Bens Latkovskis / Viedokļi

Šonedēļ apritēja gads, kopš apstiprināta Evikas Siliņas valdība. Kā parasti tādās reizēs tiek izvērtēts gada laikā paveiktais un izteiktas nākotnes prognozes.

Krievu emigrācijas aprindās (dažkārt dēvētas arī par “opozīciju”) sācies vēl nebijis jandāliņš. Tā vien šķiet, ka notiek cīņa uz dzīvību un nāvi. Kuri ir vienīgie īstie un pareizie “opozicionāri”? Krievijas cietumā nomocītā Alekseja Navaļnija politiskie mantinieki vai desmit gadus Krievijas cietumā nosēdējušā “oligarha”, naftas kompānijas “Jukos” dibinātāja Mihaila Hodorkovska atbalstītie “cīnītāji pret Putina režīmu”?

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks” tendenciozitāti ievietojis šādu ierakstu.

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos izskaidrot sabiedrībai. Pirms tam arī partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas deputāti aicināja vākt parakstus Briškena demisijas pieprasījumam.

ASV prezidenta amata kandidātu Donalda Trampa un Kamalas Harisas publiskās debates TV kanālā ABC tika gaidītas ar milzīgu interesi. Tās plānoja skatīties vairāk par 60 miljoniem ASV iedzīvotāju.

Režisors Alvis Hermanis dienā, kad Ļvivā notika Krievijas raķešu triecienā nogalinātās Bazilēviču ģimenes (mammas/sievas un trīs meitu) bēres, savā “Facebook” lapā publicēja ierakstu, kurā izteica pārmetumus LTV raidījumam “Kultūršoks”, ka tas šādā dienā palaidis ēterā raidījumu, veltītu krievu valodas lietošanas aizstāvībai Latvijas publiskajā telpā.

Sestdien, 7. septembrī, Rēzeknes novadā, Gaigalavas apkārtnē, esot nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta pārstāvji. Drons atlidojis no Baltkrievijas puses un nolidojis Latvijas gaisa telpā aptuveni 100 kilometru.

Venēcijas kinofestivālā izrādītā Krievijas-Kanādas režisores Anastasijas Trofimovas dokumentālā filma “Krievi karā” izraisījusi plašu sašutumu Ukrainā un to cilvēku vidū visā pasaulē, kuri ar sirdi un dvēseli jūt līdzi Ukrainas ciešanām.

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi pasaka.

Trešdien jau šķita, ka satiksmes ministra Kaspara Briškena dienas ministra krēslā ir skaitītas. Premjerministre Evika Siliņa un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc abu tikšanās publiski atzina Briškenu par galveno vainīgo “airBaltic” krīzes komunikācijā.

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis: “Rail Baltica” vilcieni Rīgā neienāks. Tajos varēs iekāpt Salaspilī. Uz lidostu uzbūvēs esošā sliežu platuma dzelzceļa līniju, un tāda pati, visticamāk, ies arī līdz Salaspils pārsēšanās punktam.

Latvijas aviokompānijas “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana par 571 miljonu eiro izraisījusi milzīgu sabiedrības neizpratni. Kā tad tā? Valsts bija kompānijā ieguldījusi šo naudu, bet tagad šis ieguldījums ar vieglu rokas kustību norakstīts. Neaizmirsīsim, valsts, tie esam mēs – nodokļu maksātāji. Tā vietā, lai sagaidītu “airBaltic” peļņu un ieguldījumu kaut daļēju atgūšanu, nauda izkūpināta skurstenī (lidmašīnu turbodzinējos un kompānijas vadītāju algās).

Svētdien notikušo zemju vēlēšanu rezultāti Saksijā un Tīringenē nebija pārsteidzoši. Tie pilnībā atbilda jau iepriekš prognozētajiem. Līdz šim nebijušus panākumus ieguva abu spārnu “populisti” (partijas ar netradicionālo politisko orientāciju) – “Alternative für Deutschland” (AfD), Sāras Vāgenknehtas savienība (SVS) un “Die Linke” (Kreisie).

Pagājušajā nedēļā uz Vašingtonu devās īpaša Ukrainas delegācija, kuras sastāvā ir Ukrainas premjerministra pirmā vietniece Jūlija Sviridenko, aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, ģenerālštāba pārstāvji un prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks. Vizītes mērķis bija izspiest (tas būtu precīzākais vārds) no Pentagona atļauju izmantot Rietumu raķetes apšaudēm pa militāriem mērķiem Krievijā.

Par spīti asiem iebildumiem sociālajos tīklos, rakstiem medijos; par spīti Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča skaidri paustajiem iebildumiem, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nepārskatīšot topošās vienotās VSIA “Latvijas sabiedriskais medijs” (LSM) valdes locekļu sastāvu un algas apmēru.

Lai arī bijušā premjerministra un ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa politiskā karjera formāli noslēdzās vakar ar Saeimas deputāta mandāta nolikšanu, viņš bija ja ne politisks līķis, tad smags invalīds jau kopš Eiroparlamenta vēlēšanām šā gada 8. jūnijā.

Topošās VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (LSM) valdes locekļu paredzēto algu apmērs – 9219,75 eiro, valdes priekšsēdētājam – 10 141,72 eiro – jāskata uzreiz trijās plaknēs.

Sociālās tiešsaistes platformas “Telegram” izveidotāja, Krievijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Francijas pilsoņa Pāvela Durova aizturēšana sestdien, 24. augustā, Parīzes lidostā “Le Bourget” aktualizējusi jautājumu par dažādu tiešsaistes (interneta) platformu izveidotāju atbildību par to, kas šajās platformās notiek.

Laiku pa laikam dzirdami izteikumi, ka mūsu ekonomika virzoties sociālisma virzienā, bet tas esot ceļš, kurš vedot uz nekurieni. Tāpēc nepieciešams attapties un atgriezties uz vecā, labā kapitālisma ceļa. Iespējams, ka šajos brīdinājumos ir liela daļa patiesības. Problēma tikai tā, ka ar šo “sociālismu” katrs saprot ko savu.

Jau tas vien, ka premjerministre Evika Siliņa piekrita iet uz tiešraides interviju LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, jāvērtē kā drosmīgs solis, jo viņas priekšgājējs Krišjānis Kariņš uz to tā arī nesadūšojās. Viņš tam izrādījās par gļēvu.

Latvijas Bankas prezidenta algu 161 947,21 eiro 2023. gadā (13 495,60 mēnesī) saņēmušais Mārtiņš Kazāks uz valdības sēdi, kurā izskatīja valsts budžeta pamatnostādnes nākamajam un turpmākajiem trijiem gadiem, neuzskatīja par vajadzīgu ierasties. Ministru kabinetu viņš uzrunāja attālināti.

Apjausma, ka agri vai vēlu valsts budžetā veidosies neaizpildāms caurums, bija jau sen. Vēl iepriekšējās Krišjāņa Kariņa valdības laikā Finanšu ministrijas paspārnē tika izveidota Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums bija reformēt nodokļu sistēmu atbilstoši mūsdienu ekonomikas un OECD prasībām.