Tas, ka Valdim Dombrovskim iešāvusies prātā ideja likt deputātiem (proti – parlamentāriešiem) ar parakstu apliecināt, ka valdības (proti – izpildvaras) idejas ir tiem saistošas, nav nekas jauns un piederas pie Latvijas politikas stila.
Kāda starpība – būs plaša vai maksimāli šaura jaunās valdības koalīcija? Kāda starpība, vai premjers nāks no Tautas partijas, no kādas citas kabatas vai arī par tādu tiks celts kaimiņu āzis? Kāda starpība, būs šai valdībai stabils vairākums Saeimā vai nebūs?
Tomēr nav atmiris klasiskais princips – jo mazāk demokrātijas, jo pieticīgāka dzīve, jo vairāk izrāžu tautai. Valdošā politika šobrīd uztur vismaz trīs ilgspēlējošus projektus – mazvalstisku mistēriju Saeimas atlaišana, trilleri Valdība ej un sadzīves drāmu KNAB priekšnieks. Šīs izrādes tiek taisītas ne jau tādēļ, lai valstī būtu vairāk demokrātijas, kārtības un maizes, bet tikai tautas un pašu priekam.
Mums te gandrīz viss tāpat kā skaistajā pirmskara Latvijā. Krievijas ekonomiskās bāzes te jau sen. Esot iespējamas arī ASV militārās bāzes (Liepājā). Ārvalstu kontingenta klātbūtne – acīmredzama.
Konkrētos apstākļos man patīk lokomotīves, man patīk krāšņas un dārgas vēlēšanu kampaņas. Protams, tie ir truluma svētki, kuros mūsu gudrā tauta gan netop spiesta ne dancot, ne pakaļ skriet.
Protams, ikviens sociālās enerģijas izvirdums jāuztver ļoti nopietni. Vienalga, kas šo enerģiju atbrīvojis – klubu diskusijas, laukumu runas vai barikādes. Akmens ar" nav katrreiz zemē vien metams politikas instruments. Ja vara pārstāj rēķināties ar cilvēkiem, nav brīnums, ka arī cilvēki pārstāj rēķināties ar varu un gatavi to nomētāt ar akmeņiem kā suni.
Tautas partija (TP) nupat taisīja vienu meistarīgu gājienu politiskajā spēlē. Tautas partijai tāds nebija padevies jau pāris gadus. Lai arī TP ierosināja Saeimu atlaist tūlīt, gājiena izcilība ne tuvu nešķiet meklējama šā ierosinājuma saturā. TP ar šo gājienu lieliski notestēja visus politiskās spices spēlētājus.
Otrdienas vakars bija reti izdevies. Katrs politiķis neatkarīgi no bikšu krāsas dabūja sev zobos garšīgu kauliņu, ko tūdaļ, atkarībā no bikšu krāsas, metās publiski zelēt.
Krievu tantes baigi krutās. Tās atsakās no valsts radikāli – uz nekurieni. Tās vis nav tik gļēvas kā tie latvieši, krievi, ebreji vai vēl kādi, kuri nu desmitiem piedāvājas līdz ar valsti okupēties vai pārdoties Romānam Abramovičam, Zviedrijai, Igaunijai vai vēl kam.
Tā vien šķiet, ka sensenos laikos mūsu senči no Indijas nākuši šurp caur ļoti siltām zemēm. Kas viņus dzinis doties no tām prom, grūti pateikt. Jo sapnis par banāniem, kas augtu paši no sevis un pārpārēm, atkal un atkal tiecas pārņemt ij Latvijas politiku, ij sabiedrību.
Rīgas dome 50 latu vietā no jaunā gada bērnudārza trūkumu rindā stāvētājiem kompensēs ar 100 latiem. Iespējams, tie, kas naudu saņems, būs priecīgi un viņu bērniem tiks par piecdesmit latiem vairāk uzmanības. Iespējams, kāds par simt latiem atradīs vienai nedēļai aukli.
Finanšu ministrs ceturtdien Saeimā teica, ka mēs starp Eiropas valstīm esam krīzes smailē, ka valdīšanai būs jāpieņem skarbi lēmumi un jāsamazina visi izdevumi, ko vien iespējams samazināt. Varbūt arī pensijas un algas. Kārina Pētersone teica, ka valdība esot godīgā dialogā ar bankām, uzņēmējiem... un sabiedrību.
Nu tas ir labi, nu tas ir labi, ka šajā vaimanu laikā valstī tomēr ir nozares un cilvēki, kuri grasās strādāt arvien labāk un labāk. Raugi, Veselības ministrija nupat paziņoja, ka ģimenes ārsti un slimnīcas nākamgad strādās divreiz labāk, bet speciālisti – par 33,33% labāk.
Finanšu ministrija, VID un KNAB nupat korī apliecināja, ka – vismaz saistībā ar valsts pārvaldi – Godmanim taisnība: divās padomju laika paaudzēs "pazaudēts gandrīz pilnīgi viss.
Kopš LTV runā par jauno stratēģiju, sāku nosist vairāk laika tieši ar šo televīziju. Gribējās saredzēt tajā bildē LTV jaunās stratēģijas iespējamā nodrošinājuma pakāpi. Mans lineāls nebija ne dziļums, ne pārgudrība. Tas bija – saturīgums un negarlaicība. Atbilstoši pirmajam kanālam iecerētajam pamatuzdevumam – padarīt valsti kulturālāku.
Protams, komunistiskā režīma vai okupācijas valstij nodarīto postu vajag aplēst. Tai skaitā – okupēto nodarīto postu savai zemei. Jo manā uztverē okupācijas sekas, kas ir blakus mums, nav tik briesmīgas kā tās, kuras mūsos.
Latvijas mediji, citējot Māri Riekstiņu, rakstīja, ka Valda Zatlera vizītei Maskavā pagaidām trūkst satura, bet citējot Sergeju Lavrovu – ka tai trūkst informatīvā fona. Krievijas mediji, citējot to pašu Sergeju Lavrovu, rakstīja, ka šai vizītei trūkst politiskā fona.
Latvijas valstij saskaņā ar še noteikto kārtību steidzami jāizsludina starptautiskā meklēšanā Dagens Nyheter. Par trešdienas publikāciju, kurā prognozēts Baltijas valstu bankrots un lata devalvācija.
Septembra beigās nacionālboļševiki prasīja ieslodzīto amnestiju par godu Latvijas 90. dzimšanas dienai un "Latvijas penitenciārās sistēmas humanizācijas un tikumu mīkstināšanas nolūkā", bet oktobra vidū katoļu un luterāņu konfesijas par to pašu godu gribēja amnestiju kā "labas gribas, cerību un piedošanas aktu".
Acīmredzot ministrijas uzskata, ka tām uzticētās nozares tiek pārvaldītas ideāli. Jo, pirmkārt, neviena no tām saistībā ar budžeta ekonomiju negrasās veikt kvalitatīvus, bet tikai mehāniskus pārkārtojumus (izdevumu un vakanču samazinājums).