Veselīgs dzīvesveids

Bieži vien saldumus uzņemam pārspīlētā daudzumā vai apjomā. Pusdienās tiek ēsti salāti, zupa, otrais ēdiens un saldais. Saldēdiens pienākas, un vēl jo labāk, ja dzīvesveids ir aktīvs. Problēma rodas tad, ja viss izmantojamais uzturā kļūst salds. Ēdienkartē svarīga ir daudzveidība un mērenība.

Dzērvenes ir pirmās ogas, pēc kurām steidzamies uz tirgu, kad jūtam, ka veselībai derētu atbalsts, cīnoties ar saaukstēšanos vai risinot delikātās urīnceļu infekciju problēmas.

Sniedze Milere Dzirkale ir prasmīga gaļas ēdienu, arī medījumu, gatavotāja, viņai patīk ģimenei sarūpēt dažādus interesantus konservus ziemai. «Tas man ir iegājies kopš bērnības. Tā kā kūkas mums ne pārāk garšo, tad ar cepšanu neaizraujos,» atzīst Sniedze.

«Jāuzņem pietiekami daudz balastvielu,» tādu ieteikumu, runājot par slimību profilaksi, intervijās Mājai sacījuši dažādu specialitāšu ārsti. Kas ir šīs izdaudzinātās vielas, ko tās mums dod, kur meklējamas un cik daudz jāapēd? Rast atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Veselības centra 4 dietoloģe Laila Meija.

Sausums mutē var būt ļoti nepatīkams. To var izraisīt gan mūsu pašu nevēlamie paradumi un dažādi vides faktori, gan arī slimības, tādēļ šo parādību nevajadzētu ignorēt.

Kad vasaras svelme aiz muguras un gaisa temperatūra sāk strauji kristies, jāsāk pastiprināti kopt sejas ādu un to sagatavot gaidāmajiem aukstajam gadalaikam. Temperatūras un laika apstākļu maiņa ādai ir milzu stress, rezultātā tā strauji zaudē mitrumu, atklājas pigmentācijas plankumi un krunciņas.

Tu tiecies pēc veselīga uztura, izmēģini dažādus populārus ieteikumus un ceri, ka drīz vien jutīsies labāk, izskatīsies labāk un tev izdosies arī normalizēt ķermeņa masu.

Cik daudz tauku ir mūsu uzturā? Ja šajā jautājumā speciāli neiedziļinās, tad atbildēt ir grūti. Tauki saistās ar speķi, sviestu vai eļļu, bet tie ir arī daudzos citos produktos, kuri nemaz nešķiet trekni.

Alerģija ir nelūgta viešņa, kas var pie mums atnākt dažādu augu ziedēšanas laikā, bet tikpat labi var arī atbrist pa slapju kritušo lapu paklāju. Un, kad tā ir klāt, sākas attiecīgas problēmas: šķaudīšana, aizlikts deguns, izdalījumi no deguna, acu asarošana, klepus un citas nepatīkamas parādības, ko cilvēks nereti notur par saaukstēšanās pazīmēm.

Vai esat kādreiz padomājuši, kā un kādēļ pacients nonāk konkrētā medicīnas iestādē pie konkrēta ārsta? «Nekas nenotiek nejauši,» uzskata Ilona Ābele, ģimenes ārste, kura Šrilankā apguvusi zināšanas ājurvēdas medicīnā.

Cukura diabēts ir slimība, kuru nevar izārstēt, taču to var labi ārstēt un normalizēt cukura daudzumu asinīs, izvairoties no diabēta sarežģījumiem, vienlaikus saglabājot lielisku pašsajūtu un labu dzīves kvalitāti, samazinot ķermeņa svaru, palielinot fizisko aktivitāti un ievērojot diētu.

Organiskā kosmētika ir tehnoloģiski augstākais sasniegums ekoloģiskās kosmētikas ražošanā. Tajā apvienotas speciāli audzētas ekoloģiskas augu kultūras, kas slēpj sevī dabas neizsīkstošo spēku un enerģiju.

Augu dienu strādājot pie datora, acīm jāiztur ļoti liela slodze, kuru parasti nav iespējams būtiski samazināt. Vai gan kāds brīnums, ka pieprasīti ir dažādi iekšķīgi lietojami produkti acu veselības uzlabošanai, arī pilieni, gēli.

Kas ir piena sēnīte: tikai mikroorganisms, kurš savā nodabā dzīvo zarnu traktā, vai neciešama diskomforta avots – uz šo jautājumu katra sieviete atbildēs, spriežot pēc savas pieredzes. Kāpēc dažām piena sēnīte atkal un atkal sagādā plašu nepatīkamu sajūtu gammu, kamēr citām tā neko nenodara?

Rudenī, kad atkal aktivizējas elpceļu vīrusi, par sezonas aktualitāti līdztekus apkures jautājumiem un siltāku apģērbu iegādei kļūst arī imunitātes stiprināšana. Šim nolūkam daudzi cilvēki labprāt izvēlas dabas vielu produktus.

Ne sauktas, ne aicinātas, iesnas ir klāt: dabiska, tomēr arī kaitinoša un apgrūtinoša aizsargreakcija pret infekcijas izraisītājiem – vīrusiem, baktērijām vai sēnītēm, kas nonāk deguna gļotādā un cenšas vairoties.

Mājās pat sienas palīdz. Attiecībā uz tievēšanu gan reizēm ir gluži otrādi – pavadot daudz laika mājās, rūpējoties par saimniecību un gatavojot ģimenei ēst, ir izredzes uzaudzēt vēl lielāku riepu.

Reizēm šķiet, ka pasaule ap mums kļūst arvien skaļāka, jo sevišķi tas sakāms par pilsētvidi. Ja cilvēks, kurš pieradis dzīvot lauku klusumā, nonāk pilsētā, viņš nereti jūtas vai apdullis no apkārt valdoša skaļuma.

Cik labi gan būtu, ja, tuvojoties gada tumšākajam un drūmākajam laikam, varētu piebremzēt savu aktivitāti, būtu mazāk jāstrādā un nenāktos risināt ne sadzīves problēmas, ne attiecību kolīzijas.

Mūsu klimatā laikam gan nevienam nav pārsteigums, ja kādu dienu bērns atgriežas no skolas vai bērnudārza saaukstējies un, lūk, klepus klāt. Arī pieaugušajiem bieži vien neklājas labāk. Taču pret bērnu veselību vecāku attieksmei jābūt īpaši vērīgai.

Kad skolas gads uzņem apgriezienus un bērniem jāmācās arvien vairāk, aktuāls kļūst jautājums par to, kā rūpēties par viņu redzi. Konsultē Ieva Rikena, vadošā optometriste optikas salonos Metropole Ogrē.

Ir dzirdēti komiski stāsti par resnīšiem, kuri pēc atslodzes dienas pusnaktī skrien pie ledusskapja, lai atgūtu nokavēto. Cilvēks, kurš uzkrājis lielu lieko kilogramu bagāžu, nevar cerēt, ka viena atslodzes diena palīdzēs tikt vaļā no nevēlamās mantības, tomēr atslodzes diena var nākt par labu arī viņam.