Komentāri

Jau mēnesi Krievijas karaspēks bombardē no lidmašīnām, apšauda ar raķetēm, aplenc ar tankiem Ukrainas pilsētas, nogalinot kareivjus un mierīgos iedzīvotājus – sirmgalvjus, sievietes, bērnus. Tiek sagrauti kultūras objekti, dzīvojamās ēkas, rūpnīcas, slimnīcas, skolas un bērnudārzi.

Covid-19 saslimstības statistikas līkne ir devusies pikējumā lejup – nedēļas laikā slimības izplatība sarukusi par 30 procentiem. Samazinājusies arī mirstība. Izskatās, ka jau drīz sērga sasniegs apmēram tādu pašu līmeni, kāds bija pagājušajā vasarā, kad jūnijā dienā bija labi ja daži saslimšanas gadījumi.

Ilgus gadus Krievijas sabiedrībā tika kultivēta militārā psihoze, kura tur ieguva izteikta reliģiska kulta raksturu. Šīs kvazireliģijas (“pobedobesije”) galvenā svinamdiena bija 9. maijs, kad visā Krievijā notika šī kara dieva orģiju kulminācija.

„Jautājumu un atbilžu vakars” kārtējo reizi pierādīja, ka ir jāmācās gana ilgi, lai ielauzītos birokrātiskajā „sabiedrisko attiecību” valodā, kas, manuprāt, ir augstākais svešvalodu prasmes līmenis. Šoreiz iepriecināja Rīgas pašvaldības policija (RPP) ar savām operatīvajām atbildēm uz maniem jautājumiem.

“Rīgas siltuma” valdes loceklis Raivis Elliņš TV3 rīta pārraidē “900 sekundes” teica: “Vasarā skatīsimies, kā sagādāt gāzi. Iepirkumi tiks veidoti tā, lai gāze, ko uzņēmums patērē, nebūtu no Krievijas nekad. Iepirkumos pieļausim, ka gāzi piegādā tikai Amerika, Katara, Norvēģija.”

Krievija aizliegusi graudu eksportu uz Eirāzijas ekonomiskās savienības valstīm – Armēniju, Baltkrieviju, Kazahstānu un Kirgizstānu. Aizliegts arī eksportēt cukuru uz trešajām valstīm. Graudu eksports aizliegts līdz 30. jūnijam, bet cukura – līdz 31. augustam.

Laikā, kad jau vairāk nekā trīs nedēļas turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā, Indijas valsts naftas kompānija “Indian Oil” iegādājās no Krievijas trīs miljonus barelu naftas, jo Krievija piedāvā savu naftu iegādāties par cenu, kas ir par 20% zemāka, salīdzinot ar biržas cenu. Ļauti daudzi Latvijā ir pauduši neizpratni, kāpēc pasaules lielākā demokrātiskā valsts Indija nepievienojās kopējam Krievijas agresijas nosodījumam un ekonomiskajām sankcijām, bet netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā.

Sākoties Krievijas – Ukrainas karam, aktivizējās Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), vispirms ierobežojot dažādu Krievijas televīzijas kanālu raidīšanas iespējas Latvijā, bet drīz pēc tam arī pieeju interneta resursiem.

Pašlaik jau vairāk nekā 10 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti bēgt no Ukrainas tāpēc, ka nevēlas iet bojā, un tāpēc, ka daudziem mājokļi ir sagrauti agresīvā Krievijas iebrukuma laikā. Liela daļa pašlaik vēl atrodas tuvajās kaimiņvalstīs – Polijā, Rumānijā, Čehijā, Moldovā, Slovākijā. Visvairāk – Polijā. Iepriekš tika lēsts, ka būs kopumā četri miljoni bēgļu, taču, cik viņu būs, to vēl nevar zināt – iespējams, arī vairāk.

Jau ceturto nedēļu rit plaša mēroga karš starp Krieviju un Ukrainu, un ir acīmredzams, ka neatkarīgi no kara iznākuma tam būs fundamentāla ietekme uz nākotnes pasaules kārtību.

Degvielas cenas pasaules tirgos un degvielas uzpildes stacijās jūtami kāpa jau pagājušā gada laikā. Tas tika skaidrots ar loģistikas saišu satrūkšanu pandēmijas apstākļos, ar to, ka trūkst šoferu, kas pārvadā naftas produktus, un vēl visādiem daudziem apstākļiem.

Kara sākums Ukrainā un Vladimira Putina izvirzītie mērķi un prasības lielā mērā ļauj saprast, ka daudzi it kā savstarpēji nesaistīti notikumi bija daļa no Vladimira Putina ieceres atjaunot Krievijas impēriju bijušajā PSRS telpā.

Internetā parādījies ieraksts, kurā Krievijas konsulāta darbinieks Liepājā protestētājiem pret Krievijas iebrukumu Ukrainā draud tieši tādiem pašiem vārdiem, kā Putins savā 21. februāra uzrunā draudēja Ukrainai.

“Leģionāru aizstāvības faktu sarakstu es varētu plaši un daudzkārt papildināt. Angļiem ir jauka paruna: “Es labprāt būtu gļēvulis, bet es baidos par tādu kļūt.” Es arī baidos un nedrīkstu par tādu kļūt. Jo man jāaizsargā ne tikai savs, bet visu latviešu leģionāru gods un saistībā ar to arī visas mūsu tautas gods,” savulaik teica latviešu leģionārs, publicists, Latvijas Tautas frontes un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dalībnieks Visvaldis Lācis.

Viens no Latvijas 30 gadu pēcpadomju vēstures būtiskiem elementiem ir 16. marta “mīts” jeb “lielais stāsts”.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Rjabkovs sestdien izteica mazliet divdomīgu brīdinājumu, ka ieroču piegādes konvoji varot kļūt par likumīgiem Krievijas gaisa spēku uzbrukuma mērķiem.

Latvijas sociālie tīkli ir pārpilni uzjautrinošiem ierakstiem, kuri apņirdz slepkavu, kara noziedznieku Putinu, paredzot šim izdzimtenim drīzu galu. Kaut nu tā būtu, bet šajā “uzvaras” eiforijā (zibenskarš izgāzies, un tā jau ir uzvara) nevajadzētu ar aizmiglotām acīm ieslīgt “panākumu reibonī”.

Degvielas cenas Latvijā sit pušu visus agrākos rekordus, tuvojoties diviem eiro par 95. markas benzīna litru. Vēl augstākas tās pašlaik ir Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, kur litrs jau maksā 2,2–2,5 eiro. Virknē citu valstu tās vēl turas zemākā līmenī. Bet diezin vai tas būs ilgi.

Ukrainas karš ļoti skaidri parāda, kā notiek iedomāto jeb paralēlo realitāšu sadursme ar patieso, taustāmo realitāti.

Rudenī būs 14. Saeimas vēlēšanas, un tā, kā uz tām gāja valdošās varas partijas pa kovida celmiem, klupšus un krišus, cerību saglabāt varu faktiski nebija nekādu. Taču tad atnāca glābiņš – karš Ukrainā, kas vienā mirklī ir aizmirsinājis sabiedrības apziņā visu to mazspēju, zaglīgumu, lēmumu haotismu, kas bija raksturīgs valdošajai koalīcijai globālās sērgas laikā. Ar Ukrainas tēmu Latvijas politikāņi ir ieguvuši jaunu jājamzirdziņu, ko, izmantojot administratīvos resursus – iespēju deklamēt pareizus tekstus televīzijā un radio, var jāt un jāt uz nebēdu.

Pēdējā laikā “sabiedriskajā” televīzijā bieži parādās kāds Hanovs ar gaudu dziesmām, cik grūti tagad esot būt krievam.