Sākums

Ko no terora akta Maskavā iegūst un zaudē Krievijas diktators Vladimirs Putins; vai Kremlis par notikušo tomēr mēģinās uzvelt vainu Ukrainai; vai aizdomās par terora aktu aizturētie ir parasti tadžiku izcelsmes Maskavas sētnieki vai tomēr īstie teroristi; vai Krievija terora aktu izmantos vispārējai mobilizācijai; kādas ir Ukrainas izredzes uzvarēt karā – ekspresintervija ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Savstarpēja biznesa kontaktu paplašināšana, kopprojektu aizsākšana, palīdzība rakstīt un iesniegt jaunuzņēmumu projektus, uzņēmējdarbības pamatkurss pusaudžiem – par šīm un citām Latvijas un Ukrainas uzņēmēju kopējām aktivitātēm “kontekst.lv” uzzināja, apmeklējot biznesa kluba “Jaguar” rīkotu uzņēmēju tikšanos. Šo klubu Latvijā ir izveidojusi bēgle no Ukrainas.

“Lasot, klausoties un skatoties ziņas, redzu un dzirdu šajos stāstos ļoti daudz muļķību. Tāpēc es domāju, ja man ir brīvs laiks ziemā, varētu darboties žurnālistikā un stāstīt zemniekiem un sabiedrībai patiesību par notiekošo,” intervijā TV raidījumā “Nra.lv sarunas” saka Andis Beitāns – topošais žurnālists uz zemnieks vienā personā.

Jā, cilvēki bēg, bet ne masveidā. Šajā gadījumā runa ir tikai par profesionālajiem bēgļiem, kas iekļuvuši Eiropas Savienībā pāri Latvijas robežai. Daudzām robežām un valstīm viņi pāri tikuši līdz Latvijai un daudzām vēl tiks pāri pa ceļam uz savu Paradīzi.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Tuvojas Lieldienas, un ir sācies olu iegādes drudzis. Kas notiek olu tirgū Latvijā un citviet Eiropas Savienībā; kā tas tiek kropļots ar Ukrainas olām; cik brīvi veikalos ir pieejamas tieši Latvijā ražotās olas; vai marķējumiem var ticēt; kur paliek apjomīgā Ukrainas olu ražotāju virspeļņa un kādas olas izvēlēties Lieldienu galdam, baltās vai brūnās – “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Okupanti Ukrainā ir nolaupījuši un aizveduši muzeju kolekcijas. Tiek mērķtiecīgi iznīcināti memoriāli un monumenti, kapsētas, muzeji, teātri, skulptūras, lūgšanu vietas, bibliotēkas, baznīcas un mošejas, iznīcinātas vēsturiskas ēkas un vērtīgi artefakti, atklāj Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) apkopotā informācija.

Terora akti netraucē fašistiskās Krievijas diktatoram Putinam veidot savu valstisko ideoloģiju. Tieši otrādi – tie palīdz to darīt. Šajā ziņā interesants ir Krievijas valsts domes lietvedībā esošs dokuments. Tā ir Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina vēstule Putinam ar rosinājumu pārveidot valsts sabiedriski politisko iekārtu periodā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piektdienas vakarā notika terora akts prestižajā Maskavas koncertzālē “Crocus City Hall” (tā atrodas uzreiz aiz Maskavas administratīvajām robežām netālu no izslavētās Rubļovkas). Grupa kamuflāžā tērptu kaujinieku ielauzās skatītāju zālē un, demonstrējot profesionālas iemaņas, sāka mērķtiecīgi šaut pa cilvēkiem. Pēc tam, izmantojot līdzatnesto vai jau agrāk tur nogādāto benzīnu, aizdedzināja ēku. Bojā gājušo upuru skaits krietni pārsniedz simtu, tādējādi tam kļūstot par lielāko terora aktu Krievijā kopš Beslanas skolas ieņemšanas 2004. gada 1. septembrī.

“Mūs iegrūda auto kravas kastē – davai, davai, viņi kliedza. Sākām braukt. Uz kurieni? Nezinu. Duksītis ilgi skrēja līdzi… To karavīri nošāva. Sāku raudāt par Duksīti. Sapratu, ka viņi ir ļoti slikti cilvēki,” atceras sieviete, kuru – pavisam mazu – kopā ar vecākiem izveda uz Tomsku. Tas notika 1949. gada 25. martā. Īstenojot noziedzīgo operāciju “Krasta banga” (Priboj), okupanti veica otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, izvedot ap 42 000 Latvijas cilvēku, tostarp ap 11 000 bērnu. Izsūtīto ģimeņu manta tika izlaupīta.

Par pagājušā gada nogales skumjāko ziņu latvju smagās mūzikas mīļotāju aprindās kļuva vēsts par daudzu iecienītās grupas “Māra” pajukšanu. Par laimi, grupas līdere, pašlaik Austrijā dzīvojošā Māra Lisenko ar saviem kolēģiem ātri aptvēra, ka viņiem vēl ir ko teikt, un atkal ir uz strīpas – ar jaunu dziesmu un video, ar jaunām idejām un jaunu apņēmību.

Uz Jaunā Rīgas teātra (JRT) pirmizrādi “Sapņu tulkotāju sekta” sanākušajām Latvijas prominencēm tika parādīts, ka viņu nākotnes izredzes tikpat neskaidras kā kuram katram mirstīgajam skatītāju zālē un ārpus tās.

Bieži var dzirdēt apgalvojumus, ka Rīga iepretim kaimiņu galvaspilsētām – Viļņai un Tallinai – esot stipri nolaista un saimnieciski panīkusi. Toties Viļņā un Tallinā viss esot tik moderns, uz nākotni vērsts un dzīvīgs, ka mums atliek tikai nokaunēties par savas galvaspilsētas nožēlojamo atpalicību. Vai tiešām ir tik traki?

Tā kā Latvijā pēc Covid-19 pandēmijas nereti veidojas medikamentu trūkums un pagājušajā gadā šādu gadījumu skaits jau pārsniedza vairākus simtus, tagad Latvijā varēs ievest citam tirgum paredzētas zāles bez īpašas saskaņošanas.

“Labvēlīgais tips”, “Citi zēni”, “Very Cool People”, arī “Bermudu divstūris” – kas vieno visas šīs grupas? Pareizi, tajās visās ir varen daudz atraktīvu stiprā dzimuma pārstāvju, kuri kopā dzied (vai vismaz spēlē) un rada jautru atmosfēru. Arī “Oranžās brīvdienas” – astoņu vīru apvienība, kas īpaši valsti pieskandina tieši pēdējās nedēļās.

4. Starptautiskais dokumentālā kino festivāls ARTDOCFEST/RIGA noslēdzies, labāko filmu autori ir saņēmuši balvas. “Kontekst.lv” vaicāja festivāla dalībniekiem – ar ko viņiem paliks atmiņā šis festivāls?

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) sola, ka līdz 2027. gadam tiks palielināts Latvijas aizsardzības finansējums, sasniedzot 3% no IKP. Neatkarīgi no aizsardzības budžeta katru gadu tikšot atvēlēti resursi pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, līdz 2027. gadam šim nolūkam atvēlot vienu miljardu eiro. Cerīgi nākotnes solījumi. Tomēr ir konkrēti jautājumi, uz kuriem atbildes nepieciešamas jau šodien. No Aizsardzības ministrijas saņēmām atbildes uz mūsu jautājumiem.

Latvijas amatpersonas var tikai brīdināt, ka pavasara kampaņa par ekonomisko attiecību izbeigšanu ar Krieviju padarīs sāpīgākas rudens cīņas par neesošas naudas pārdalīšanu nākamā gada budžetā.

Rādām, stāstām un komentējam aktuālākās ziņas. Tiešraide pulksten 11.

Somijā sākusies gadiem ilgi lietotā dzelzceļa tīkla atjaunošana. Projekta īstenošana radikāli uzlabos vilcienu kustības drošību kopumā. Somijas dzelzceļš sācis testēt nākamo desmitgažu drošības tehnoloģijas. Jaunā piekļuves kontroles sistēma "Digirata" sniegs reāllaika informāciju par vilcienu kustību un padarīs dzelzceļa transportu drošāku un paredzamāku pasažieriem un kravām.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21. martā notika Spāru svētki – ar spāru vainagu tika izrotāta topošā Rakstu māja. Pie ēkas sapulcējušies universitātes mācībspēki, darbinieki, studenti un viesi sveica cits citu – universitātes pilsētiņā būs vēl par vienu ēku vairāk.