Lielās intervijas

“Mans tautastērps nesadega, un tas ir simboliski,” jau atguvusies no trešdienas nakts šausmām, kad Okupācijas muzeja logā tika iemesta degmaisījuma pudele, teic muzeja direktore Solvita Vība. Ap vieniem naktī kāds nelietis iemeta pašdarinātu “Molotova kokteili” tieši direktores logā. Izdega viņas kabinets, pārogļojās krēsls. Muzeja cilvēki nav cietuši. Sarunā ar “Neatkarīgo” Solvita Vība, runājot par neliešiem, teic: “Pat neceriet, ka mēs nobīsimies.”

SIA “Arbo Windows” ir strauji augošs uzņēmums, kurš, apvienojot nozares profesionāļu pieredzi, ir kļuvis par vienu no vadošajiem koka logu un durvju ražotājiem Baltijā. Tā apgrozījums ir 9,1 miljons eiro, komandas darba pieredze ir 25 gadi, darbinieku skaits ir 110. Uzņēmums tirgum piedāvā stikla logu paketes, koka logus, koka durvis un bīdāmās sistēmas. Uzņēmuma vēstījums par sevi skan šādi: “Logi ir ēkas acis. Pa logu mēs ieraugām pasauli, pa logu namā ienāk gaisma, un pēc logiem mēs varam spriest par nama un tā īpašnieka personību, attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli.”

Kāpēc nav iespējams atrast Lāčplēsi, vai Zigmars Liepiņš ies uz Kultūras ministriju naudu prasīt, kāpēc Kristapa Porziņģa iemestās bumbas ir svarīgākas par Marinas Rebekas nodziedāto augšējo do, kas jādara operas mecenātiem – sarunas turpinājums ar komponistu Zigmaru Liepiņu.

Kāpēc Zigmars Liepiņš šobrīd jūtas slikti, par to, kas palīdz un kas traucē sacerēt mūziku, vai komponists rakstīs vēl vienu grāmatu, kā mūsdienās top mūzika, par Eirovīziju un Donu – saruna ar komponistu Zigmaru Liepiņu.

Nesen vairāku ražojošo nozaru asociācijas nodibināja Latvijas Industrijas attīstības konfederāciju. Par tās mērķiem ražošanas attīstībai valstī, kā rūpniecība attīstās pasaulē pieaugušās spriedzes un dārgo kredītu laikā, sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta jaunās konfederācijas viceprezidents un Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš.

Kādēļ Latvijā jāstāda meži, nevis jāaudzē labība, cik jēgpilna ir Eiropas naudas dalīšana lauksaimniekiem, kāda ir Latvijas komercbanku attieksme pret uzņēmējiem, kādēļ steidzami jāatrisina pašvaldībām piederošo ceļu kvalitātes jautājumi un kā to var atrisināt, un kādēļ jāmīl sava valsts tāda, kāda tā ir – “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar SIA "Grantiņi-1" valdes priekšsēdētāju Aldi Stūrišku.

19. februārī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) publicēja 2023. gada darbības pārskata neklasificēto daļu. Politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors “Neatkarīgajai” komentē šo pārskatu.

Kāda gaisotne valdīja Minhenes konferencē, par pasaules sabiedrības reakciju uz Alekseja Navaļnija nonāvēšanu, par atomelektrostacijām, par tautas izmiršanu un Latvijas lauku iztukšošanos, par Latvijas stratēģiskajiem mērķiem, kā arī vēlējumi Ukrainas tautai – turpinājums intervijai ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas novados var taisīt veiksmīgu biznesu. Ko nozīmē apsaimniekot mežus, kādu labumu no mežiem var gūt, cik jēgpilni ir zaļās kustības centieni liegt izzāģēt mežus, ar kādiem kokiem jāapstāda zeme – par šiem un citiem tematiem “Neatkarīgās” intervija ar SIA "Grantiņi-1" valdes priekšsēdētāju Aldi Stūrišku.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā Rīgas pilī TV ciklā “Nra.lv sarunas” dalās savās aculiecinieka atmiņās par to, kas notika Kijivā 2022. gada 23. un 24. februārī, par patvertnēm, kuras kara sākumā gandrīz neviens neņēma vērā, par to, ka mums jābūt gataviem jebkuram scenārijam, par hibrīduzbrukumiem un dezinformāciju, par to, ka mums trūkst cilvēku iekšlietu sistēmā, armijā un skolās, kā arī par to, ka dažus ministru nevar dabūt uz interviju mēnešiem ilgi.

“Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecāko padomnieku Māri Pūķi. Viņš gan uzreiz lūdza neuzskatīt sarunā pausto par LPS viedokli. Tas ir viņa personīgais kā Latvijas Universitātes profesora viedoklis.

Par skolotāju algām, to apmēriem, par vispārējo un arodizglītību, par programmu “Skola 2030” un vēstures mācīšanu, par mazākumtautību skolām un to, kādēļ ir vērts izvēlēties skolotāja profesiju – intervijas turpinājums ar izglītības un zinātnes ministri, ārsti Andu Čakšu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.

Kopš iepriekšējās desmitgades pēdējiem gadiem Latvijā izsludināts tā dēvētais finanšu sektora kapitālais remonts, kas radījis visai plašu viedokļu spektru, daudziem sūdzoties par visai absurdām komercbanku prasībām. Vienlaikus izskanēja arī paziņojumi, ka ciešāka naudas darījumu vētīšana ir ļāvusi piebremzēt pelēkās un melnās naudas plūsmas no tā dēvētajām trešajām valstīm un arī pašai Latvijai izdevies izvairīties no nokļūšanas tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Pēdējā laikā sūdzības par banku uzraudzības pasākumiem ir kļuvušas dzirdamas aizvien mazāk, taču samērā maz dzirdami paziņojumi, kā veicas ar nelegālo naudas plūsmu apkarošanu. Par to sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa.

Tiks vai netiks ņemti vērā iedzīvotāju viedokļi un viņu bažas par vēja parku ietekmi uz dabu un cilvēku labklājību, cik izmaksās vēja parki un vai tie sevi atpelnīs, vai nesanāks kā ar pasažieru vilcieniem – zemā temperatūrā tie pārstās strādāt, kādus labumus saņems pašvaldības, kurās vēja parki tiks uzstādīti – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētāju Jāni Urtānu.

“Vēl pagājušajā nedēļā kopā ar Juri spriedām par Edgara Liepiņa piemiņas koncertu, kam jānotiek 30. maijā. Bet pirmdien no rīta saņēmām ziņu: Juris Kulakovs ir miris. Nevaru attapties joprojām, ir smagi,” saka Juris Sējāns, mūziķis un Jura Kulakova draugs. “Pērkons” nu dārdēs bez Jura Kulakova. Par to skumst daudzi. Bet gandrīz katram, kam tuva “Pērkona” mūzika, ir kāda sava lādīte, kurā glabājas atmiņas par Juri. Tāda ir arī mūzikas žurnālistei, muzikoloģei Daigai Mazvērsītei. Dienu pēc Jura Kulakova aiziešanas parunājām par talantīgo, neparasto mūziķi.

Ko darīt ar arhitektoniskajiem svešķermeņiem Vecrīgā, kuras celtnes atjaunot un kurām piešķirt aizmirstības statusu, modernā arhitektūra kropļo vai papildina pilsētas centra vaibstus, vai un kā “Rail Baltica” ienākšana Rīgā izmainīs pilsētu, kas notiks ar Latvijas muižām, vai cerīgi ir politiķu solījumi zinātnei palielināt finansējumu, – par šīm un citām tēmām Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, akadēmiķis Ojārs SPĀRĪTIS intervijā “Neatkarīgajai”.

Ko politikā nozīmē podu veči un traģikomiski personāži, ko tauta gaida no valdības, vai Latvijā iespējams izveidot politisku nāciju, kādēļ ministrijas nepārceļas uz reģioniem: žurnālistes Elitas Veidemanes intervijas turpinājums TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar aģentūras "Latvijas fakti" vadītāju Aigaru Freimani.

Kopš 2021. gada Penpa Cerings ir Tibetas trimdas valdības vadītājs. Savas pirmās vizītes Latvijā laikā viņš tikās ar rīdziniekiem kinoteātrī "Splendid Palace" un pēc tam sarunājās ar Kontekst.lv korespondentu.

Kāda politisko un sociālo procesu vērotājam no malas izskatās mūsu sabiedrība, mūsu valdošā elite, kādēļ valdība ir tik stabila, vai mēs gaidām un kā gaidām savu “melno gulbi”, kādēļ sabiedrībā nav sajūtamas bailes – par šīm un citām tēmām TV ciklā "Nra.lv sarunas" žurnāliste Elita Veidemane iztaujā aģentūras "Latvijas fakti" vadītāju Aigaru Freimani.

Neraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumiem bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam, ka Krievijai nav interešu Latvijā, tā turpinās būt apdraudējums mūsu valstij, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.