vērto pārtikas iepirkumu armijas vajadzībām, no Saeimas tribīnes izskanēja kategoriskas prasības pēc Garisona “galvas”.

Šādu jautājumu uzdod dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmes. Tik dramatiska situācija, kāda tagad ir mājdzīvnieku pavairošanas jomā, šķiet, nav bijusi nekad. Tikko piedzimuši un pat paaugušies kaķēni un kucēni tiek slīcināti, izmesti miskastē vai pamesti mežā. Simtiem, tūkstošiem. Tā ir drausmīga nežēlība. Ceturtdien pie Saeimas paredzēts pikets pret bezjēdzīgu pavairošanu un nogalināšanu, pret grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) 11. decembrī ir publicējusi ļoti īgnu atzinumu par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) pauž: hipotekāro kredītu ņēmēji var būt droši – ECB atzinums neietekmēs to stāšanos spēkā.

Par valsts sekretāra Jāņa Garisona amata uzteikšanas iemesliem no Aizsardzības ministrijas zibenīgi saņēmu atbildi, un to sniedza ministrijas preses nodaļas vadītājs Roberts Skraučs: “Iemesls valsts sekretāra Jāņa Garisona lēmumam iesniegt atlūgumu ir dažādi viedokļi par to, kā vadīt Aizsardzības ministriju. Plašākus komentārus valsts sekretārs pašlaik nesniegs.” Šis “valsts noslēpums” pagaidām iezīmējas ļoti divdomīgi un neskaidri.

Rietumu pasaule bez īpašas intelektuālās pretestības ir pieņēmusi, ka tieši tā ir civilizācijas virzošais spēks. Tieši Rietumi/Ziemeļi bīda uz priekšu laika/attīstības asi. Tās gudrības, kuras jauniem cilvēkiem māca šodienas nosacītajās hārvardās un oksfordās, savā būtībā esot no to pašu klasisko Aristoteļa un Platona gudrību pūra. Tikai tālāk attīstījušās, atbilstoši mūsdienu zinātnes sasniegumiem.

Tuvojas laiks, kad vecā gada izskaņā valsts augstākās amatpersonas teiks uzrunas tautiešiem. Daļa iedzīvotāju domā, ka šādas uzrunas ir vajadzīgas, daļa – ka tām nav nekādas nozīmes, vienīgi politologiem būs ko izvērtēt. Aptuveni 15% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā norāda, ka viņus iedvesmojot amatpersonu uzrunas. 50% uzskata, ka runas nav iedvesmojošas, bet 34% norāda, ka neklausās šīs runas. Procentuālie rādītāji gadu no gada ir līdzīgi.

Aizvadītajā nedēļā visā krāšņumā uzplauka jau ilgi briedušais jautājums: ko ES darīt ar Ungāriju un tās līderi Viktoru Orbānu, kurš neslēpti spēlē Putina aģenta lomu šajā valstu savienībā. Kā izteicies Vācijas sociāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Jenss Geiers: “Pie ES samita sarunu galda sēž arī Putins [kura intereses pārstāv Orbāns].”

Igaunijā pieļauj, ka Latvija diezin vai līdz 2030. gadam tiks galā ar saviem uzdevumiem kopējā triju Baltijas valstu projektā “Rail Baltica”, tāpēc naudas trūkuma dēļ pirmajos trases palaišanas posmos vilcieni, iespējams, apbrauks Rīgu.

Naktī uz sestdienu apstājās mūsu kolēģa – žurnālista, publicista, dzejnieka – Viktora Avotiņa sirds. Viktors piedzima 1947. gada 12. decembrī Ludzā. Mācījās Suntažu vidusskolā, pabeidza Rīgas Civilās aviācijas institūtu, bija inženieris programmētājs Civilās aviācijas automatizēto vadības sistēmu zinātniskās pētniecības institūtā Rīgā.

Mēdz teikt – kļūdīties ir cilvēcīgi, jo no kļūdu pieļaušanas neviens cilvēks nav atbrīvots. Tās pieļauj visi. Vairāk vai mazāk. Tāpēc svarīgāka par pašām kļūdām ir reakcija uz tām, jo tieši reakcija uz kļūdīšanos raksturo sistēmu.

1. decembrī beidzās pieteikšanās trešajam valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukumam, un tam brīvprātīgi pieteicās 515 Latvijas pilsoņi. Patlaban notiek izvērtēšana, vai pretendenti atbilst VAD likumā noteiktajiem kritērijiem. Pēc tam sekos veselības pārbaude. Ja pārbaudi izturējušo skaits būs nepietiekams, 23. janvārī notiks atlase pēc nejaušības principa, proti, loterija. Saeima ir saņēmusi vēstules no vecākiem, kuriem ir šaubas par šo loteriju. Savukārt atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube to atbalsta.

Bez fanfarām un goda galdiem 14. decembrī tika atzīmēta Krišjāņa Kariņa otrās valdības sākšanās gadadiena. Nav saprotams, kālab tik klusi? Valstij taču megapanākumi, visas nozares plaukst, drošība zeļ, labklājība briest kā alus cienītāja vēders. Vienvārdsakot – viss prasās uz to, lai cildinātu bijušā premjera un šodienas ārlietu ministra nepārprotamos panākumus, kas veltīti tikai un vienīgi valstij.

Vai katru nedēļu saistībā ar “Rail Baltica” atklājas kādi jauni, nepatīkami fakti gan par nejēdzībām plānošanā, gan problēmām ar būvniecību un gluži grandiozajām projekta izmaksām, kur tagad jau tiek saukti skaitļi, kas tuvi astoņiem miljardiem eiro. Turpretim, atverot projekta “Rail Baltica” mājaslapu internetā, var iepazīties ar možu informāciju, cik topošais dzelzceļš starp Viļņu, Rīgu un Tallinu būs mūsdienīgs, elektrificēts, drošs, ekoloģiski nekaitīgs utt.

Pēdējā laikā stratēģiskā situācija Ukrainas karā stipri sarežģījusies. Pat ne tik daudz kaujas laukā, cik starptautiskajā politiskajā arēnā. ASV palīdzības pakete 61 miljarda dolāru apjomā iestrēgusi ASV iekšpolitisko cīņu koridoros, un pasaulē jau pilnīgi atklāti runā par “nogurumu no kara”. Lai lauztu notikumu gaitu, uz Vašingtonu devās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.