Intervijas

Par skandāliem, haosu un nepieciešamības pēc vadības un domāšanas nomaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ārkārtas nodokli komercbankām un energouzņēmumiem, to, kā piespiest Latvijas komercbankas izsniegt kredītus reģionos, bet Latvijas aizsardzības resora ierēdņus – nezagt – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.

Par “Apvienotā saraksta” īpašo pozīciju valdībā, premjera un finanšu ministra šauri tehnokrātisko pieeju valsts attīstības un drošības jautājumiem, Uldi Pīlēnu kā Valsts prezidenta amata kandidātu un to, kā novērst gaidāmo katastrofu veselības aprūpē, “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).

“Tu jautā: kur ir Dievs tajā visā, kas notiek apkārt? Dievs ir tranšejās pie karavīriem, Dievs ir dzīvojamo māju pagrabos, kur cilvēki slēpjas no bumbām, Dievs ir zem sagruvušajām mājām, kur cilvēki vairs nezina, vai no turienes izkļūs... Dievs ir blakus tiem, kuri cieš. Dievs ir dzīvībā, kas stiprāka par nāvi. Tāda ir šī pasaule, kur ikvienam cilvēkam ir izvēle – darīt labu vai ļaunu,” Lieldienu nedēļā teic Pēteris Sproģis, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps emeritus.

Vai patiesi Latvijā pazīstami politiķi var “sakārtot” lietas Valsts ieņēmumu dienestā (VID); vai patiesi Latvijā ir uzņēmēji, kuriem tiek atļauta nodokļu nemaksāšana; vai patiesi VID vadība nezina par notiekošo dienestā, – “Neatkarīgās” intervija ar Edgaru Veiguru, kurš savulaik strādāja par vadītāju kādreizējiem Ventspils tranzītbiznesmeņiem Igoram Skokam un Olafam Berķim piederošos uzņēmumos.

Martā pasaules uzmanības centrā nonāca tehnoloģiju pasaules līderu un mākslīgā intelekta (MI) pētnieku parakstītā vēstule, kurā paustas bažas par MI straujo attīstību un aicinājumi apturēt plašākus eksperimentus ar MI. Kaut uz sešiem mēnešiem, kamēr pasaules sabiedrība izstrādātu vienotu rīcības stratēģiju pret jauno apdraudējumu.

Par komercbanku nevēlēšanos uzņemties risku izsniegt Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejamus kredītus, iespējamajiem risinājumiem konkurences audzēšanai banku sektorā, ārkārtas nodokli bankām, ģeopolitisko risku ietekmi, kā arī valsts nevēlēšanos un nespēju tieši ietekmēt banku darbību vai iesaistīties banku tirgū “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku.

“Man nepatīk, kā dažkārt tiek stāstīts par Sibīrijas latviešiem: ka viņi ir nodzērušies, ka viņi dzīvo pussabrukušās mājās... Protams, starp daudziem latviešiem var gadīties arī tādi, bet tad nevajag doties uz Sibīriju – aizbrauciet uz kādas pilsētas nomali tepat Latvijā. Vienā pašā Krasnojarskā bija pieci latviešu izcelsmes profesori, kuri savulaik no Latvijas bija deportēti kā pusaudži. Tomskā strādāja pasaulslavens plaušu ārsts – latvietis,” stāsta Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētāja Lauma Vlasova. Saruna ar viņu – par 1949. gada 25. marta deportācijām, par latviešiem Sibīrijā šodien, par karu Ukrainā, par meitām un vīru Krievijā.

Ķīnas līdera, priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina pompozā trīs dienu vizīte Maskavā raisīja visdažādākās prognozes jau ilgi pirms tās sākuma. Tagad, kad vizīte noslēgusies, tās vērtējuma diapazons nav kļuvis šaurāks. Vieni šo vizīti dēvē par imperatora Sji viesošanos Ķīnas ziemeļu vasaļvalstī pie vietvalža Pu, otri pauž bažas par divu diktatoru vairāk vai mazāk ciešu savienību pret tā dēvētajiem kolektīvajiem Rietumiem.

Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele politiskās aprindās ir pretrunīgi vērtēta. Viņa ir spilgta, pārliecināta un izteikumos nepiegludināta. Viņai pārmet nediplomātiskumu, pat kašķīgumu. Daudziem tādi cilvēki nepatīk. Dažiem tieši tāpēc, ka paši tā nevar – atļauties brīžiem būt pārgalvīgi (neapdomīgi).

Uz nelāgām domām par Latvijas un visas Eiropas Savienības nākotnes izredzēm novirza Fiskālās disciplīnas padomes 16. marta sacerējums “Latvijas ekonomikas galvenais izaicinājums ir paātrināt izaugsmi", jo tas pārāk tieši sasaucas ar kādreizējā Padomijas valdnieka Mihaila Gorbačova solījumiem izglābt lielvalsti ar ekonomiskās attīstības paātrinājumu.

Par katastrofāli zemo finansējumu veselības aprūpei, par sekām, ko šis “finansējums” radīs, par to, kad beigsies nauda medicīnai, par politisko lūzeru piketiem, par cigaretēm, kas saīsina mūža ilgumu par desmit gadiem, un kāpēc Latvijai ir apnicis Kariņš – saruna ar ārstu, sabiedrisko darbinieku, TV raidījuma vadītāju Pēteri Apini.

Kad tie labie gadi bija, kad tas kreņģeļlietiņš lija, ārsti naudu neprasīja. Valsts kopējie izdevumi par aklās zarnas operāciju skaitījās 40 rubļi un par dzemdībām - 60 rubļi. Tagad dzemdības valstij izmaksā, sākot no 660 eiro, bet par pašu vienkāršāko operāciju uzskatītā aklās zarnas izgriešana prasa 1 228 eiro.

Sabiedrībā joprojām nenorimst diskusija par to, kas tas bija? Premjera Krišjāņa Kariņa rupjais uzbrauciens veselības ministrei Līgai Meņģelsonei Ministru kabineta 28. februāra sēdē.

Pēc vairāk nekā 20 gadu ilga darba dažādās ar valsts finanšu jomas drošību saistītās struktūrās 2019. gadā darbu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) zaudēja toreizējā Iekšējās drošības pārvaldes Operatīvās darbības daļas vadītāja Gita Plaude. Iemesls – viņa atteicās pildīt prettiesiskus un pretlikumīgus augstu VID amatpersonu izdotus rīkojumus.

Par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, kas šī gada 1. septembrī praksē nav reāla, to, kā risināt akūto skolotāju trūkumu, Latvijas augstskolu spēju iekļūt pasaules Top 500, ko īsti nozīmē augstākās izglītības un zinātnes pakļaušana valdības deklarācijas kārtējam lozungam par “ekonomikas transformāciju”, kā arī ministres kā mātes personisko pieredzi saskarē ar Latvijas izglītības sistēmu.

Par gaidāmo jauno skolu slēgšanas vilni, izglītības kvalitātes (tā arī nepierādīto) korelāciju ar skolas lielumu, “kompetenču izglītības” ieviešanas izgāšanos un vīziju par 3000 eiro algu skolotājiem “Neatkarīgās” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.

Līdz ar politiskās un ekonomiskās situācijas izmaiņām pasaulē pēdējais gads bijis saspringts gan Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir grūti sadzīvot ar augstu inflāciju, gan uzņēmējiem, kuriem nākas saskarties ar strauju ražošanas izmaksu kāpumu. Taču, neskatoties uz visām grūtībām, “Balticovo” ir nosvinējis savu 50 gadu jubileju, saglabājot līdera pozīcijas olu ražošanas sektorā visā Ziemeļeiropā. 2022. gadu uzņēmums noslēdza ar 102 miljonu apgrozījumu, tādējādi gandrīz dubultojot rezultātu salīdzinājumā ar 2021. gadu. Par to, kā jaunietim no svešinieka kļūt par mūsu valsts patriotu un veiksmīgu 35 gadus vecu uzņēmēju, kāda šobrīd ir uzņēmējdarbības vide mūsu valstī, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta olu ražotāja “Balticovo” valdes priekšsēdētājs un četru restorānu īpašnieks Latvijā Vladimirs Mhitarjans.

“Neatkarīgās” intervijas ar “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu otrā daļa par to, vai “airBaltic” sadarbībā ar “Space X” piedāvās lidojumus kosmosā, kādēļ “airBaltic” vēlas būvēt angāru par 60 miljoniem un pērk līzingā dārgus elektromobiļus “Audi” par 100 000 eiro, par Martina Gausa rocību, viņa īpašumiem un to, kā viņš spēj izdzīvot ar mazāku algu nekā “Ryanair” vadītājam Maiklam O’Līrijam, kā arī par viņa latviešu valodas zināšanām un to, kādēļ viņš publiski izvairās runāt latviski.

Kā kļūt par uzņēmuma vadītāju ar algu vismaz miljons eiro gadā, kā jāpērk lidmašīnas, kā jāfinansē lidmašīnu iegādes darījumi, kādi lidmašīnu motori jāizvēlas un kā tie tiek pilnveidoti, ar kādiem vīriem jādraudzējas, lai iemācītos vadīt lielus starptautiskus uzņēmumus, kādēļ “airBaltic” lidmašīnas negāžas zemē, kad tām gaisā samaitājas viens no dzinējiem, un cik daudz jāstrādā, lai apvārdotu daudzos Latvijas premjerus un satiksmes ministrus – “Neatkarīgās” intervija ar “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu. Intervijas pirmā daļa.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora “kapitālā remonta” apstākļiem un tā radītajām sekām uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu vadīs Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”), bet komisijas sekretārs būs Harijs Rokpelnis (Zaļo un zemnieku savienība). Tā sēdē ceturtdien, 23. februārī, lēma Saeima. Par Vili Krištopanu balsoja arī Saeimas pozīcijā esošais “Apvienotais saraksts”, tā norādot savu ieinteresētību, lai izmeklēšanas komisijai nesanāk tukšs un lietu sabotējošs raksturs. Ja komisijas vadībā nonāktu kāds valdošās koalīcijas pārstāvis, tad, visticamāk, finanšu un kapitāla tirgus pārstrukturēšanas svarīgākie jautājumi tiktu “norakti” kā nebijuši. Par to, ko komisija vēlas noskaidrot un kādus mērķus sasniegt, īsa saruna ar V. Krištopanu.

Gadu pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā kļūst aizvien skaidrāks, ka Ķīna, savu interešu vadīta, attālinās no deklarētās neitralitātes, nostājoties Maskavas pusē. Šī nostāja spilgti izpaudās šonedēļ, kad Maskavā ar Krievijas augstākajām amatpersonām tikās Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina galvenais padomnieks ārlietu jautājumos Vans Ji un skanēja runas par "mieru un stabilitāti", ko visā pasaulē vēloties nodrošināt šīs valstis

Latvijas valdība otrdien noraidīja sašķidrinātās gāzes termināļa ierīkošanu “Skulte LNG Terminal” versijā, bet paturēja spēkā termināļa nepieciešamību. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, “Skulte LNG Terminal” izvirzījusi valstij “tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu”.