Intervijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbs aizsācies turborežīmā. Ekonomikas ministrijas pārraudzītajā struktūrā veiktas būtiskas reformas, institūcija tikusi pie jaunas, enerģiskas direktores. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis trešdien preses priekšā jaunajai vadītājai deva ceļa maizi un veiksmes vēlējumus sūrajā grūtajā darbā pie miljardu piesaistes mūsu valsts ekonomikai. LIAA direktores amatā nule kā ieceltā Ieva Jāgere vienu no savām pirmajām intervijām jaunajā amatā sniedza tieši “Neatkarīgajai”.

Par Latvijas dzimšanas dienu un Trampa uzvaru vēlēšanās, par mūsu valdības tukšmuldēšanu un latviešu tautas izmiršanu, par Eiropā valdošo vienaldzību pret Ukrainu un par iespējām, ka NATO varētu pamest Baltijas valstis, par to, kāda jēga ir ANO, par mūsu bruņoto spēku spēju aizstāvēt Latviju un par daudz ko citu: saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Kamēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) meklē risinājumus, kā panākt cenu samazinājumu pārtikas precēm lielveikalos, tikmēr Konkurences padome nāk klajā ar pētījumiem par lielveikalu darbību, taču neizrāda degsmi iesaistīt savus varas resursus cīņā par konkurences veicināšanu un līdz ar to arī cenu samazināšanu. Ekonomists Guntars Vītols intervijā “Neatkarīgajai” pauž, ka pārtikas cenu jautājums jārisina tieši ar Konkurences padomes darba efektivizēšanu, nevis papildu administratīvā resursa iesaistīšanu.

Par vājprātīgo ceļu, pa kuru gāja Amerika, par to, vai Tramps apturēs karu Ukrainā, par “progresīvo” partijniecēm, kuras savas partijas kongresā ievīstās musulmaņu lakatos un demonstrē teroristu karogus, par Andreja Upīša pieminekļa zāģēšanu, par mūsu pašu izvēlēm un daudz ko citu: saruna ar tēlnieku, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Gļebu Panteļejevu.

Naktī uz 8. novembri Amsterdamā notika antisemītiski palestīniešu atbalstītāju uzbrukumi izraēliešu futbola līdzjutējiem, kuri bija atbraukuši uz Nīderlandi vērot futbola spēli starp Izraēlas “Maccabi” un mājinieku “Ajax”. Cietuši ir ne tikai izraēlieši, bet arī vietējie Amsterdamas ebreji, viņus ar vālēm dauzīja, piekāva un meta kanālā gan palestīniešu atbalstītāji, gan Amsterdamā dzīvojošie arābi. Tas viss atgādināja pirms 86 gadiem Vācijā un Austrijā piedzīvoto “Kristāla nakti”.* Atbaidošajā Amsterdamas notikumā iedziļinājās arī ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone.

Pēc karstām un aizraujošām politiskajām cīņām janvārī no Siguldas novada domes priekšsēdētājas amata tika izbalsota Līga Sausiņa (NA), savukārt februārī deputāti priekšsēdētāja amatā atbalstīja Linardu Kumski (LZS). Siguldas novads nav vienkāršs: tajā dominē sporta, kultūras un tūrisma aktualitātes. Kā sokas jaunievēlētajam priekšsēdētājam, kā klājas novada iedzīvotājiem – “Neatkarīgās” saruna ar Linardu Kumski.

Par Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, par politiķu kažoku mešanu uz otru pusi un kolaborāciju, par valdības dinamiskajiem muldētājiem un pieminekļu zāģēšanu, par Saeimas opozīcijas ambīciju trūkumu un daudz ko citu – intervija ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (NA). Viņš sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst: “Manī bija sakrājies tas viss, par ko runājām.”

Apgriezienus sāk uzņemt Ungārijā reģistrētais Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) meitasuzņēmums "DLRR-Hungary Szolgáltató kft". Uzņēmums Ungārijā veic pilna apjoma lokomotīvju remontus un apkopes.

Edgars Mekšs (ZZS), Ludzas novada pašvaldības vadītājs, patlaban atrodas komandējumā Norvēģijā, kur kopā ar vietējiem speciālistiem spriež par krīzes vadību un civilo aizsardzību. “Tas viss ir ļoti svarīgi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos,” saka Mekšs. Taču komandējums netraucēja mums parunāt par to, kas notiek Ludzas novadā.

2023. gada 7. oktobrī palestīniešu grupējuma “Hamās” sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēku, pamatā civiliedzīvotājus, un sagrāba 250 ķīlnieku. Joprojām par vairāk nekā 100 sagūstīto likteni nekas nav zināms. Kādu reakciju 7. oktobris raisa Izraēlas tautā, situācijā Tuvajos Austrumos un pasaulē kopumā, intervijā “Neatkarīgajai” skaidro Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.

"Olu skandālā” policija nesaskata administratīvo pārkāpumu – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu nodaļa 4. novembrī, izskatot materiālu, izbeigusi pēc "Lidl" iesnieguma sākto administratīvo pārkāpumu lietu pret "Neatkarīgās" lasītāju Manvelu Isadžanjanu.

Valsts budžeta pieņemšana skaitās gada pats nozīmīgākais Saeimas politiskais lēmums. Ne velti negatīvs Saeimas balsojums par budžeta apstiprināšanu nozīmē valdības krišanu. Taču kāpēc jālieto vārds – “skaitās”? Vai tad tā nav?

Ar pazīstamo ārpolitikas eksperti, Latvijas Universitātes vadošo pētnieci, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes locekli Žanetu Ozoliņu sarunājamies tieši ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Tāpēc vispirms par šīm vēlēšanām un to, ko pasaule no tām var sagaidīt. Tāpat arī par karu Ukrainā un Krievijas diktatora Putina vēlmi pārskatīt līdzšinējo pasaules kārtību.

Automašīnām sācies riepu maiņas laiks, un gadu no gada daļa riepu arvien tiek izmestas mežos. Tāpat ogojot un sēņojot, nereti mežos var atrast visdažādākos atkritumus, sākot no piknika atliekām un beidzot ar vecām mēbelēm, būvgružiem un iestāžu dokumentiem. Latvijas mežos neapzinīgu cilvēku paradumi atvesto atkritumu veidos un apjomos būtiski nemainās, intervijā Neatkarīgajai atklāj AS "Latvijas valsts meži" (LVM) infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš.

Jāatzīst, biju manāmi pārsteigts, kad dienu pirms norunātās intervijas “Līvu” menedžments paziņoja, ka grupa uz norunāto interviju ieradīsies pilnā sastāvā, kas dabā patiesībā ir ārkārtīgi reti sastopama parādība. Draudzīgā lokā “Tallinas kvartāla angārā” draudzīgi aprunājāmies gan par gaidāmo lielkoncertu valsts svētku priekšvakarā, gan par svarīgiem notikumiem grupas daudzšķautņainajā vēsturē. Intervijas gaitā cenšos arī noskaidrot, tieši kas “Līvus” padara par “Līviem”. Kur rodama tā esence, kas pēc pirmajiem izdzirdētajiem akordiem ļauj nekavējoties nekļūdīgi noteikt, ka dziesmu izpilda “Līvi”?

Jau rakstījām, ka "Neatkarīgās" lasītājs Manvels Isadzhanjams šā gada 11. oktobrī – Pasaules olu dienā – trim konkrētiem veikalu tīkla "Lidl" darbiniekiem, kuri atbildīgi par iepirkumiem, nosūtīja radošu dāvanu – skaisti iesaiņotu vistu sprostu ar vēstuli no vistas Olgas, kuras olas neatbilst Eiropas Savienības standartiem, bet tomēr ir nopērkamas "Lidl" veikalos. Par šo vēstuli pēc "Lidl" iesnieguma Valsts policija sākusi administratīvo pārkāpumu procesu. Viedokli izteicis arī Pārtikas un veterinārais dienests. "Neatkarīgā" ir saņēmusi arī Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona atbildes.

Turpinājums intervijai ar ārlietu ministri Baibu Braži (JV): par to, ko ekonomikai dod vai atņem sankcijas, par Krievijas ēnu kuģiem, kas apdraud ne tikai Baltijas jūru, par to, vai mūsu ostas ir tukšas, par to, kā ārlietu dienests palīdz uzņēmējiem, par Latvijas attiecībām ar Ķīnu.

Ko mums darīt ar tiem latviešu literātiem, kuri dzīvoja un rakstīja padomju gados? Izsvītrot, aizmirst, pārgriezt uz pusēm? Vai arī atcerēties, ka bez viņiem nebūtu latviešu literatūras? “Neatkarīgā” sarunājas ar Rakstnieku savienības priekšsēdētāju, rakstnieku Arno Jundzi.

Ceturtdien aiz loga nemitīgi skanēja policijas auto sirēnas: Rīgā notika Krimas platformas trešais parlamentārais samits, uz kuru ieradās arvien jauni dalībnieki, tikmēr “Neatkarīgā” iztaujāja ārlietu ministri Baibu Braži (JV) par Latvijas lomu starptautisko attiecību veidošanā un šo attiecību virzīšanā.

Kā Latvija sagaida ziemu un apkures sezonu? “Latvija atrodas tajā valstu grupā, kur arī ziemā būs pietiekami silti un labi,” apliecina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Kas notiks ar gāzes un depozīta taras cenām; vai SPRK padomes priekšsēdētājas alga nav smieklīgi niecīga, salīdzinot ar iezīmēto atalgojumu sabiedriskās raidorganizācijas uzraugiem; vai pakalpojumu sniedzēju valdes un padomes locekļu algas un prēmijas tiek iekļautas tarifā; kādēļ SPRK vadība saskaras ar draudiem izrēķināties – intervijas noslēgums ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.