Ar intensitāti ne retāk kā reizi trijās stundās valsts policijas darbinieku patrulēšanas maršrutos Rīgas reģionā jau vairākas dienas ir iekļauti 2. pasaules kara pieminekļi, kapi un atceres memoriāli. Policijai uzdots rūpēties par okupācijas varas artefaktiem, “lai izvairītos no iespējamajām provokācijām”. Tulkojumā – lai Latvijas patrioti un Ukrainas līdzjutēji nesadauza ar āmuru.
Līdz šodienai visos lielajos veikalos varēja ieiet, tikai uzrādot derīgu Covid-19 sertifikātu. No šodienas šī prasība ir atcelta. Tagad visus veikalus var apmeklēt ikviens. Pircēji vairs netiek šķiroti sertificētajos un nesertificētajos.
Latvijas iedzīvotāji dažu dienu laikā atbalstam Ukrainai ziedojuši tuvu diviem miljoniem eiro, un ziedojumi turpina ienākt. Labdarības organizācija “Ziedot.lv” uzreiz pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā sāka ziedojumu vākšanas akciju, lai palīdzētu Ukrainas tautai.
Speciālā Veselības ministrijas organizētajā medicīnas darbinieku piesaistes projektā izdevies uzrunāt medicīnas māsas, ārstu palīgus un citus mediķus darbam valsts finansētā veselības aprūpē. Lai arī daudzās slimnīcās vakanto darba vietu skaits tāpēc samazinājies, joprojām gandrīz visās slimnīcās ir desmitiem neaizpildītu mediķu amata vietu.
Latvijai draudzīgas valsts galvaspilsētā grand sprādzieni, un, sēžot amerikāņu kaujas bruņumašīnā “Stryker”, ir grūti nedomāt, ka tas pašlaik varētu notikt arī Rīgā, ja vien te nebūtu sabiedroto. Tātad šo izvēli Latvija savulaik izdarījusi pareizi. Amerikāņi ir ieradušies. Pagaidām uz mācībām, uz trim nedēļām, bet tālāk... tad jau redzēs.
Pēc viena gada un divām dienām Aivars Lembergs beidzot atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma, kur viņš nonāca pēc pašreizējās Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieces Irīnas Jansones vadītā tiesas sastāva pasludinātā saīsinātā sprieduma pērnā gada 22. februārī.
Pēdējos gados daudz runā par ES „Zaļo kursu”, par zaļo dzīvesveidu un sociāli atbildīgu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību. „Zaļais” jēdziens ir tik plašs, ka grūti aptvert, kas tad ir īsti ir „zaļa uzņēmējdarbība”, ja uzņēmums nekādā veidā nav saistīts nedz ar atkritumu apsaimniekošanu, nedz veic kādas vidi piesārņojošas darbības, nedz īsteno vides atjaunošanas programmas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai ir sastiķēts no epizodēm, kādas labi zināmas no nacistiskās Vācijas uzbrukuma Polijai 1939. gada 1. septembrī un komunistiskās Krievijas uzbrukuma Somijai tā paša gada 30. novembrī. Visus trīs gadījumus raksturo mēģinājumi terorizēt uzbrukumiem pakļauto valstu iedzīvotājus ar pilsētu bombardēšanu, 2022. gadā papildinot lidmašīnas ar raķetēm. No mazliet vēlākajiem vāciešu uzbrukumiem rietumu virzienā krievi patapinājuši desantnieku izmantošanu, nomainot parašūtus ar helikopteriem.
Šonedēļ tiesa lēma Aivaru Lembergu atbrīvot no cietuma pret drošības naudu, taču izrādās, ka to nemaz nav iespējams iemaksāt – tiem, kuri mēģina ieskaitīt Valsts kases kontā līdzekļus A. Lemberga atbrīvošanai, banka maksājumu aptur un draudīgi pieprasa atklāt ieņēmumu avotus.
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Latvijas valdība steidz izdarīt operatīvās izmaiņas likumos un citos normatīvajos aktos. Aizsardzības ministrija rosina zemessargus mobilizēt vienkāršotā kārtībā, iekļaujot viņus aktīvajā dienestā ar ministra rīkojumu, bet par izvairīšanos ieviest kriminālatbildību. Iekšlietu ministrija sacerējusi plānu Ukrainas migrantu uzņemšanai, kas slēpj sevī risku ielaist valstī prokremliskus eksemplārus.
Covid-19 pandēmijai ir bijis mierinošs efekts uz Latvijas sabiedrību – pagājušajā gadā ir būtiski mazinājies noziedzības līmenis. Mazāk vardarbības, mazāk zagšanas. Būtiski uzlabojies arī mikroklimats ģimenēs – mazāk naida un skandālu.
Saeimas deputāti iesnieguši tieslietu ministram un ministru prezidenta biedram Jānim Bordānam deputātu jautājumu “Par ministra rīcību, uzņemoties saistības Latvijas vārdā piekrist naida runas atzīšanai par ES mēroga noziegumu”. Ministrs nav veicis sabiedrības viedokļa izpēti un nav konsultējies ar likumdevēju pirms valsts vārdā piekrist vārda brīvības ierobežošanai.
Satiksmes ministrija jūrniecības nozari atstājusi vienu cīņā par Latvijas Jūras akadēmijas saglabāšanu, un tas nozīmē, ka jūrniecības izglītība tās līdzšinējā unikalitātē visticamāk lemta norakstīšanai. Jūrnieku kalve tiks padarīta par Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienību formālai zinātniskās pētniecības kritēriju izpildei.
2021. gads ieies Latvijas vēsturē ar mirstības pieaugumu par 18% pret 2020. gadu, kas atpaliek no mirstības pieauguma Latvijas 1940. gada okupācijas un Otrā pasaules kara dēļ.
Plānoto digitalizācijas tīģerlēcienu tiesu varas un soda izpildes institūcijās pagaidām aizēno neskaidrība par projekta īstenotāju atrastajiem risinājumiem un lietotāju spēju tikt līdzi tehnoloģiju izaicinājumiem, secina “Neatkarīgā”, iepazīstoties ar dokumentiem un uzklausot atbildīgās amatpersonas par e-lietas ieviešanu.
Trešdaļa Saeimas deputātu pieprasījuši jaunā Ostu likuma apturēšanu, un Valsts prezidents uz diviem mēnešiem atlicis tā spēkā stāšanos, lai noskaidrotu, vai turpinājumā tiks ierosināta tautas nobalsošana. Likums ir slikts. Tas paredz nacionalizēt Rīgas un Ventspils pašvaldību pārvaldītās ostas, kas nākotnē var aizvest līdz to privatizācijai.
Uz mirstības lēciena un un citu traku notikumu un ziņu fona dzimstības samazināšanās Latvijā 2021. gadā pret iepriekšējo gadu tikai par 437 bērniem jeb 2,5% izskatās jūtami mazāka, nekā to varēja gaidīt.
Latvijā kopš 1. februāra oficiāli ir sākusi darboties dzērienu depozīta sistēma. Izveidoto taromātu un kiosku skaits ir lielāks nekā sākotnēji bija plānots, bet pie tiem pieiet vien retais iepakojumu nodot gribošais vai vienkārši ziņkārīgais. Pat trīs nedēļas pēc sistēmas ieviešanas taromāti tikpat kā netiek izmantoti, jo Latvijā pagaidām tikpat kā nav pudeļu, ko šajos taromātos nodot. Latvijā pirktās dzērienu pudeles ar Lietuvas vai Igaunijas depozītsistēmas atpazīšanas zīmi pie mums nodot nevar.
Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā sākuši biežāk lietot alkoholu, vienlaikus neliela daļa cilvēku alkohola lietošanu atmetuši pavisam, liecina Stresa termometra dati.
Paldies tiem, kuri seko rakstu sērijai par eiropiešu un jo īpaši par latviešu kā tautu un civilizāciju attīstības ciklu dalībniekiem. Neatkarīgās elektroniskais formāts ļauj lasītājiem papildināt šīs publikācijas ar saviem komentāriem, kam ir izredzes kļūt par aizraujošāku – jo īsāku, jo mazāk cenzūrai pakļautu – lasāmvielu nekā komentējamie raksti. Tāpēc palūkosimies kopīgi, ko ievērības cienīgu pauduši pirms nedēļas publicētā raksta “Kā latvieši iznāca uz vēstures skatuves” lasītāji.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra februāra beigās sāk izmaksāt 50 eiro krīzes pabalstu ģimenēm un 20 eiro pabalstu senioriem.
Pirmās pabalstu saņems ģimenes ar bērniem, tam sekos atbalsta izmaksa senioriem un studentiem, “Neatkarīgā” noskaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Tā, protams, ir laimīga sakritība, ka šī ziema tikai atnāca ar lielu aukstumu, bet tālāk tradicionāli aukstie ziemas mēneši bija salīdzinoši siltāki. Citādi jau tā dramatiskais apkures cenas lēciens būtu vēl lielāks, un tad jau arī iedzīvotāju izmisums nebūtu tālu no Godmaņa krāsniņu skurstenīšu ierīkošanas daudzdzīvokļu māju fasādēs. No 1. marta pieaugs tarifs arī Rīgā.
