Martinam Gausam pastarpināti piederošs uzņēmums sniedzis pakalpojumus viņa pārvaldāmajai Latvijas valsts akciju sabiedrībai “airBaltic”. “airBaltic un 2e Systems 2019. gadā uzsāka lielu projektu, lai paplašinātu un uzlabotu airBaltic tiešsaistes lidojumu iepirkšanās un rezervēšanas risinājumu. Attiecīgās komandas aktīvi iesaistījās un sadarbojās, lai papildinātu esošo tiešsaistes rezervēšanas risinājumu, lai atbalstītu airBaltic izaugsmes plānus,” teikts “airBaltic” mājaslapā.
“Mans uzdevums ir nodrošināt, lai “airBaltic” darbojas veiksmīgi un lai tam ir nepieciešamie līdzekļi to paveikt. Jāatceras arī, ka negatīva publicitāte kaitē tieši uzņēmumam un tā akcionāriem – ne jau Martinam Gausam kā vadītājam. Martins Gauss ir un paliks labais puika,” tā 2023. gada februārī intervijā “Neatkarīgajā” par sevi stāsta “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Vai latvietim jākļūst turīgam; kāpēc Polijā ir modernas automaģistrāles, ātri moderni vilcieni, bet pie mums nekā no tā nav; vai ir labi latviešus salīdzināt ar igauņiem un lietuviešiem; vai patiesi mēs pārāk daudz čīkstam; cik ticami, ka Putins ar Trampu pārdalīs Eiropu, vai turpmāk pār pasauli valdīs Masks ar Tīlu – intervijas turpinājums ar kādreizējo mākslas kritiķi un žurnālistu, tagad vienkārši procesu vērotāju Pēteri Bankovski.
Vai ir sācies jauns pasaules pārdalīšanas periods; cik zinām par laikmetu, kurā dzīvojam; tautu staigāšana un kristietības noturība; vai ir jēga uztraukties par latvietības izzušanu; vai patiesi zelta laikmets Latvijai – saruna ar kādreizējo mākslas kritiķi, un žurnālistu, tagad vienkārši procesu vērotāju Pēteri Bankovski.
Kādēļ zemā dzimstība apdraud mūsu sabiedrību; kādēļ sportā tēriņi ir jāplāno savlaicīgi, nevis tie jāņem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem; kādēļ pēc iespējas ātrāk jāatjauno Sporta fonds; kā finansējums sportam ietekmē sportistu rezultātus; vai pasaulei tiks rādīta Liepājas teātra izrāde par bobsleju; kāda Latvijas reklāma ir efektīgāka – dalība un panākumi pasaules sportā vai reklāmas rullīši TV – par šiem un citiem jautājumiem Neatkarīgās saruna ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Raimondu Lazdiņu.
Kā Polija gatavojas iespējamam Krievijas iebrukumam Austrumeiropā; kāpēc poļi jūtas salīdzinoši droši un pasargāti no ienaidnieka tīkojumiem; vai izdosies nosargāt Suvalku koridoru; kā uzņēmēji raugās uz Eiropā brīvi plūstošām precēm un produktiem no Ukrainas; kādēļ Polijai izdodas uzbūvēt modernas automaģistrāles un pa tās dzelzceļiem ripo ātri, moderni vilcieni – par šīm un citām tēmām “nra.lv” saruna ar Latvijas Republikas vēstnieku Polijas Republikā Juri Poikānu.
Kādēļ nepadzenam no mūsu tirgus nezināmas kvalitātes olu ražotājus no trešajām valstīm; vai arī Polija satraucas par ne pārāk gaidītajām olām no Ukrainas, kā palīdzēt Ukrainai ar tās eksportēto produkciju; cik vienoti esam nacionālā tirgus sargāšanā no aizrobežu intervencēm – sarunas turpinājums ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.
Turpinām šķetināt sarežģītos jautājumus saistībā ar no trešajām valstīm ievesto un mūsu lielveikalos nopērkamo visu olu kvalitāti. Skaidrojam, ko nozīmē uz olu iepakojumiem lasāmie marķējumi un ko vērts likt pircējiem aiz auss, izvēloties tās vai citas olu ražotājvalsts produkciju. Uz sarunu aicinājām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.
24,8 tūkstošu eiro finanšu institūcijas “Altum” naudas ar 6% gada likmi uzņēmēji labprāt redzētu sadalām tautsaimniecībai tiešā veidā, nevis caur mezanīna aizdevumu fondu, tomēr “Altum” īpašniekiem un varasvīriem ir cits viedoklis – ilgtermiņā ekonomikai var izrādīties vērtīgāka vienradžu radīšana tieši ar augsta riska investīcijām – labāk lai “Altum” miljoni kalpo kā sēklas nauda apjomīgāka riska kapitāla groza veidošanai nekā tiešai naudas izdāļāšanai kredītos.
Apgriezienus sāk uzņemt Ungārijā reģistrētais Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) meitasuzņēmums "DLRR-Hungary Szolgáltató kft". Uzņēmums Ungārijā veic pilna apjoma lokomotīvju remontus un apkopes.
2023. gada 7. oktobrī palestīniešu grupējuma “Hamās” sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēku, pamatā civiliedzīvotājus, un sagrāba 250 ķīlnieku. Joprojām par vairāk nekā 100 sagūstīto likteni nekas nav zināms. Kādu reakciju 7. oktobris raisa Izraēlas tautā, situācijā Tuvajos Austrumos un pasaulē kopumā, intervijā “Neatkarīgajai” skaidro Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.
Kā jauniešus integrēt darba tirgū? Kur paliek pensiju 1. līmenis? Vai mums ir cerības pabeigt “Rail Baltica”? Kas notiek politiskajā virtuvē pirms pašvaldību vēlēšanām? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).
Kādas pārmaiņas nākamais gads sola labklājības jomā? Vai pieaugs pabalstu un pensiju apmēri? Vai izeja no demogrāfijas bedres ir imigrantu ievešana? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).
Kas notiks ar šobrīd pustukšo Rīgas brīvostu un citām Latvijas ostām; vai patiesi ostās jāsāk būvēt dārgi elitārie dzīvojamie rajoni un biroju telpas; kādēļ mēs labprātīgi atsakāmies arī no sankcijām nepakļautām kravām un cik saprātīgi rīkojamies naudas pelnīšanā – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas brīvostas bijušo pārvaldnieku Leonīdu Loginovu.
Kur izkūpēja “Park&Ride” projekti; ko Rīgas pilsēta iesāks ar “Rail Baltica” betona stabiem pie Daugavas; vai Rīgas mēram ir zināms, kā tad īsti cauri Rīgai virzīsies “Rail Baltica” un kas tādā gadījumā notiks ar pilsētu; kad Rīgā atgriezīsies regulārais prāmis uz Stokholmu; vai īstenosies iecere vienu Rīgas Centrāltirgus paviljonu atvēlēt ielu sportam; vai taisnība, ka tūristi met Rīgai lielu līkumu, un kādi starptautiski pasākumi Rīgā gaidāmi tuvākajā nākotnē – sarunas turpinājums ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi.
Kas iedzīvotājus sanikno Rīgas domes politiķu darbā; kā ietekmē pilsētas attīstību sekmīga Rīgas mēra un valdības sadarbība; kādēļ Rīgas mērs nedosies izlūkos kopā ar bijušo Rīgas mēru Mārtiņu Staķi; kas notiks ar Rīgas iekšpagalmiem; kā Rīgai sokas ar namu siltināšanu; vai paneļu mājām draud sabrukšana – “Neatkarīgās” saruna ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi (“Jaunā vienotība”).
Vai seno laiku tradīcijas vēl spēkā, kad varēja atnākt uz Valsts kanceleju, ar darbiniekiem izdzert pudeli vīna, izrunāt sarežģītus juridiskos un valsts pārvaldes jautājumus; kas notiek ar Valsts kancelejas ēdnīcu un kafejnīcu; kā ar algām valsts pārvaldes darbiniekiem, un kā Valsts kanceleja sastrādājas ar premjeri Eviku Siliņu un viņas biroju – intervijas trešā daļa ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
Par skandālu saistībā ar Valsts kontroles atzinumu; vai un kādēļ valsts iestādes izvēlas ar darbiniekiem tiesāties līdz galam, nevis slēgt mierizlīgumus; kādēļ Raivis Kronbergs piekrita kļūt par Valsts kancelejas direktoru; vai viņš cer nenonākt premjera vai viņa biroja nežēlastībā; ko tauta gaida no valsts pārvaldes un Valsts kancelejas direktora - "Neatkarīgās" intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.
Kādas pilnvaras bauda Konkurences padome; kā sapurināt farmācijas nozares komersantus konkurējošā tirgus virzienā; vai Konkurences padome ir spējīga konstatēt neatļautas vienošanās; vai informāciju Konkurences padomei par pārkāpumiem var sniegt arī ar pārkāpumu nesaistītas nozares pārstāvji; ko nozīmē “rīta reidi”; kam jāuzņemas pierādīšanas nasta konkurences pārkāpumu lietās; uz kādiem likumiem balstās Konkurences padome, virzot pārkāpumu lietu izskatīšanu – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar zvērinātu advokātu biroja “RASNAČS” dibināju, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru, Latvijas Universitātes docentu Lauri Rasnaču.
Kā izpaužas konkurences pārkāpumu radīti zaudējumi un kā tos nosaka; kā pierādīt, ka cenas tirgū ceļas tieši karteļa dēļ; kā tirgu ietekmē dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana; dārgās zāles šobrīd ir Ministru kabineta darba kārtībā – kā Latvijai sokas ar cenu uzraudzīšanu; kā virzīt konkurences politiku, lai tā neierobežotu komercdarbības attīstību – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar zvērinātu advokātu biroja “RASNAČS” dibināju, zvērinātu advokātu, tiesību zinātņu doktoru, Latvijas Universitātes docentu Lauri Rasnaču.
Kādēļ augstākās izglītības jomā nevalda brīva konkurence; kādēļ nespējam izrauties no ekonomiskās atpalicības; vai patiesi nevēlamies daudz pelnīt un kļūt bagāti – “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar politoloģijas doktoru, Transporta un sakaru institūta rektoru, bijušo Latvijas vēstnieku Beniluksa valstīs, Eiropas Savienībā un NATO Juri Kanelu.