Viktors Avotiņš / Autori

Nākamā gada valsts budžets arvien vairāk sāk izskatīties pēc sliekšņa. Laimdotas Straujumas valdība kritīs vai nu pirms tā, vai pēc tā, vai pār to. Lai arī valdības krišana pār budžetu ir respektējams (un cienījams) politiskās klasikas priekšnesums, es tomēr palieku pie tā, ka valdībai jākrīt pār kārtējo mēģinājumu «glābt» bankrotējušu uzņēmumu un kārtējo nespēju sniegt cilvēkiem kvalificētu argumentāciju, kāpēc tas jāglābj.

Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors, Viestura ordeņa kavalieris, rezerves majors Druvis Kleins ir pieredzējis karavīrs. Piedalījies starptautiskajās militārajās operācijās Bosnijā-Hercegovinā, Kosovā, Irākā un Afganistānā. Neatkarīgajai viņš pauž savu pilsoņa viedokli par to, kā motivēt sabiedrību līdzdalībai valsts aizsardzībā un jauniešus dienestam bruņotajos spēkos.

Lāčplēša dienas priekšvakarā arhitekts, Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis nezina labāku patriotisma formulu kā vien to, ko Latvijā apliecinājusi viņa dzimta vairākās paaudzēs. Patriotisms ir tavs praktiskais darbs savu mīļo, savas tautas, savas valsts labā.

Viens ministrs šurp, otrs ministrs turp – šis «process» nav pelnījis nekādu lielu brēku. Ja tas nāk par labu valsts politikai, ja tas padara efektīvāku izpildvaras darbu – mainiet ministrus, cik uziet. Bet, ja tas bijis ārēju apstākļu, ārēja spiediena noteikts darījums un ja premjerministre bijusi šā darījuma izpildītāja, valdībai ir jāatkāpjas.

2016. gada budžetu, kā parasts, raksturo jauni mesli, jauni ieņēmumu iekasēšanas veidi un paņēmieni. Kā vērtējams šis budžets un to veidojošie parametri, Neatkarīgā nolēma pajautāt ekonomistei-analītiķei Jevgeņijai Zaicevai. Pamatā pievēršoties vispārējai ainavai.

Es ceru, ka pļēgurus nākamajā Saeimā neievēlēs. Es ceru, ka nākamajā Saeimā neievēlēs cilvēkus, kuri neapzināsies savu statusu un atļausies publiski izrādīties kā lopi.

Daudzās pasaules valstīs parlamenta ģenerālsekretāra (galvenā parlamenta administratora) amats pastāv jau desmitiem gadu. Latvijā līdz šim tāda nebija. Tagad ir. Nupat amatā stājusies Saeimas ģenerālsekretāre Karina Pētersone. Neatkarīgā izjautāja Pētersones kundzi par šā amata tapšanu, nepieciešamību un saturu.

Latvijā vienmēr atradīsies kāds (un ne viens vien), kas palīdzēs salstošai Katjas tantei, lai kāda būtu viņas ādas krāsa un alfabēts. Cilvēku attiecības Latvijā ir puslīdz normālas. Pilsoņu (valsts veidotāju) attiecības Latvijā ir kroplas.

Sarunā ar Saeimas deputātiem Jāni Ādamsonu (Saskaņa) un Kārli Krēsliņu (Nacionālā apvienība) Neatkarīgā vēlējās uzzināt viņu domas par bēgļu plūsmas izcelsmi un to, kāpēc Eiropas Savienība šķietami vai apzināti ir tik nevarīga tās operatīvā un efektīvā regulēšanā. Tiktāl, ka ES robeža un tās drošība sāk šķist apšaubāmi jēdzieni.

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (sk. I. Vanaga, NRA, 21.10.2015.) līdz ar Izglītības un zinātnes ministriju apliecina, ka skolotāju algu reformas mērķi ir sekundāri (finanšu plūsmas caurskatāmība, starpnieka lomas atņemšana pašvaldībām, fiziski centieni uzskaitīt «visu» skolotāja darbu un samaksāt par «visu darbu»).

Ja tiek sludināts, ka mana zeme var kļūt par militāra uzbrukuma objektu, ka man jārēķinās ar kara importu, tad es no tiem, kas šo vēsti laiku pa laikam pauž, gribētu zināt arī to, kam jānotiek, lai potenciālais agresors (agresori) uzbruktu Latvijai.

Hamlets ir traģēdija. Maxima veikala sabrukšanu arī dēvē par traģēdiju. Taču tās novērtējumā, manuprāt, pastāv nopietnas «žanra problēmas». Sevišķi politiķu un birokrātu galā. Lai gan šajā gadījumā tieši viņu profesionālisms un godaprāts turpmākai (!) notikumu gaitai ir vissvarīgākie. Jo – tā tomēr bija īsta traģēdija. Proti: «īstā traģēdijā neiet bojā varonis – iet bojā koris» (J. Brodskis). Vai tad tie 54 cilvēki devās uz Maxima, lai «spēcīgā raksturu un kaislību sadursmē izpaustu personības konfliktu ar pasauli»? Viņi devās turp nopirkt dienišķo maizi. Tikai nopirkt dienišķo maizi. Bet – viņi gāja bojā cilvēku radītu iemeslu dēļ. Viņus noslepkavoja.

Devītajā oktobrī Latvijas Universitātē (LU) notika Latvijas Zinātnes padomes (LZP) un LU rīkots forums Latvijas zinātne – kā sasniegt izcilību? Laba vēlējumus forumam atsūtīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, foruma darbā piedalījās Ministru prezidente Laimdota Straujuma, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, ierēdņi, augstskolu pasniedzēji un vadītāji, zinātnieki, kuri pārstāvēja visdažādākās jomas un savos priekšlasījumos, diskusiju forumos spēja definēt ne tikai zinātnes problēmas, bet arī sasniegumus, izcilību. Forumu papildināja plaša zinātnisko projektu aprakstu ekspozīcija.

Dzejnieks un padomju laika disidents Igors Gubermans uzskata, ka «pie mums nevis reliģija, bet lamas (мат) ir opijs tautai». Tik tiešām, lamas tāpat kā narkotikas rada mūsos burvīgu tikumisku kaifu. Un ilūziju. Jo, ja divas reizes četros gados (2011., 2015.) saceļas liela brēka par vārdu b…, tad valstī ar tikumību viss kārtībā.

Pamācoši dzirdēt no musulmaņiem lietas, kuras būtu jārespektē arī kristiešiem. Neatkarīgā devās aprunāties ar Latvijas Islāma kultūras centra preses sekretāru Ahmedu Robertu Klimoviču un LIKC priekšsēdētāju Abu Umaru Hamzu Jāni Lūciņu par bēgļiem. Taču par sarunas vadmotīvu izvērtās nevis politika, bet ticība, reliģija.

Tas, kas tiek dēvēts par kārtējās pašvaldību reformas koncepciju, nav ne koncepcija, ne pat sistēmiski, profesionāli un godprātīgi sakopts darba uzdevums šādas koncepcijas izstrādei. Tāpat kā iepriekšējās reizēs (95, 50, 102, 33, 82, 167, 40, 109… – pašvaldību skaits, ko laika gaitā saukuši «reformatori», turklāt katra varianta pamatojumā uzsverot, ka piedāvāto «jauno pašvaldību mērogs ir optimāls», kas pats par sevi iztaisa šo lietu par farsu) tiek apgalvots, ka tā ir saulīte logā. Bet – tā ir tikai pakaļa logā. Kārtējā pakaļa logā.

Rundāles pils, lai cik savādi neizklausītos, ir izcils objekts, kam piemīt ļoti spēcīgs mūsdienīgas kultūras starojums. Jo katram latvietim, kurš laika gaitā vērojis pārmaiņas pilī, šķiet skaidrs, ka tajā ieguldītais mērķtiecīgais, perfektais darbs, tās ļaužu attieksme ir vērtība pati par sevi. Vairāk nekā piecdesmit gadu (kopš 1964.) šo darbu darījis mākslas zinātnieks un vēsturnieks, gleznotājs, Rundāles pils muzeja direktors (kopš 1976.) Imants Lancmanis, kurš nu paziņojis, ka 2018. gada 31. decembrī grasās to pamest. Neatkarīgā sarunājas ar Lancmaņa kungu par pili un kultūru.

Iespējams, viens no zinātnes prāta iespēju profānas uztveres iemesliem ir sabiedrības tumsonība. Tostarp līmenis, uz kuru sabiedrību noskaņo masu mediji. Dodot priekšroku gan politikas, gan zinātnes, gan arī kultūras vidē ārišķajam. Nevis būtiskajam. Sarunas par zinātnes uztveri un izpratni kontekstā Organiskās sintēzes institūta (OSI) Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja, LZA akadēmiķe Maija Dambrova un institūta direktors, ķīmijas doktors, LZA korespondētājloceklis Osvalds Pugovičs vērtē arī šo – publisko – attieksmi.

Balvu novada domes priekšsēdētājs, Latgales reģiona attīstības aģentūras padomes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis sarunā ar Neatkarīgo atgādina politiķiem, ka patriotisms sākas ar dzimtenes mīlestību, ar tās attīstību, kura politiķiem neko daudz nerūp.

Pēc pieciem gadiem bērnunamu skaits Latvijā būs samazinājies par 80%. Ļoti labi. Varētu vien jautāt, kāpēc Latvija savus plānus pievienoties tā sauktajai deinstitucionalizācijas politikai pauž tik vēlu.

18. septembrī Centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja parakstu vākšanai biedrības Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā (APPL) iesniegto likumprojektu, ar kuru rosināts atcelt 2012. gada 8. novembra grozījumus likumā Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Kā raksta APPL: «Ierosinājuma būtība ir atjaunot tautas tiesības ietekmēt un kontrolēt Saeimu.» Tātad – lai Valsts prezidents šo likumprojektu iesniegtu Saeimā, līdz 2016. gada oktobrim jāsavāc teju 155 000 parakstu.

Man nav ne tiesību, ne pieredzes, ne pedagoģisko dāvanu, lai pamācītu skolotājus. Bet – es pastāvu gan konkrētā dzīves vidē, gan arī konkrētu tekstu, viedokļu vidē, kur no skolas izvairīties nav iespējams.