Jaunā Rīgas teātra monoizrādē “Karaļu spēle” Gerds Lapoška atstrādā viņa skolotāja Alvja Hermaņa 2021. gada ieteikumu sabiedrībai “šo vārdu un uzvārdu kārtīgi, bez kļūdām iemācīties".
2025. gada būvdarbu sezonas sākumam pieskaņotajā ikgadējā ceļu nozares konferencē 9. un 10. aprīlī nācās atzīt, ka jau nākamgad pietrūks naudas, lai garantētu drošu pārvietošanos pa Latvijas ceļiem.
Saeimas budžeta komisija vakar iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavēm publisko iepirkumu efektivitātes uzlabošanai un uzklausīja Latvijas Pašvaldību savienības skaidrojumu par neveiksmēm ar iepirkumiem, ka tos bieži vien organizē darbinieki bez nepieciešamās kvalifikācijas, ar zemu atalgojumu un paralēli citiem darbiem.
Azartspēļu nozares ieņēmumi kopumā pagājušajā gadā pieauguši līdz 299,4 miljoniem eiro uz interaktīvo azartspēļu rēķina, kamēr azartspēļu automātu ieņēmumi pazūd kopā ar šiem automātiem.
2025. gada aktualitātes atver acis uz to, kāds grandiozs blefs kopš paša sākuma bija NATO (North Atlantic Treaty Organization - Ziemeļatlantijas Līguma organizācija) dibināšana 4. aprīlī pirms 76 gadiem.
Ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas ievadvārdiem un pirmo publisko apspriešanos 2025. gada 3. aprīlī tika iezīmēts Valsts kancelejas un Latvijas Universitātes darbs, izstrādājot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2050. gadam.
Vakar notikušajā Mākslīgā intelekta centra (Centra) dibināšanas pasākumā amatpersonas sacentās ar visskaistākajiem solījumiem par Latvijas ekonomikas augšupeju, tiklīdz šis centrs sāks darboties.
Elektrības biržas cenas Latvijai šī gada pirmajos mēnešos ir kopumā kāpušas un aizvakar sasniedza rekordu 309,00 eiro par megavatstundu (MWh). Jautājums, kāpēc tā notiek un kā tas ietekmēs elektrības cenas gala lietotājiem?
Vienā un tajā pašā rakstāmlietu veikalā vienu kvadrātcentimetru papīra laukuma skolas burtnīciņā pārdod pat vairāk nekā piecas reizes dārgāk nekā biroja papīru A4 formāta lapās.
2025. gada marts Latvijā paiet ar bažām, vai tagadējiem valsts iedzīvotājiem revanšēties par 1940. gada 17. jūniju nenāksies ar ieročiem, nevis ar karogiem un ziediem 16., 17. un 25. marta piemiņas pasākumos.
Pagājušajā gadā nopelnītajām algām un citiem atalgojuma veidiem par darbu jākļūst par pēdējiem, par kuriem tikai gada beigās kļūst skaidrs, pēc kādas likmes par tiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un kurš kuram – valsts vai darbinieks – palicis parādā ar šī nodokļa priekšapmaksu.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sākusi iepazīstināt ar Latvijas Enerģētikas stratēģijas projektu 34,4 miljardu eiro vērtībā, ar kuriem jau 2030. gadā padarīt Latviju no elektrību importējošas par elektrību eksportējošu valsti un palētināt elektrību no 80 līdz 60 eiro par megavatstundu (MWh).
Saeima atvērusi Valsts fondēto pensiju likumu, lai kaut mazliet samazinātu pensiju fondu pārvaldnieku peļņu no nākamo pensionāru naudas apgrozīšanas un varbūt pat piespiestu daļu no šīs naudas ieguldīt tādos Latvijas valsts projektos kā “airBaltic".
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis stājās izpalīdzēt “Latvijas Zaļajam punktam” (Zaļajam punktam), lai pārliecinātu cilvēkus šķirot atkritumus.
Otrā pasaules kara beigas 1945. gada pavasarī atstājušas vairākus paraugus, kā interesenti var pieteikties uz valsts varas pārņemšanu Latvijas teritorijā.
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa pērnā gada pieteikums valsts aparātam strādāt ar mērķi dubultot iekšzemes kopproduktu (IKP) 10 gados tagad precizēts kā uzdevums attīstīt militāro rūpniecību kā pašu galveno Latvijā.
Ar latviešu valodas mācīšanos apgrūtinātie Krievijas pilsoņi uzrakstīja sūdzību Latvijas Satversmes tiesai par to, ka Latvijas varas iestādes nerīko valodas prasmes pārbaudes vēl citai Krievijas pilsoņu grupai un “jebkuras nedemokrātiskas valsts pilsoņiem", kas nepārprotama norāde uz Baltkrievijas valstpiederīgajiem.
Tagad tā vairs nav milzīga ķecerība runāt, ka vajadzētu kaut kā pagrozīt Eiropas Savienības (ES) “zaļo kursu” uz CO2 emisijas un piesaistīšanas līdzsvaru 2050. gadā. Pat ES augstākie politiķi un ierēdņi pretendē uz publikas atzinību, ja kaut ko tādu pasaka. Bet vai runām sekos atbilstoši darbi? Par to “Neatkarīgās” saruna ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.
Lai cik tas bija sagaidāmi un saprotami, bet tomēr jocīgi ieraudzīt Latvijas 2025. gada janvāra jaundzimušo skaitu ne vairs virs vai zem tūkstoša, bet zem deviņiem simtiem: 881.
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Martins Gauss vakar kārtējo reizi veica neiespējamo misiju - piedāvāja pirkt tāda uzņēmuma akcijas, kas pagājušajā gadā strādājis ar 118 miljonu eiro zaudējumiem, sasniedzis negatīvu pašu kapitālu 166 miljonu eiro apmērā un uzkrājis īstermiņa parādus, kas par 213 miljoniem eiro lielāki nekā īstermiņa aktīvi; kas skaitās nopircis 50 lidmašīnas un apņēmies nopirkt vēl 50 lidmašīnas ar dzinējiem, kuri jau saražošanas brīdī ir brāķi.