“Izskatās, ka kara risks EDSO (Eiropas drošības un sadarbības organizācijas) zonā šobrīd ir augstāks nekā jebkad agrāk pēdējo trīsdesmit gadu laikā,” ceturtdien Vīnē preses konferencē pēc Krievijas un EDSO sarunām paziņoja Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Raus, kurš šobrīd ir arī EDSO priekšsēdētājs.
Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir veicis aptauju un izveidojis reitingus dažādām institūcijām – piemēram, Latvijas Bankai, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei utt. Cita starpā SKDS ir vaicājis cilvēkiem, cik lielā mērā viņi uzticas vai neuzticas radio un televīzijai.
Šobrīd pamazām, bet nenovēršami mainās galvenā sabiedrības problēma. Kovidu nomaina apkures rēķini, enerģijas cenas un līdz ar to arī visu pārējo preču un pakalpojumu cenas. Šoreiz nerunāsim par pašu inflāciju un tās rašanās cēloņiem (par to citu reizi), bet gan par to, ko varam gaidīt no valdības šīs problēmas novēršanai. Visticamāk, ka neko labu. Kāpēc?
Vakar, 2022. gada 12. janvārī, Valsts prezidents Egils Levits tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Tikšanās ir iemūžināta foto attēlos. Gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, pozējot fotogrāfiem, nelietoja aptiekās nopērkamos baltos FFP2 respiratorus, bet lietoja “melnās maskas”.
8. janvārī mūžībā devās uztura mācības pamatlicējs Latvijā, dietologs, medicīnas zinātņu doktors un RSU docents Zigurds Zariņš.
Nav viegli būt pilnīgi objektīvam, veicot pētījumus, kuros saduras pārtikas piedevu un dažādu farmācijas produktu ražotāju biznesa intereses. Nav viegli iebilst, kad lielā sabiedrības daļā sākas aizraušanās ar kādu modernu diētu vai ar dzīvesveidu, kuru viedokļu līderi deklarē kā “veselīgu”.
Kurš gan nezina veco, bārdaino anekdoti par vadītāju, kurš savam pēctecim rakstāmgalda atvilktnē atstāj trīs vēstules, kuras citu pēc citas vērt vaļā, kad visi striķi trūks? Pirmajā rakstīts – visu vainu vel uz mani; otrajā – vainu vel uz laika apstākļiem, un beigu beigās trešajā – gatavo trīs vēstules.
Kazahstānas asiņaino nemieru drūmais rezultāts ir 164 cilvēki, kas tajos ir gājuši bojā. Tostarp arī kāda četrus gadus veca meitenīte un kāds pusaudzis, kuriem nebija ne mazākā sakara ar “troņu spēlēm” vai lielvalstu ģeopolitiskajām interesēm.
Svētdienas vakarā iesākās un visu pirmdienu Ženēvā turpinājās Krievijas un ASV delegāciju sarunas par “drošības garantijām Eiropā”. Tās turpināsies trešdien Briselē NATO – Krievija ietvaros un ceturtdien Vīnē EDSA formātā.
Partijas “Saskaņa” vadītājs Jānis Urbanovičs 8. janvāra Neatkarīgajā pauda šādu viedokli: “Vienmēr esmu vairījies kritizēt Valsts prezidentu. Neatkarīgi no personālijām, kas šo amatu nes, tas ir Latvijas simbols, līdzīgi kā karogs vai himna. Taču pašlaik dzīvojam tik sarežģītā laikā, ka vajag ne tikai simbolu, bet arī līderi.
Kamēr robežas žoga vietā ir tikai dažas izstieptas dzeloņdrāšu zarnas, tikmēr jāsteidz būt viesmīlīgiem – nodomā mūsu iekšlietu orgānu vadība un lemj izlēmīgi. Proti, Alūksnes novada Liepnas pagastā taps patvēruma meklētāju izmitināšanas centra filiāle. To mūsu dāsnie valdītāji uztapinās jau šoruden, ļaujot pārveidot bijušo Liepnas internātskolu par „bēgļu” mītni. Pārveide izmaksās ap 700 000 eiro.
„Tas ir mūsu parāds par iestāšanos NATO,” konfidenciāli teic kāds politiķis, skaidrodams apkaunojošo balsojumu Saeimā, kad otrajā lasījumā ceturtdien tika atbalstīts likumprojekts par „kompensācijām” ebreju kopienai. „Tātad – ja Latvija neapsolīs samaksāt „kompensācijas” par ciešanām, kurās nav vainojama Latvijas valsts, mēs nevarēsim iestāties NATO? Tā bija šantāža?” jautāju. „Nē, tā bija diplomātiska noruna,” man atbild.
Decembrī Covid-19 izplatība bija ievērojami samazinājusies – bija dienas, kad konstatēto jauno saslimšanas gadījumu skaits bija vien daži simti. Bet tagad ir atkal straujš lēciens – 6. janvārī tika konstatēti 1994 jauni gadījumi, un tendence ir nelāga – izskatās, ka saslimušo skaita pieaugums būs vēl lielāks.
„Un tad sākās skola, man bija jāsāk mācīties. Septiņi gadi man palika septembrī. Mamma samācīja – „imja, famiļija”, – to zināju. Man prasa „otčestvo”. Es nezinu, kas tas tāds ir. Nu, kā sauc tēvu. Es saku – tēvs. Tā arī pierakstīja: „Tevovič”.” To atceras Kārlis Adata, kuru kopā ar ģimeni izsūtīja uz Tomskas apgabalu 1949. gada 25. martā. Vēl 164 cilvēku dzīvesstāsti ir lasāmi nesen iznākušajā grāmatā „Sibīrijas bērni 1949”. Skaudrs laiks, kas jāatceras šodien un vienmēr.
Sīvā cīņā par ceļojošo dižmuldētāja vimpeli starp abiem mūsu Staņislava Ježi Leca blāvajiem atdarinātājiem Egilu Levitu un Krišjāni Kariņu pēdējais izrāvis negodpilnu uzvaru.
Vakar pēcpusdienā Kazahstānas Pirmais prezidents (tā viņa amats ierakstīts Kazahstānas konstitūcijā) Nursultans Nazarbajevs paziņoja par savu atkāpšanos no Nacionālās drošības padomes vadītāja amata. Citiem vārdiem, Nazarbajeva ēra, visticamāk, beigusies, un valsts galvaspilsēta Nursultana drīz var atgūt savu iepriekšējo nosaukumu – Astana.
Neviens vīruss nekad pasaules vēsturē nav uzvedies citādi, kā vien kļūstot vairāk lipīgs un mazāk nāvējošs. Tāda ir vīrusu daba – tie negrib nogalināt cilvēci, bet ieperināties cilvēku organismos un ar tiem sadzīvot. Tāds ir arī kovids.
Tā vietā, lai ar visu sparu aizstāvētu savu godu un cieņu Vācijā pret lielo un ietekmīgo izdevumu “Bild”, Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir paziņojusi, ka vērsīsies policijā pret Neatkarīgo Rīta Avīzi, kas publicējusi vēsti par Vācijas izdevuma publikāciju.
Atgādināsim, ka Latvijas bagātības pieaugumu, kas turpinās arī pandēmijas laikā, nodrošina Latvijas uzņēmumi, kuri spēj eksportēt savu produkciju un pakalpojumus.
