Sākums

Stacionāro pakalpojumu pārstrādes pirmajā pusgadā bijušas tikai četru procentu apmērā, tāpēc papildu finansējums slimnīcām gada nogalē netiks piešķirts, norāda Nacionālajā veselības dienestā.

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi pasaka.

6. augusta rītausmā artilērija likvidēja Krievijas bruņoto spēku nocietinājumus uz robežas, un svešā valodā runājoši, Rietumos apmācīti kareivji devās iekšā Krievijas teritorijā — kaut kas nebijis kopš Otrā pasaules kara. Un visi to ir uztvēruši apbrīnojami mierīgi, pat tie, pa kuru zemi tagad bradā NATO parauga zābaki.

Ne visi Latvijas iedzīvotāji, kuri strādājot uzkrāj līdzekļus pensiju otrajā līmenī, diemžēl nodzīvo līdz pensionēšanās vecumam. Saskaņā ar likumu valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto var nodot mantojumā, taču daudzi mantinieki nemaz nesteidzas saņemt šos uzkrājumus.

Kad Rīgā atgriezīsies prāmis uz Stokholmu; vai patiesi samazinās tūristu skaits; vai tiks asfaltēti arī iekšpagalmi; ko darīt ar “Rail Baltica” betona rēgiem Rīgas centrā un lidostā – saruna ar Rīgas domes frakcijas “Jaunā vienotība” priekšsēdētāju, domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju, partijas “Vienotība” un partijas Rīgas nodaļas valdes locekli Olafu Pulku.

Par to, vai virs ministra Briškena galvas savelkas melni mākoņi, par to, vai mums “jāpavelkas” uz ambīcijām par lielāko aviokompāniju Ziemeļeiropā, par to, kā padomju un valžu locekļi pāriet no vienas treknas siles uz nākamo, par Latvijas tiesiskuma atavismiem un par to, kāpēc igauņi par mums smejas, kā arī par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar sociologu Aigaru Freimani.

Trešdien jau šķita, ka satiksmes ministra Kaspara Briškena dienas ministra krēslā ir skaitītas. Premjerministre Evika Siliņa un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc abu tikšanās publiski atzina Briškenu par galveno vainīgo “airBaltic” krīzes komunikācijā.

“Skolā valda nospiedošs noskaņojums, vairāki pedagogi gatavi iet prom,” tā skolas gada sākumu raksturo kāda pedagogu kolektīvam tuva persona. Runa ir par mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā mākslu vidusskola”, īsāk sakot – par Nacionālo mākslu vidusskolu (NMV), par kuras direktori maija beigās iecelta Jolanta Vjakse. Kas pamatā drūmajam noskaņojumam, ja tāds vispār ir?

Cilvēkresursu vadība ir viens no būtiskākajiem organizāciju un uzņēmumu vadības procesiem. Ja cilvēkam ir radošais potenciāls, viņš var veicināt uzņēmuma attīstību, bet var arī to bremzēt. Šos noslēpumus ir svarīgi prast atklāt. Ja cilvēkresursu vadību atstāj novārtā, jārēķinās ar nepatīkamu un strauju uzņēmuma rādītāju lejupslīdi.

Konkurences padome (KP) pauž pārliecību: kamēr SIA “Latvijas aptieka” pārvalda bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, tikmēr šis uzņēmums ir neatkarīgs no sava patiesā saimnieka farmācijas biznesā, milža holdingkompānijas “AB CITY”, un tādējādi faktiski mazsvarīgi kļūst KP lēmumā noteiktie “Latvijas aptieka” kapitāldaļu atsavināšanas termiņi un to mīklainā pagarināšana.

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis: “Rail Baltica” vilcieni Rīgā neienāks. Tajos varēs iekāpt Salaspilī. Uz lidostu uzbūvēs esošā sliežu platuma dzelzceļa līniju, un tāda pati, visticamāk, ies arī līdz Salaspils pārsēšanās punktam.

Valstij pietrūks daudz naudas nākamgad paredzamo izdevumu, saistību un politiķu solījumu izpildei, tāpēc 2024. gada septembra sākumā droši zināms tikai viens, ka sabiedrībai nepatīkamus darbus valstij darīt nāksies. Valsts no šiem darbiem baidās tikpat cik sabiedrība.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens un nacionālās aviokompānijas “airBaltic” vadība publiski atzina valsts atteikšanos saviem ieguldījumiem uzņēmumā tāpēc, lai iedrošinātu investorus ar stāstu, ka uzņēmuma vecos parādus neviens atpakaļ neprasīs.

No 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2024”. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns sarunā ar “Neatkarīgo” izstāsta daudz interesanta par šīm mācībām.

Ejot gar garāžu, pusnaktī varot dzirdēt, kā rūsa ēd automašīnas apakšu; tāpat šobrīd, ejot gar partiju birojiem, var dzirdēt tādu kā čabēšanu. Politiskās aprindas sāk gudrot, kā pareizāk organizēt pašvaldību vēlēšanas. Tās gan ir vēl tālu – notiks ne vēlāk kā nākamā gada 7. jūnijā –, taču stress jau sāk kļūt dzirdams. Sākusies manevrēšana, ostīšanās, kam ar ko taisīt koalīcijas, notiek intensīva svaigu asiņu meklēšana partiju sarakstu ailēm. Patiesi viedi par šīm lietām domāt laikus.

Piedzīvojot vēsu uzņemšanu Ķīnā, Azerbaidžānā un vairs neriskējot rādīties Dienvidāfrikā vai Armēnijā, šajās dienās Vladimirs Putins ieradies Mongolijā ar visai neskaidriem mērķiem.

Latvijas aviokompānijas “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana par 571 miljonu eiro izraisījusi milzīgu sabiedrības neizpratni. Kā tad tā? Valsts bija kompānijā ieguldījusi šo naudu, bet tagad šis ieguldījums ar vieglu rokas kustību norakstīts. Neaizmirsīsim, valsts, tie esam mēs – nodokļu maksātāji. Tā vietā, lai sagaidītu “airBaltic” peļņu un ieguldījumu kaut daļēju atgūšanu, nauda izkūpināta skurstenī (lidmašīnu turbodzinējos un kompānijas vadītāju algās).

Meža ugunsnedrošais laikposms vēl nav beidzies, bet kopējā statistika par meža ugunsgrēkiem, kas izcēlušies AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, ir iepriecinoša, "Neatkarīgajai" pavēstīja LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks. Valsts meža dienests informē, ka šogad līdz 26. augustam Latvijā kopā reģistrēti un dzēsti 168 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 50,7 ha, kas, salīdzinot ar citiem gadiem, ir neliela.

Svētdien notikušo zemju vēlēšanu rezultāti Saksijā un Tīringenē nebija pārsteidzoši. Tie pilnībā atbilda jau iepriekš prognozētajiem. Līdz šim nebijušus panākumus ieguva abu spārnu “populisti” (partijas ar netradicionālo politisko orientāciju) – “Alternative für Deutschland” (AfD), Sāras Vāgenknehtas savienība (SVS) un “Die Linke” (Kreisie).

Krievijas un Ukrainas dronu karā puses ne tikai sacenšas arvien ātrāku, lielāku, tālāk lidojošu, klusāk lidojošu, miniatūrāku un visādos citos veidos daudzveidīgāku dronu izstrādē, bet arī uzbrūkošo dronu likvidācijā, kas tagad jau ir atsevišķs kara vešanas aspekts.

No Ukrainas prezidenta Zelenska ikvakara uzrunas: “Mums no ATACMS nav nekādas jēgas, kamēr Baidena/Harisas administrācija mums aizliedz iznīcināt Krievijas lidmašīnas, pirms tās paceļas gaisā. Krievijas lidmašīnas brīvi paceļas un iznīcina visu savā ceļā, un mums neļauj to apturēt. Mēs varētu lidmašīnām likt atkāpties no šiem lidlaukiem, bet mūs piespiež zaudēt.”

Eiropas Komisijas Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāts sarindojis 27 Eiropas Savienības dalībvalstis pēc inovāciju rādītājiem, kuru apkopojums gala indeksā dod Latvijai trešo vietu – bet trešo vietu no beigām.