Juris Paiders / Viedokļi

Pagājušās nedēļas nozīmīgākais starptautiskais notikums bija Marokas lēmums atjaunot diplomātiskās attiecības ar Izraēlu. Par šo notikumu pirmais – 10. decembrī pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps.

20. gadsimta septiņdesmitajos gados sākot reformēt Ķīnas tautsaimniecību un ieviešot ekonomikā uz privāto iniciatīvu un brīvo tirgu balstītus principus, tika saglabāts centralizētās plānošanas modelis. Ķīnā valsts līmeņa plānošana notiek pa piecu gadu posmiem. 2020. gada decembrī noslēgsies kārtējais piecu gadu cikls (Ķīnas 13. piecgade), un no nākamā gada janvāra sāksies 14. piecgade.

Diemžēl vislielākie izaicinājumi un vislielākais problēmu loks, ar ko šobrīd ir jāsaduras kvalitatīvam laikrakstam, kurš pāries uz digitālo formātu, ir starptautisko konglomerātu īpašumā esošo sociālo tīklu piekoptā cenzūra. It īpaši tas attiecas uz “Facebook”. Lai palielinātu lasītāju bāzi digitālajos izdevumos, viens no nozīmīgākajiem instrumentiem ir vietējie un starptautiskie sociālie tīkli.

11. novembrī LTV1 plkst. 22.10 notiks Dzintara Dreiberga filmas “Dvēseļu putenis” televīzijas pirmizrāde. Šīs filmas pirmizrāde kinoteātros notika 2019. gada 8. novembrī, un gada laikā to noskatījās jau vairāk nekā 250 000 skatītāju. “Dvēseļu putenis” atjaunotās Latvijas kino vēsturē kļuva par visu laiku skatītāko filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot pat tādus Holivudas grāvējus kā Džeimsa Kemerona 1997. gadā uzņemto filmu “Titāniks” (Titanic) un tā paša Džeimsa Kemerona 2009. gadā uzņemto zinātniskās fantastikas filmu “Avatars” (Avatar).

Vienā no savām priekšvēlēšanu runām pagaidām vēl amatā esošais ASV prezidents Donalds Tramps ļoti trāpīgi aizrādīja, ka vairs nav iespējams saņemt informāciju par pasaulē un Amerikā notiekošo, jo no lielajiem informācijas kanāliem vienīgais, kas tiek skandēts, ir: “Covid, covid covid, covid!” Savukārt citi, vērtējot pašreizējo globālo informācijas plūsmu, izteica joku ‒ ja no 2020. gada marta mūs vērotu citplanētieši, tad viņi viennozīmīgi secinātu, ka visā Rietumu pasaulē dominē reliģija, kuras adepti pielūdz kaut kādu visspēcīgu dievišķi mistisku būtni, vārdā Covid-19, un nospriestu, ka visā šajā Zemes daļā valda noslēpumains Covid kults.

Šonedēļ aprit pusgads, kopš Neatkarīgā ir no papīra formāta pārgājusi uz digitālo formātu, un tas ir laiks, kad parasti tiek izteikti secinājumi par paveikto.

Pašlaik Eiropā un ASV tiek kultivēta savdabīga liberāli demokrātiska paradigma, ka autoritāri līderi ilgstoši pie varas var noturēties, tikai viltojot vēlēšanu rezultātus. Tāpēc tagad daudzviet jau ir apgūts politisko pārmaiņu scenārijs. Kad amatā ilgi bijis autoritārs līderis tiek pārvēlēts uz kārtējo termiņu, tie, kuri vēlas pārmaiņas (tādu autoritāros režīmos vienmēr ir ļoti daudz, īpaši tad, ja līderis ir pie varas gadu desmitiem), deklarē, ka vēlēšanu rezultāti ir falsificēti, un pieprasa varas nomaiņu, jaunas vēlēšanas utt. Tieši šāds scenārijs tika īstenots Latīņamerikas zemē Bolīvijā 2019. gadā.

Par spīti pandēmijai un ierobežojumiem, Latvijai tomēr izdevās veiksmīgi noorganizēt Eiropas čempionātu rogainingā, kas 22. un 23. augustā notika Tukuma un Engures novadā.

Šīs ir pirmās Rīgas domes vēlēšanas, kuras es it kā varētu vērot no malas, jo, lai gan vairāk nekā pusgadsimtu biju rīdzinieks, tomēr jau kādu laiku esmu savu ikdienas dzīvi saistījis ar Rīgai tuvu novadu. No vienas puses, Rīgā notiekošais uz mani it kā tieši neattiecas, bet, no otras puses, Rīga ir daļa no Latvijas, ekonomiski vislielākā daļa, tāpēc Rīgā notiekošais tieši vai netieši ietekmēs visus Latvijas novadus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Šogad Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izstrādāja vadlīnijas, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Baltkrievijas pēdējā laika notikumi norisinās pēc klasiskā dziesmoto revolūciju scenārija.

Kā Neatkarīgā jau rakstīja (https://neatkariga.nra.lv/komentari/juris-paiders-3/321105-covid-aizliegumos-lielas-es-valstis-zaudeja-piekto-dalu-no-ekonomikas), “Eurostat” publiskotie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ir šokējoši. Vidēji ES IKP samazinājās par 14,4%, jo īpaši IKP samazinājās lielajām ES valstīm. Spānijas ekonomikas sarukums otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni bija 22,1%, bet Francijas ekonomikas sarukums ‒ 19,0%. Lielās ES dalībvalstis 2020. gada otrajā ceturksnī par piekto daļu samazināja preču un pakalpojumu ražošanu.

Piektdien “Eurostat” publiskoja iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu par šī gada otro ceturksni. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ES IKP samazinājās par 14,4%, bet eirozonas IKP par 15,0%. Spānijas ekonomikas sarukums otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni bija 22,1%, Francijas ekonomikas sarukums ‒ 19,0%, savukārt Itālijas ekonomika samazinājis par 17%.

24. jūlijā Valsts prezidents Egils Levits iepazīstināja Rīgas sabiedrību ar paša iniciēto topošo latviešu zemju likumprojekta nepieciešamību un mērķiem. Valsts prezidenta oficiālajā mājaslapā tika ievietota karte, kurā ir attēlotas iecerētās “latviešu zemju” robežas. Diemžēl Valsts prezidenta oficiālajā mājaslapā ir norādīts, ka apspriešanai nodoto karti nedrīkst pārpublicēt: “Kartes pārpublicēšana bez autora – SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” – piekrišanas nav atļauta.” Autortiesības uz jauno robežu attēlojumu piederot SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, līdz ar to diskusijas var notikt, tikai veroties uz jauno zemju attēlu prezidenta mājaslapā.

Pagājušajā nedēļā Neatkarīgā divus komentārus veltīja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzrunai tautai TV3 tiešraidē 15. jūlijā.

15. jūlijā ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis rīkojumu, pārtraucot īpašo labvēlības statusu ASV un Honkongas starptautiskajā tirdzniecībā. Kā paskaidroja ASV prezidents, no šī brīža ASV eksporta un importa noteikumi attiecībās ar Honkongu būs “tādi paši kā ar kontinentālo Ķīnu”.

Latvija ir ES dalībvalsts, bet vienlaikus mēs robežojamies ar divām “trešajām” valstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Latvijas austrumu kaimiņvalstis vienlaikus ir gan mūsu lielie ekonomiskie ieguvumi, gan arī zināmi riski, ņemot vērā autoritārās tendences abās Latvijas kaimiņvalstīs.

Pēdējās trīs dienās, pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotās informācijas, Latvijā bijā vērojams ar Covid-19 inficēto personu skaita pieaugums.

Vakar Eiropas Komisija publicēja ES un eirozonas koriģēto ekonomiskās izaugsmes prognozi, no kuras izriet, ka šogad visā ES notiks ievērojama ekonomikas sarukšana: “Pēc 2020. gada vasaras ekonomikas prognozes, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7%, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1%. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3%, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8%. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7% (eirozonā) un 7,4% (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.”

Komentējot referendumu par izmaiņām Krievijas konstitūcijā, kas noslēdzās 1. jūlijā, vairums no autoriem pievērš uzmanību tieši tam, ka izmaiņas Krievijas konstitūcijā atļauj Vladimiram Putinam palikt pie varas līdz pat 2036. gadam. Daudz mazāka uzmanība tika pievērsta tam, kādas tas var radīt sekas starptautisko attiecību veidošanā ar Krieviju. Vispirms ‒ noslēdzot referendumu, ir notikusi nozīmīga varas centralizācija Krievijā.

Kā Neatkarīgā rakstīja 19. jūnijā (Ilze Šteinfelde “Briest privatizācijas afēra par 6,4 miljardiem eiro”), ļoti diskutablajai Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajai koncepcijai “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” ir dota paātrināta politiska virzība, jo šis dokuments jau ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Saeima vakar balsoja par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Jura Stukāna apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā. Atklātajā balsojumā ģenerālprokurors tika ievēlēts vienbalsīgi. No klātesošajiem 92 deputātiem neviens nebalsoja pret un neviens neatturējās.