Sākums

Par pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti, jaunajām tehnoloģijām noziedzības apkarošanā, smadzeņu skenēšanu un citām aktualitātēm intervijas turpinājums ar Saeimas deputātu (ZZS), juridisko zinātņu doktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andreju Vilku.

Jūlija beigās mūs viena pēc otras apciemoja ārzemju delegācijas, kurām Latvijas valsts augstākās amatpersonas galvoja par Latviju kā par labāko vietu viņu naudas  ieguldījumiem.

“Olimpiādes atklāšanas aina ar kariķēto “Svēto vakarēdienu” bija dzimumu ideoloģijas vēstījums, proti, visi cilvēki jāpieņem un nevienam nav jādara pāri. Bet olimpiāde ir labāko veikums, olimpiādes cēlais mērķis ir parādīt, ko cilvēks – Dieva radības kronis – spēj sasniegt,” teic Pēteris Sproģis, analizējot neseno skandālu. Vēl – par migrantu ekspansiju, par to, vai Francija ir kristīga zeme, par diviem tēliem, kuri ir evolūcijas pamatā, par daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar bīskapu emeritus Pēteri Sproģi.

Stradiņa slimnīcas Zinātniskais institūts uzsācis divus apjomīgus un veselības aprūpes jomā svarīgus pētījumus. Sadarbībā ar Veselības inspekciju tiks izvērtēta slimnīcās sniegtās veselības aprūpes kvalitāte sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību ārstēšanā, savukārt kopā ar Rīgas Dzemdību namu plānots izveidot instrumentu pēcdzemdību riska faktoru noskaidrošanā.

Latvijas centrālā daļa turpina atgūties no vētras postījumiem. Lai arī premjere Evika Siliņa nolēma veikt vētras seku apgaitu tieši miljonāru pilsētā Jūrmalā, nopietni cietusi arī Jelgava – vairākas ielas joprojām klāj ūdens, tajās slēgta autobusu satiksme. Ūdens joprojām ir māju pagrabos, un šīm mājām atslēgta elektrība. Jelgavas pašvaldība turpina apzināt visus vētras un plūdu radītos zaudējumus pilsētā. Savukārt zemnieki, kuru īpašumi un tīrumi cietuši vētrā, no 31. jūlija aicināti postījumus pieteikt Lauku atbalsta dienestā.

Turpinām sarunu ar Tāli Linkaitu, kurā viņš faktiski sagrauj jebkādas ilūzijas par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas izbūves sapņiem līdz 2030. gadam.

Latvijas Banka (LB) saistībā ar finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību izmanto dažādas informācijas ieguves metodes, lai vērtētu patiesā labuma guvēja un saistīto personu ietekmi – publisko reģistru datubāzes ir tikai viens no informācijas avotiem – atbildē “Neatkarīgajai” norāda LB.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta narkotiku lietošanas dekriminalizēšanu Latvijā. Kāpēc tāda nostāja? Par to “nra.lv” saruna ar Saeimas deputātu, juridisko zinātņu doktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andreju Vilku (ZZS). 

Par jūlija vētru un tās postījumiem, par to, vai ar dabu vajag cīnīties, par dzeramo ūdeni un atkritumiem, par “klimata pārmaiņu” afēru un vides rezervātiem, kas atgādina mākslīgās elpināšanas aparātu – saruna ar bijušo premjeru un vides ministru Induli Emsi.

Tūlīt pēc atļaujas saņemšanas no Latvijas Bankas, gāzes tirdzniecības uzņēmums “Latvijas gāze” (LG) uzsācis savu akciju atpirkšanu par 3,35 eiro gabalā. 

Tālis Linkaits ir pieredzējis transporta lietu speciālists. Apzināti nesaku “eksperts”, jo viņš pārsvarā nodarbojies ar dažādu ar transporta jautājumiem saistītu lietu lobēšanu, līdz ar to viņa teiktajam jāpieiet kritiski. Viņš arī bija satiksmes ministrs Krišjāņa Kariņa valdībā un bija viens  no Jaunās konservatīvās partijas līderiem. Tagad viņš no partijas izstājies, bet, kā mēs pirms sarunas ironizējām: tāpat kā nav bijušo čekistu, tā arī nav bijušo jēkāpistu.

Latvijā jau septiņus gadus ir obligāta suņu čipēšana un reģistrācija, tikmēr kaķu saimnieki varēja izvēlēties: čipēt savus mīluļus vai ne. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā paredz, ka no 1. jūlija tādas izvēles nav – kaķiem jābūt apzinātiem, čipētiem un uzskaitītiem. Taču ir dažas problēmas, kas traucē realizēt labi domātos grozījumus. Par to runājam ar dzīvnieku patversmes “Ulubele” vadītāju Ilzi Džonsoni.

Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā ir noteikti sociālie pakalpojumi, kuriem jau pašlaik ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā. Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai viens no sociālajiem pakalpojumiem ir nodrošināts visās pašvaldībās, norāda Labklājības ministrijā.

Nīderlandes ziņu portāla “Nieuwsuur” žurnālisti vēsta, ka Nīderlandes varas iestādes uzsākušas apjomīgu izmeklēšanu par Nīderlandē reģistrētās vietnes “Boosty” darbību. Tur tiek iekasēta nauda ne tikai jauniem tālruņiem, meiteņu atvaļinājuma braucieniem un nauda par kailu meiteņu foto, bet arī līdzekļi Krievijas militārpersonām.

Parīzes olimpisko spēļu atklāšana sacēlusi plašu diskusiju sociālajos tīklos par publisko izrāžu pieļaujamības robežām. Vieniem šī atklāšanas ceremonija šķita krāšņākā, oriģinālākā un interesantākā visā olimpiskās kustības vēsturē, bet citiem kā perversitātes un nenormālības triumfa parāde.

Šonedēļ īpatnējs notikums risinājās Rīgā, Sporta ielas 2 kvartālā – “Židrūna pārmaiņu svētki”, ko alternatīvās mūzikas aprindās pazīstamā un iecienītā rokgrupa “Židrūns” pieteica kā “pagaidām pēdējo koncertu pēc aizraujošas darbības 20 gadu garumā”. It kā skumjš notikums, tomēr tas kaut kā lika domāt gaišas un cerīgas domas gan par šīs grupas mūziķu, gan par latvju “underground” nākotni.

Ainaži savā laikā ir paglābušies no rusifikācijas, tomēr tiem nav gājis secen straujais kritums pēc straujā uzplaukuma, kad pilsētā valdīja jūrnieku gars. Mūsdienās šeit ikdiena rit klusi. Lielāka cilvēku kustība uz ielām novērojama pavasarī, vasarā. Tad arī var biežāk sastapt kaimiņus, parunāties. Ziemas mēneši nes savu artavu – kaimiņi satiekas tikai veikalos.

Vēstures avotu izpēte apliecina viena leģionāra atmiņu stāstu, ka “mēs, viens vads latviešu karavīru, cīnījāmies ar koncentrētu 8. gvardes strēlnieku divīziju, kas uzbruka Barkavai dienvidaustrumiem, gandrīz vienlaikus uzbruka arī pienākošās 7. un 119. gvardes strēlnieku divīzijas no dienvidiem, no Barkavas muižas puses.” Kaujā krituši trīs leģionāri, bet padomju karavīru apbedījuma vietā Barkavā uzrādīti 667 kritušie.

“Nodevām analīzes uz klepu un iesnām, bet atklājās ielaists vēzis” — apmēram šādi varētu raksturot ainu, kas atklājusies mediju un žurnālistu drošības jomā Kultūras ministrijas organizētas darba grupas rezultātā.

Šī nedēļa – vai vismaz tās sākums – aizritēja diskusijās un pārrunās par “Positivus Festival” redzēto, dzirdēto un pieredzēto. Lai kā tur būtu, šis pasākums joprojām ir lieliska platforma mūsu jaunajām grupām un izpildītājiem, kuri, ja iekļūst izredzēto (uzaicināto) skaitā, tiek pie iespējas uzstāties uz kārtīgas skatuves un teicamas aparatūras, atrādot sevi milzīgas auditorijas priekšā. Šogad to izmantoja “Purple Negative”.

Turpinām sarunu ar Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu.

Latvijas Okupācijas muzejs, iespējams, ir visdrošākais Latvijas muzejs, jo visas tā nacionālās relikvijas atrodas drošās pagraba telpās, zem zemes un daudzām atslēgām. Pēc Molotova kokteiļa terorakta pret muzeju tas guvis pārliecību par drošības efektivitāti, tomēr dažādi uzbrukumi joprojām ir regulāri, sarunā ar "Neatkarīgo" pārdzīvotajā un nākotnes cerībās dalās Latvijas Okupācijas muzeja (Okupācijas muzejs) direktore Solvita Vība.