Komentāri

Latviešu nacionālajā kultūras kanonā jāiekļauj ne tikai paši dziesmu svētki, bet arī ar tiem saistītie skandāli. Dziesmu svētki bez skandāliem jāuztver gandrīz kā zaļumballe bez kautiņa. Kā mērce bez pipariem un sāls.

Apritējis jau vairāk nekā pusgads, kopš iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs no amata atstādināja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi saistībā ar publiski izskanējušajiem apgalvojumiem par iespējamiem VID darbinieku likumpārkāpumiem. Līdz ar ministru maiņām amatā “atpakaļiestādinājās” VID ģenerāldirektore, taču sabiedrībai sešu mēnešu laikā tā arī netika pavēstīts, vai patiesi VID darbojas vai ir darbojies “pasūtījumu” galds pārbaužu lietu un kriminālprocesu uzsākšanai vai to izbeigšanai.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība (NA)) 28. marta vakarā izplatīja paziņojumu, kurā nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību – dārgu 2022. gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā –, solot pieprasīt skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Šajā laikā apritēja Kariņa otrās valdības pirmās simt dienas. Tāda kā maza jubileja. Robežšķirtne, kura ļauj izdarīt pirmos, provizoriskos vērtējumus. Kādi tie ir?

Valdība atbalstījusi ieceri no šī gada septembra vidusskolām aizliegt iestājpārbaudījumu rīkošanu tajos mācību priekšmetos, kuros tiek kārtoti centralizētie eksāmeni. Turpmāk Latvijas skolās nebūs nekādas diskriminācijas. Visiem būs vienādas iespējas. Nekādu eksāmenu. Latvijas prestižākā vidusskola – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kur ik gadu rīko iestājpārbaudījumus, par šādu plānu ir neizpratnē.

“Es zinu, kas sabombardēja Ukrainas pilsētas. Bet kas ir sabombardējis Rīgas ielas un ceļus?” jautā kāds tīmekļa asprātis. Mierīgu atbildi būs grūti sacerēt, bet, pārvietojoties pa Rīgu ar automašīnu, jāuzmana gan auto, gan braucēju zobi – viss var izkratīties, salūzt un izbirt. Braukt pa Rīgu ir ne tikai nepatīkami, bet arī bīstami.

“Sabiedrības debilizācija sekmīgi turpinās. Bail iedomāties, kāds ir māsterplāns līdz, teiksim, 2033. gadam. Lai gan diezgan skaidrs: stulba, izlaista, bezierunpakļāvīga patērētājmasa bez ambīcijām, iniciatīvas un mugurkaula. Ar apziņu, ka lillā mati vien tevi padara par izcilību,” skarbi ironizē politikas vērotājs Ēriks Stendzenieks, vērtēdams kārtējo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri, kas ilgtermiņā pilnīgi noteikti veicinās valsts atpalicību.

Režisora Staņislava Tokalova dokumentālā filma “Viss būs labi” sacēlusi kopš Jura Podnieka “Vai viegli būt jaunam?” laikiem ap šāda žanra filmām nebijušu ažiotāžu.

Uz pavasari mežos parādās ne tikai murķeļi vien: no draudzīgās Baltkrievijas gan uz Lietuvu, gan Latviju pa sūnām un purviem arvien lielākā skaitā brien nelegālie migranti. Tie lielākoties ir vīrieši vecumā no 20 līdz 40 gadiem, kuri ieradušies Baltkrievijā no Afganistānas, Irākas, Sīrijas, Tunisijas, Ēģiptes un citām valstīm. Ne jau no kara viņi bēg – tad jau varētu palikt Baltkrievijā. Viņi steidzas uz turieni, kur lielāki pabalsti – uz Eiropas valstīm.

“Tas ir noslēpumiem pilns stāsts. Pirmais noslēpums ir par to, kā radās ideja par atrakciju pili “Daile”. Otrs noslēpums ir par to, kāpēc izdega šī pils, bet trešais noslēpums ir par mistisko veidu, kā “Daile” tika nojaukta,” savu stāstu par Jūrmalas spēļu un atrakciju pili “Daile” sāk arhitekts Uģis Šēnbergs. Tas ir stāsts par pazudušo Jūrmalu.

Par partijas “Jaunā Vienotība” finanšu ministra Arvila Ašeradena pārraudzītās iestādes, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes konsultanti komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos pieņemta darbā “Progresīvo” politiķe Marta Krivade.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju kāpums nozīmē kārtējo papildu finansiālo slogu kredītņēmējiem un lielāku peļņu banku sektoram. Viens no iespējamajiem situācijas risinājumiem ir ārkārtas virspeļņas nodoklis, ko vajadzētu ieviest kā normu, kad kādu vispārēju tirgus faktoru sakritība ļauj strauji kāpināt uzņēmumu peļņas rādītājus.

“Aktīvs motociklists sezonā zobos noķer noteikti tikpat daudz insektu, cik divas bezdelīgas vasaras gaitā,” spriež kāds tviterprātnieks, komentējot Francijā saražoto un nule LTV demonstrēto filmu “2050. gads – pasaule bez gaļas”. Filmas autori mēģina pārliecināt skatītājus, ka tārpus un kukaiņus – gaļas vietā – turpmāk ēdīs ne tikai motociklisti, bet arī visa pārējā progresīvā cilvēce. Tostarp arī Latvijā ietilpstošā cilvēces daļa.

Ģenerālprokuratūras rīcībā neesot ziņu, kas apstiprinātu trauksmes cēlēja bažas par Valsts ieņēmumu dienesta spēju nosargāt valsts noslēpumu saturošu informāciju, tomēr Ģenerālprokuratūra atgādina, ka par sevišķās lietvedības darba organizāciju iestādē atbild tās vadītājs – VID gadījumā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tviterī raksta, ka viņa vadītajā ministrijā aktīvi strādā pie valsts nodokļu politikas pamatnostādņu pārskatīšanas. Cita starpā tiekot skatīts jautājums par banku solidaritātes nodokļa ieviešanu, par kuru gan pašam ministram esot atturīgs viedoklis: “Vai solidaritātes maksājums bankām veicinātu kreditēšanu? Šaubos.”

Pagājušo ceturtdien Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstināja bāzes procentu likmi līdz 3,5%, kas daudziem kredītņēmējiem nozīmē papildu izdevumus kredītu procentu nomaksai. Ne viens vien hipotekāro kredītu maksātājs ir ne tikai sašutis par šo ikmēneša maksājumu pieaugumu, bet arī neizpratnes pilns – kā tad tā? Tā jau viss kļūst dārgāks, bet man vēl bankai vairāk jāmaksā. Kāpēc?

“Latvieši nav kolektīvisti, latvieši ir individuālisti, viensētnieki,” teic politologs Filips Rajevskis, skaidrodams jautājumu, kāpēc latvieši nav naski uz streikiem. Reizēm it kā piesaka kādu streiku, it kā piedraud ar nopietniem protestiem, taču parasti viss izčākst kā migla virs dīķa. Lūkosim, kas šoreiz būs viensētniekiem padomā: aprīļa beigās tiek plānots skolotāju streiks, kas ilgšot trīs dienas.

Uzreiz pēc Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina oficiāli pieteiktās vizītes Maskavā Starptautiskā krimināltiesa Hāgā izdeva Kremļa saimnieka Vladimira Putina apcietināšanas orderi. Tas nozīmē, ka biedram Sji šajās dienās būs jāspiež roka un jāved sarunas pie viena galda ar starptautiskā meklēšanā izsludinātu kara noziedznieku.

“Kāpēc mums vajadzīgs Valsts aizsardzības dienests? Tur jaunieši krāsos zāli un mizos kartupeļus – labākajā gadījumā. Kāpēc mums jābūt par lielgabalu gaļu? Un vispār – lai mūs sargā NATO, priekš tam viņi te atrodas,” – šādi Valsts aizsardzības dienesta (VAD) pretinieki, pieaicinot apkārtējos vārguļus, kuri piketā knapi turas kājās, skaidro savu nostāju. Ar šādu pieeju mēs savu zemi nenosargāsim. Mums vajadzīgi spēcīgi, savu valsti aizstāvēt spējīgi jaunieši – tieši tam arī paredzēts VAD, sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 10. marta rīkojums Ukrainas premjerministram Denisam Šmihalam izvērtēt iespēju pārdēvēt Krieviju (Rossiju) par Moskoviju daudziem iesākumā šķita kā joks. Zelenskis nodarbojas ar “trollingu”. Rausta Putinu aiz deguna. Taču patiesībā šis jautājums ir krietni nopietnāks.

Latviešu kultūras kanonā savu neaizstājamo vietu izcīnījušas vairākas nezūdošas tradīcijas, kuras ieguvušas gluži vai sakrālu, nacionālu raksturu.

“Pieminekļu nojaukšana ir ļoti aizraujoša lieta. Tāds hormonāls fons pateicīgs tam visam. Jo vairāk jauc nost, jo vairāk gribas. Kurš nākamais?” provokatīvu jautājumu uzdod tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Patlaban pieminekļu jaukšanas, pārvietošanas, zāģēšanas un anihilēšanas process Latvijā ir uzņēmis apgriezienus. Skatīsimies.