Spriedze Latvijas lauksaimniecībā turpina pieaugt. Sarežģījumiem, kas saistīti ar lētāku Ukrainas olu importu, pievienojies arī piena iepirkuma cenu kritums. Līdztekus tam augstās inflācijas dēļ rūk iedzīvotāju pirktspēja un aktuālāks kļūst jautājums par preču uzcenojuma apmēriem Latvijas mazumtirdzniecībā. Par to, kāda ir pašreizējā situācija un kādas ir iespējas risināt sarežģījumus, intervijā “Neatkarīgajai” stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits.
23. februārī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi uz Rīgas skatuves ieraudzīs Alvja Hermaņa 2014. gadā Briselē iestudētā čehu komponista Leoša Janāčeka opera “Jenūfa”. Šis bija formālais iemesls, lai parunātu ar mūsu izcilo režisoru gan par šo iestudējumu, gan arī par tiem notikumiem, kuri satrauc visu pasauli un pret kuriem arī Hermanis nav un nevar būt vienaldzīgs.
Krievijas iebrukuma Ukrainā otrā fāze Eiropas tautsaimniecību ievirzījusi pavisam citā realitātē nekā iepriekšējos gadu desmitos. Tā ietver gan paaugstinātas energoresursu cenas un krītošu patērētāju aktivitāti, gan nepieciešamību pēc ekonomiskā un militārā atbalsta Ukrainai. Taču ES birokrātu steigā sagatavotie lēmumi nereti var radīt problēmas valstīm, kuras vēlas palīdzēt ukraiņiem. Ekonomiskās blaknes radījušas ārkārtīgi nepatīkamu situāciju Latvijas putnkopības nozarē, jo vietējiem ražotājiem, kuri veikuši lielas investīcijas un saskaras ar strauju izmaksu kāpumu, faktiski nav iespējams konkurēt ar daudz lētāko produkciju no Ukrainas. Par to sarunā ar “Neatkarīgo” stāsta Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs, “APF Holdings” īpašnieks Jurijs Adamovičs.
Kāpēc Krievija uzbruka Ukrainai, ne Baltijas valstīm, ko Krievija cer panākt karā ar Ukrainu, kā Krieviju ietekmē daudzās Eiropas Savienības piemērotās sankcijas, kā Krievijas sabiedrība spēs pārvarēt kara sekas, kāda izskatīsies pēckara Krievija un Austrumeiropa – par šīm un citām tēmām intervijas turpinājums ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.
Ko iegūstam, atsaucot vēstnieku no Krievijas, kas mainījies mūsu diplomātu darbā, karam sākoties, kad Latvijas diplomāti apjauta, ka Krievija uzbruks Ukrainai, kādēļ Vladimirs Putins un viņa komanda lēma uzbrukt tieši Ukrainai, kādas acīmredzamas kļūdas agresori pieļāvuši – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.
Banku darbības sistēma Latvijā ir katastrofālā stāvoklī. Mazajā Igaunijā komercbanku aktīvi ir 30 miljardi eiro, bet Latvijā tikai 25; Saeimas deputāti no iedzīvotājiem saņem sūdzības par, viņuprāt, nepamatotu kontu slēgšanu, to neatvēršanu un citām pret iedzīvotājiem vērstām banku darbībām, sarunā ar “Neatkarīgo” atklāj viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektoru iniciatoriem, Saeimas deputāts Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”).
Kāds iemesls bija garajām rindām pēc ID kartēm, un kā tiek celts žogs uz Latvijas un Baltkrievijas robežas; cik daudz “bēgļu” katru nakti cenšas iekļūt Latvijā; kāpēc Saeimā joprojām sēž Glorija Grevcova; vai Latvijā ir spiegi? Par šīm un citām tēmām – saruna ar iekšlietu ministru Māri Kučinski (“Apvienotais saraksts”).
Kāpēc ērti dzīvot purvā; kāpēc partija “Saskaņa” iet uz grunti; ko priekšlaicīgi izdarīja Šlesers; kam patīk taisīt selfijus uz ukraiņu karoga fona; kuram no Uldiem laimēsies kļūt par Valsts prezidentu; par vajadzību veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju valsts naudas izlietojumam “airBaltic” – par šīm un citām tēmām saruna ar Saeimas deputātu, partijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētāju un bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu.
Svarīgi, lai ieguvēji no Skultes termināļa būtu arī valsts un dabasgāzes patērētāji – uzņēmumi un iedzīvotāji. Skultes jautājums tiek bieži apspriests slēgto valdības sēžu formātā, ne koalīcijā. Man līdz ar to konkrēta informācija par šo projektu nav pieejama, atzīst “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Līdz ar Krišjāņa Kariņa otro valdību izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija liks lietum līt Daugavas baseinā 365 dienas gadā un nosegs Latvijas elektroenerģijas patēriņu ar Daugavas HES kaskādē iegūto strāvu; liks saulei spīdēt un piesaistīt Latvijai tūristus; apklās Latvijas laukus ar sniegu sējumu aizsardzībai pret salu, bet neļaus apsnigt ceļiem un ietaupīs 100 miljonus eiro gadā, jo ceļi nebūs jātīra...
“Infrastruktūras izmaksas, līdzīgi kā administrācijas izmaksas, “Latvijas dzelzceļā” ir milzīgas, un tās var būtiski samazināt. Varbūt uzņēmuma vadībai kādā brīdī ir šķitis, ka ir vieglāk samazināt darbinieku skaitu – gan jau to atkal varēs papildināt, ja būs nepieciešams, un izlikties, ka ar citiem izdevumiem viss ir kārtībā. Taču tagad visiem solidāri nāksies uzņemties atbildību par šo situāciju,” atzīst satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
“Ja man tiks dotas šādas pilnvaras, esmu gatavs organizēt un vadīt starpvaldību un starpministriju darba grupu, lai soli pa solim risinātu problēmas ar “Rail Baltica” projekta kavēšanos. Ir nedaudz dīvaini, ka tik nozīmīgam projektam šādas darba grupas līdz šim nav veidotas. Šāda darba grupa ir bijusi pat hokeja čempionāta organizēšanai,” atzīst Jānis Vitenbergs.
“Apvienotā saraksta” (AS) politiķu ķešā ir pagaidām neizpaužama informācija, kura viņiem ļauj uzstājīgi iebilst pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atjaunošanu amatā – tā sarunā ar “Neatkarīgo” saka AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Iepretim iepriekšējiem ministriem Jurim Pūcem un Arturam Tomam Plešam, kuri vairāk bija dīvāna (kafejnīcu) politiķi, Sprindžuks ir izteikts pašvaldībnieks. Lai arī dzimis un strādājis ne tajā nabadzīgākajā pašvaldībā (Ādažos), viņš ir cilvēks, kurš saprot šo hronisko sāpi, kad Rīgas kungi nedzird pašvaldību “provinciāļus”. “Neatkarīgās” saruna ar vides un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku.
«Tagad mans uzdevums ir pieteikties konkursā, pierādīt to, cik es esmu spēcīga un lojāla valstij. Emociju izvirdums mūsu sensitīvajā šodienā ir pilnīgi lieks. Ir jāsaglabā miers,» intervijā Neatkarīgajā norāda Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka.
„Pēc Ogres koncerta, kad klausītāji izdemolēja vilcienu, „Pērkonu” aizliedza, un es kā konservatorijas pirmā kursa students paliku ar divām bērnudārza vecuma meitām – bez jebkādiem ienākumiem. Nākamie divi gadi bez „Pērkona” man bija ļoti grūti. Vakaros strādāju gāzes kantorī, lai dienā varētu studēt,” atceras Nauris Puntulis. Par algām, mākslas cenzūru, „krāniņmākslu” Venēcijā un Rotko centrā, par viendzimuma pāriem un koncertzāli – saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli (NA).
Kāpēc Dievs pieļauj karu; kāpēc dzīvība tieši kara laikā tiek īpaši novērtēta; kādēļ vilšanās Krievijas Pareizticīgajā baznīcā; cik svarīga ir brīvība no vajadzības pēc impērijas; par provokatīvo mākslu un spēju ievērot robežas; par sabiedrības akceptu publiskam kailumam un ģenitāliju izrādīšanai Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags intervijā „Neatkarīgajai”.
Par to, cik lietderīgi valsts dalījusi budžeta līdzekļus kovida laikā dažādiem atbalstiem dažādās nozarēs, kā sokas Valsts kontrolei (VK) ar līdzekļu tērēšanas lietderīguma un atbilstības konstatēšanu, ko spēj un nespēj paveikt kontrolieri aizdomīgu darījumu atmaskošanā, par VK pilnvaru palielināšanu “Neatkarīgās” saruna ar valsts kontrolieri Rolandu Irkli.
Konflikts starp Liepājas universitātes (LiepU) Andra Grafa vadīto padomi un senātu LiepU neļauj tikt pie jauna rektora. Vienlaikus konflikts traucē pieņemt pareizos lēmumus saistībā ar vēlmēm LiepU iekļaut kādas lielākas augstskolas “ekosistēmā” – sīkāk par to intervijā “Neatkarīgajai” stāsta LiepU Satversmes sapulces priekšsēdētājs Uldis Zupa.
Nākamā gada pirmajā janvārī stājas spēkā grozījumi likumos, kuri regulē publiskos, sabiedriskos un militāros iepirkumus. Tie ļaus naskāk izslēgt no iepirkumiem negodīgos pretendentus un samazināt iepirkumus ar vienu pretendentu. Iepirkumu likumdošana tāpat kā Rīga nekad nebūs pilnībā gatava, tā pakļauta laikmeta evolūcijai un nemitīgi pilnveidojas, intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš.
Par Krievijas opozicionāru impērisko domāšanu, par rītdienas Eiropu, par to, ko darīt ar Navaļnija fondu, par Izraēlas modeli, kā sadzīvot ar agresīviem kaimiņiem, – par šīm un citām aktualitātēm saruna ar Alvi Hermani.
