Elita Veidemane / Autori

Latvijas teātri transformējas – ne radikāli un strauji, tomēr būtiski. Ienāk digitalizācija, aug skatītāju prasības, aktuālākas top repertuāra problēmas. Varbūt palīdzēs mākslīgais intelekts? Vai pietiek naudas un ko darīt aktieriem, kuri aizgājuši no teātra? Par šo un citiem jautājumiem – “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītāju Ojāru Rubeni.

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB), saīsināti runājot, Opera, ir noslēpumainākais kultūras objekts Latvijā: neviens par to neko nezina. Kurš būs jaunais Operas vadītājs? Visas sarunu un jautājumu durvis ir slēgtas, cilvēki, kuri ir saistībā ar šo objektu, dziļdomīgi klusē. Taču jau drīz pēc 12. augusta publiski tiks izpausts jaunā Operas vadītāja vārds.

“Tā aiziet mūsu monstri,” skumji noteic Aivars Hermanis, izcilais latviešu ģitārists. Nule uzzinājām, ka 8. augustā šo pasauli pametis Aleksandrs Sircovs, ko daudzi pazina pēc vārda, kas viņam bija izsenis dots – Muravejs (Skudra – krievu val.). Droši vien tāpēc, ka savulaik, jaunībā, daudzi vēroja, kā nelielā auguma puisis nes savu instrumentu – kontrabasu. Bet varbūt arī tādēļ, ka Aleksandrs bija ļoti strādīgs: viņš vēlējās īstenot savus mērķus, lai arī ko tas maksātu.

“No rīta dziedam, pēcpusdienā sportojam,” stāsta Mārtiņš Klišāns, kura pārziņā šobrīd ir teju 60 zēnu kora koristi, kas apvienojušies radoši sportiskā nometnē Apšuciemā. Varētu tikai dziedāt un priecāties par vasaru, tomēr domas par rītdienu ir trauksmainas. Par to visu – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas Doma zēnu kora diriģentu un māksliniecisko vadītāju, dziesmusvētku virsdiriģentu Mārtiņu Klišānu.

Pēc tam, kad uzbrukumā Irānas galvaspilsētā Teherānā 30. jūlijā tika nogalināts palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanija, bieži varēja dzirdēt bažas par situācijas destabilizēšanos Tuvajos Austrumos. Haniju iznīcināja triecienā Teherānā, kur viņš bija ieradies uz Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurāciju. Kaut gan vairums konflikta vērotāju ir pārliecināti, ka triecienu veica Izraēla, tā nesteidzas to komentēt. Politologam un vēsturniekam Kārlim Daukštam par notiekošo ir konkrēti secinājumi.

Eiropas Komisija (EK) ziemā rosināja noteikt, ka ekskluzīvas tiesības čipēt un reģistrēt suņus un kaķus būs tikai praktizējošiem veterinārārstiem. Tas Latvijā automātiski nozīmēja (un joprojām nozīmē) rēķina uzmilzumu līdz pat 70–80 eiro – teorētiski paredzēto 30 eiro vietā. Jo vizīte pie veterinārārsta maksā tik, cik cenrādī rakstīts. Plus vēl arī profilaktiskās potes, ja tās nav veiktas līdz čipēšanas vizītei. Somijā pret šo naudas kāšanu iestājās sabiedrība – par to tiek rakstīts interneta vietnē “yle.fi”.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Aspenas (ASV) drošības forumā izteicās: “Lai kurš tiktu ievēlēts par nākamo valsts prezidentu, Vašingtona ir apņēmusies atbalstīt Ukrainu vismaz desmit gadus.” Taču ne tikai Ukraina bija sarunu temats šajā forumā. Par to “Neatkarīgajai” stāsta NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

“Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu bezkontroles pārvietošanās esošajos apstākļos, protams, nav pieņemama ne no morālajiem, ne no drošības aspektiem,” intervijā “Neatkarīgajai” teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentēdams Ungārijas premjera Orbāna provokatīvo lēmumu ielaist Šengenas zonas valstī tūkstošiem nekontrolētu migrantu no Krievijas un Baltkrievijas. Savu viedokli mums pauda arī Ārlietu ministrija. 

“Ungārija ir izpelnījusies jaunu Eiropas Savienības (ES) neapmierinātību, atļaujot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES bez drošības pārbaudēm,” ziņo Vācijas izdevums RND. Jācer, ka ES lielie lēmēji neaprobežosies tikai ar bažu un neapmierinātības izpausmēm attiecībā uz prokremliski aktīvā Ungārijas premjera Orbāna rīcību. Kā Latvijā vērtē Orbāna provokācijas?

“Olimpiādes atklāšanas aina ar kariķēto “Svēto vakarēdienu” bija dzimumu ideoloģijas vēstījums, proti, visi cilvēki jāpieņem un nevienam nav jādara pāri. Bet olimpiāde ir labāko veikums, olimpiādes cēlais mērķis ir parādīt, ko cilvēks – Dieva radības kronis – spēj sasniegt,” teic Pēteris Sproģis, analizējot neseno skandālu. Vēl – par migrantu ekspansiju, par to, vai Francija ir kristīga zeme, par diviem tēliem, kuri ir evolūcijas pamatā, par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar bīskapu emeritus Pēteri Sproģi.

Par jūlija vētru un tās postījumiem, par to, vai ar dabu vajag cīnīties, par dzeramo ūdeni un atkritumiem, par “klimata pārmaiņu” afēru un vides rezervātiem, kas atgādina mākslīgās elpināšanas aparātu – saruna ar bijušo premjeru un vides ministru Induli Emsi.

Latvijā jau septiņus gadus ir obligāta suņu čipēšana un reģistrācija, tikmēr kaķu saimnieki varēja izvēlēties: čipēt savus mīluļus vai ne. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā paredz, ka no 1. jūlija tādas izvēles nav – kaķiem jābūt apzinātiem, čipētiem un uzskaitītiem. Taču ir dažas problēmas, kas traucē realizēt labi domātos grozījumus. Par to runājam ar dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāju Ilzi Džonsoni.

“Cik latviešu [mūzikas] grupas ir braukušas un uzstājušās, piemēram, Daugavpilī vai kaut kur mazajās pierobežas pilsētiņās?” – Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis TV24 raidījumā uzdeva šādu jautājumu, diskutējot par sabiedrības integrāciju, kas, viņaprāt, ir izgāzusies. “Pierobežas cilvēki ir pamesti novārtā,” uzskata Barševskis. Ar viņu šodien sarunājas “Neatkarīgā” – ne tikai par integrāciju, bet arī par citiem jautājumiem, kas svarīgi Latgalei un Latvijai.

Kopš pērnā gada rudenī tapa zināms, ka ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV) speciālos reisus (privātlidmašīnas) izmantojis vismaz 36 Eiropā notiekošu pasākumu apmeklēšanai, kam iztērēts vairāk nekā 1,3 miljoni eiro valsts budžeta un Briseles naudas, skandāls nerimstas. Par vainīgo šajā naudas šķērdēšanā ar esošās premjeres labvēlību “norīkots” nu jau bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Simona Grundule, Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece, reiz teica, ka uz baznīcu viņa neies, jo tur būtu jāstrīdas ar mācītāju. Kāds saka: tici Dievam, lūdz viņu, un viss nokārtosies. “Cik gadus jālūdz, lai pārstātu ciest slimi cilvēki, bērni, dzīvnieki? Mana baznīca ir šeit, un es esmu pateicīga Dievam, ka esmu sevi šeit atradusi,” viņa paturpināja. Ir grūti, taču Simona ir saimniece un mamma desmitiem pamestu un aizmirstu dzīvnieciņu.

Par Donalda Trampa solījumiem un par viņa nevēlēšanos izskatīties vājam, par to, vai Krievija taisās karot mūžīgi un vai krievu tauta spēj pamosties no murgu miega, par to, vai jācērt galva nost visiem, kuri ir citās domās, un par to, kas notiek, ja mežonīgs barbars nonāk pie džentlmeņu galda – saruna ar politologu Andi Kudoru.

Par neskaidrībām ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu, par to, kāpēc mums nav jābūt pasaules čempioniem svarcelšanā, par nelegālajiem migrantiem un par to, kas jālemj pašām dalībvalstīm – tā vietā, lai gaidītu, ko teiks Brisele, – “Neatkarīgās” intervija ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA):

Mēs nebijām tikušies gadiem. Jānis pēc aktīvās politikas posma dzīvoja diezgan savrupi, dienas dalot ar meitu Madaru un sievu Baibu. Kad uzzināju traģisko vēsti par Jāņa bojāeju, sirdī iedzēla senas atmiņas kā dadža pogaļas, un es nodomāju: kādam ir jābūt izmisumam, lai izvēlētos nāvi, nevis iespējamu izeju no šķietamas bezizejas?... Jānis, kuru ieraudzīju atvadu brīdī, atbildi nesniedza. Jānis Straume, savulaik kaismīgs un principiāls politiķis, vienlaikus – mazliet sentimentāls, sevī vērsts vienpatis ar latvieša dvēseli.

Par narkotiku apkarošanu un narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, par tiem, kuri mirst pārdozēšanas dēļ, par bezmaksas narkotiku paraugiem, par tīmekļa lietotnes “Telegram” “palīdzību” narkotiku tirdzniecībā un par spaisa epidēmiju, kas tika apturēta, “Neatkarīgās” saruna ar Veselības ministrijas galveno speciālistu sabiedrības veselības jautājumos Pēteri Apini.

“Nav plāna likvidēt Latviešu valodas aģentūru (LVA). Daudzas lietas, ko šobrīd darām, ir saistītas ar latviešu valodas nostiprināšanu,” intervijā “Neatkarīgajai” teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Intervija tika publicēta 10. jūlijā. “Tātad Latviešu valodas aģentūra paliks kā atsevišķa institūcija?” pārjautāju. “Jā,” pārliecinoši atbildēja ministre. Taču nākamā diena atnesa pārsteigumus.

Pensilvānijā sestdien kāds jauns vīrietis sašāva prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu. Pārdrošnieks “vairākas reizes šāva uz skatuves pusi no paaugstinātas pozīcijas ārpus mītiņa norises vietas”, teikts ASV drošībnieku ziņojumā. Vieni to uzskata par teātri, citi – par nopietnu brīdinājumu. Trešie ir pārliecināti, ka atentāta mēģinājums palīdzēs Trampam uzvarēt vēlēšanās. Ikoniskais foto ar ievainoto Trampu, kurš izsauc kareivīgus saukļus, un ASV karogu fonā – tas vien jau ir ko vērts.

Turpinām aplūkot valsts tēriņus sarunu festivālā “Lampa”. Nepārsteidz labi izkoptā stāstu un teiku prasme, ko perfekti pasniedz ministriju “drēbi pārzinošie” atbilžu rakstītāji, mazs izbrīns vien par izmaksām. Taču, tā kā mums naudas līdz brošai, varam arī patērēties.