Elita Veidemane / Autori

«Kad manai meitai Elzai bija trīs gadi, viņa atklāja, ka ir trīs dzimumi. Sievietes ir mamma un omīte, sievietēm ir rotaslietas un gari mati. Vīriešiem ir īsi mati, bārdas – kā abiem vectētiņiem, bikses un maz kruzuļu. Un trešais dzimums ir rokeči. Viņiem ir viss. Viņiem ir bārdas, gari mati, rotaslietas – viss kopā no abiem pirmajiem dzimumiem,» stāsta Jānis Bukums.

«Sāksim pieklājīgi. Paskaidrojiet man kā jūsu vēlētājam: tieši kādu prasmju un kompetenču dēļ Lolita Čigāne sekmīgi var vadīt IZM?» – šāds ieraksts trešdien parādījās twitter vietnē.

Intervija ar LR parlamenta priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība): par liktenīgo neievēlēšanu 12. Saeimā, par intrigām Vienotībā, savādībām vēlēšanu sarakstu veidošanā un nākotnes plāniem.

«Tas, ko mēs redzam, pašreiz ir ļoti daudz dažādu spekulāciju, kas kaut kādā veidā tiek mākslīgi uzturēts, bet es varu pateikt, ka attiecībā uz Vienotību partija joprojām ir vienota,» putrainā latviešu valodā ekspremjers un Vienotības valdes loceklis Valdis Dombrovskis saliek pa plauktiņiem situāciju dzimtajā politiskajā veidojumā. Tas, ka «attiecībā uz Vienotību partija ir vienota», ir skaidrs pat palīgskolas otrgadniekam, un nav ko uztraukties, jo «Vienotība ir gatava turpināt darbu». Bet vai Vienotībai ir morālas tiesības to darīt, ekspremjers neskaidro, jo jautājums par to «nestāv». Bet skumji ir tas, ka izvēles, patiesību sakot, nav. Un ir taču tik pierasts, ka Vienotība ir «valsts stabilitātes garants» un ka «sarunas turpinās un virzās uz priekšu».

Šobrīd jau sāk izskatīties, ka visi premjera amata kandidāti, kas pirms vēlēšanām piedalījās TV premjeru debatēs, ir bijuši vienkārši feiki: maz ticams, ka kāds no viņiem reāli vēlētos (vai varētu) kļūt par ministru prezidentu. Ir bijušas lokomotīves, stūmēji un vilcēji, bet neredz darītājus, kuriem būtu vizionāra tvēriens un vēriens. Pat ticamākā pretendente uz valdības vadītājas amatu – Vienotības Laimdota Straujuma – atzīst, ka nevar apsolīt valdību vadīt visus četrus gadus. Nogurums, skepse, neticība vai politiskais apnikums? Saeimas vēlēšanas, kas izcēlās gan ar biedēšanu un brīdinājumiem, gan ar melno pīār, gan ar rekordlielu sīkpartiju skaitu, radīja situāciju, kurā ministru prezidenta kandidātu – rezervistu soliņš ir īss vai pat tā vispār nav.

«Visās valstīs prezidenti un karaļi aicina uzvarējušās partijas veidot valdību, un šajās vēlēšanās tā ir Saskaņa; ja tas tā nenotiek, tad atbildība par rezultātu ignorēšanu ir jāuzņemas Valsts prezidentam,» pēc vēlēšanu provizorisko rezultātu uzzināšanas draudīgi secina Jānis Urbanovičs (Saskaņa).

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics (Reģionu apvienība) bija nepatīkami pārsteigts, Neatkarīgajā izlasot interviju ar Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru Renāru Putniņu (Vienotība), kas apgalvoja, ka Latvijas palīdzība Ukrainai sniegta tādā līmenī, ka «par to tiešām bija neērti», pieminot «vecus pārsienamos materiālus» un citas niecības.

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) pagājušajā nedēļā izsauca sabiedrības viļņošanos: viņš pieņēma Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes aicinājumu būt par ZZS Ministru prezidenta amata kandidātu.

Uzņēmējdarbības vide ir viens no tiem jautājumiem, kuri nekad nepazūd no sabiedrības dienaskārtības. Pēdējā laikā šim jautājumu blokam pievienojusies jauna tēma – reiderisms (uzņēmumu pretlikumīga pārņemšana). Šodien par reiderisma ietekmi uz biznesa vidi un investīciju drošību runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā, bet Neatkarīgā uz sarunu par to, kā uzņēmējus ietekmē tā dēvētais „tiesiskais reiderisms”, aicinājusi Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietnieci Inesi Lībiņu - Egneri, SIA Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāju Elitu Moiseju un LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docentu Aivaru Lošmani.

Intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās, par koķetēšanu ar Jauno vilni, par jūru, kas mums vairs nav vajadzīga, un par politisko aģitāciju kluba tantiņu līmenī.

Savulaik nacionāļu izplatītais brīdinājums «Krievi nāk!» ir izšķīdis nievās un vieglprātībā, sak, ko jūs tur, pamuļķie nacionālisti, sējat nepamatotu paniku un apšaubāt latviskās drosmes un pašapziņas betoncieto mūrējumu! Mēs esam stipri, mēs esam vareni! – atliek pavicināt rokas, paplivināt vainadziņu virs galvas, un mēs topam faktiski neuzvarami, un nekādi «krievi nāk» nespēj mūs nedz lauzt, nedz liekt. Dziesmoto revolūciju iedvesmoti, mēs paļaujamies vien uz Lielvārdes jostas latviskā raksta viedajiem noslēpumiem un Pokaiņu meža burvestībām, nevis racionāli pievēršamies, piemēram, aizsardzības budžeta stiprināšanai vai valstiskuma izpratnes audzināšanai skolās. Gan jau viss, kā smejies, būs kārtībā.

Pirms neilga laika sabiedrībā pārsteiguma bumbu iemeta uzņēmums Laima. Tas, tāpat kā Gutta, Staburadze un Staburadzes konditoreja, pieder kompānijai NP Foods, kuras valdes priekšsēdētājs paziņoja: norvēģu kompānija Orkla ir iegādājusies kompāniju NP Foods.

Pirms neilga laika sabiedrībā pārsteiguma bumbu iemeta uzņēmums Laima. Tas, tāpat kā Gutta, Staburadze un Staburadzes konditoreja, pieder kompānijai NP Foods, kuras valdes priekšsēdētājs paziņoja: norvēģu kompānija Orkla ir iegādājusies kompāniju NP Foods.

Intervija ar neiroķirurgu Renāru Putniņu (Vienotība), Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru: par izpostīto veselības aprūpes sistēmu Ukrainā, par kara šausmām un to, ko mēs varam darīt Ukrainas labā.

Intervija ar neiroķirurgu Renāru Putniņu (Vienotība), Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru: par izpostīto veselības aprūpes sistēmu Ukrainā, par kara šausmām un to, ko mēs varam darīt Ukrainas labā.

Intervija ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru – par priekšvēlēšanu aktivitāšu atturību, politisko principu noturību un maksātnespējas administratoriem, kā arī par draudošo bīstamību, ja pie varas tiek Saskaņas centrs.

Intervija ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju, Saeimas deputātu Raivi Dzintaru – par priekšvēlēšanu aktivitāšu atturību, politisko principu noturību un maksātnespējas administratoriem, kā arī par draudošo bīstamību, ja pie varas tiek Saskaņas centrs.

Ir tikai divas iespējas: vai nu Krievijas politikas maisītāji ir sagājuši pilnīgā galertā, vai nu tā ir ņirdzīga pabikstīšana ar vircas bedrē iemērcētu mietu, sak, nekur tālu no mums neesat aizdevušies, drīz nāksim jums pakaļ. Bet fakts ir tāds: Krievija paziņojusi par nodomu atsākt kriminālvajāšanu pret tiem lietuviešiem, kuri 1990. un 1991. gadā atteicās dienēt padomju armijā vai to pameta. Lietuvas Ģenerālprokuratūra ir apstiprinājusi, ka no Krievijas saņemti dokumenti par tiesiskās palīdzības sniegšanu saistībā ar šiem cilvēkiem. Lietuva, protams, šo prasību nepildīs, jo tur – atšķirībā no Krievijas – šādai rīcībai nav noziedzīgas darbības pazīmju.

«Tas nav mūsu karš. Tas ir Putina karš,» kādā intervijā teic Krievijas opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs. Viņš dzīvo Krievijā un – tāpat kā daudzi citi šīs valsts aktīvie cilvēki – kliedz, protestē pret Kremļa slepkavniecisko un nodevīgo politiku, kuras rezultātā Eiropa piedzīvo visīstāko karu. To, ka Krievija iebrukusi Ukrainā, saprot visi, izņemot pašu Putinu un viņa virssulaini Lavrovu, kurš pilnīgā nopietnībā murgo par to, ka nekāda kara nav, bet ir tikai datorspēlītes, kurās virtuāli kareivji mirst virtuālā nāvē. Melu un cinisma sacensības būtu pat aizraujošas, ja vien Kremļa slimnieku agresija neapdraudētu visu pasauli.

Intervija ar Varšavas Komercaugstskolas profesoru Lešeku Balceroviču, Polijas ekonomikas transformācijas tēvu, Polijas bijušo finanšu ministru (1989.–1991. un 1997.–2000. gadā), kā arī bijušo Polijas Centrālās bankas vadītāju (2001.–2007. gadā).

Ekspresintervija ar Pāvilu Raudoni, Rīga TV24 sabiedrisko attiecību direktoru, un Rūdolfu Ēķi, Rīga TV24 programmu direktoru.