Gardēžiem

Bro­kas­tis ir jā­ēd! Ir jau pie­rasts stei­gā iz­skriet no mā­jas ar tuk­šu vē­de­ru un pa­ķert kā­du, vis­bie­žāk – ne­ve­se­lī­gu, uz­ko­du pa ce­ļam uz dar­bu vai mā­cī­bu ie­stā­di. Pir­mais so­lis ce­ļā uz bro­kas­to­ša­nas pa­ra­du­mu mai­ņu va­rē­tu būt rī­ta sviest­mai­zes no ve­se­lī­gas rupj­mai­zes vai sald­skāb­mai­zes, pro­tams, ve­se­lī­gam jā­būt arī tam, ko lie­kam uz mai­zī­tēm. Vē­lams, lai bro­kas­tu mai­zī­tes bū­tu arī maz­liet pār­stei­dzo­šas – te var pa­lī­dzēt ne­ie­rasts pro­duk­tu sa­li­kums, ku­ru ie­rau­got miegs kā ar ro­ku at­ņemts.

Devītajā Latvijas ķirbju čempionātā kārtējo reizi par uzvarētāju kļuvusi Inna Kozlovska, kuras 232 kilogramu smagais ķirbis pārspējis Latvijas rekordu, aģentūru LETA informē SIA "Maxima Latvija" komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.

Ka­zas sie­ra Pan­na Cot­ta ar vieg­li ma­ri­nē­tām gai­le­nēm, ap­cep­tu be­ko­nu un ru­ko­las pie­skā­rie­nu.

Tomātus ierasts baudīt vai nu svaigā veidā vai kā mērci, tomēr, izrādās no tiem iespējams vārīt arī ievārījumu

Paši gardākie, paši iecienītākie daudziem ir svaigi tomāti: tikko no tirgus somas vai siltumnīcā noplūkti un pa taisno – uz kārā zoba. Bet kā maksimāli daudzveidīgi pagatavot tomātus krājumiem – tāds, lūk, jautājums rudenī nodarbina ne vienu vien saimnieci.

Īsts brīvdienu ēdiens, kad gribas sevi nedaudz palutināt ­ aromāts no ķiplokos ceptajām garnelēm, svaigums no ķirštomātiņiem un spinātiem.

Katra čakla namamāte cenšas sarūpēt ziemas krājumus. Šoreiz piedāvājam izmēģināt sa­lā­tus no ka­ba­čiem ko­re­jie­šu gau­mē.

"Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Savā virtuvē pieturos pie klasiskām vērtībām – tā kā nepazūd klasiskā mūzika, domāju, ka nepazudīs arī klasiskie ēdieni," pauž latvisku tradīciju caurvītā restorāna Rīgas atslēga (Key to Riga) šefpavāre Gunita Rolova. Viņa uzskata, ka no recepšu pūralādes ir jāvelk ārā aizmirstas lietas un jāpielāgo tās mūsdienu garšām.

Gādājot pārtikas produktus, ir svarīgi, lai tie būtu maksimāli svaigi, ekoloģiski tīri un veselīgi. Kā ir ar liellopa gaļu? Vai tā, ko pērkam veikalā vai tirgū, atšķiras no gaļas, ko var iegādāties zemnieku tirdziņos vai kādā no bioloģiski audzēto pārtikas produktu veikaliem? Skaidro un receptes piedāvā restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

Kas notiek, ja vienā šķīvī savieno tik populāros grieķu salātus ar pilngraudu pastu? Izrādās, tā ir lieliska kombinācija, jo ir sātīgāka par salātiem un veselīgāka par pastu krējuma mērcē. Piemērota lielam cilvēku skaitam (piemēram, ballītēm).

Mā­jās ga­ta­vo­ti kon­ser­vi zie­mai no­teik­ti būs gar­šī­gā­ki ne­kā tie, ku­rus var at­rast vei­ka­lu plauk­tos. At­ver bur­ci­ņu, un no tās uz­vir­mo va­sa­ras aro­māts. Gal­ve­nais, ka sa­lā­tus var ga­ta­vot da­žā­dus, un arī vēl ok­tob­rī var pa­spēt uz­burt ko gar­du no ru­dens ra­žas – ka­ba­čiem, ķir­bjiem, sal­da­jiem pi­pa­riem, bur­kā­niem, sī­po­liem, kā­pos­tiem, spi­nā­tiem, bie­tēm un ci­tiem dār­ze­ņiem. Dār­ze­ņu sa­lā­ti zie­mai – tas ir arī lie­lisks veids, kā sa­gla­bāt or­ga­nis­mam va­ja­dzī­gos vi­ta­mī­nus. No dār­ze­ņiem var pa­ga­ta­vot gan tra­di­ci­onā­lus sa­lā­tus, gan kā­du mo­der­nā­ku va­ri­āci­ju, pie­mē­ram, sald­skā­bi asu pie­de­vu vai uz­ko­du – čat­ni­ju, kam ir in­die­šu iz­cel­sme un ku­ra sa­stā­vā pa­ras­ti ir daudz garš­vie­lu un in­gvers. Vēl viens no va­ri­an­tiem – sa­rū­pēt dār­ze­ņu kon­ser­vus zu­pai, lai, ga­ta­vo­jot šā­du mal­tī­ti, ie­tau­pī­tu lai­ku. Pa­mat­mai­sī­ju­mu zu­pai var pa­ga­ta­vot uni­ver­sā­lu – no bur­kā­niem, sī­po­liem, bie­tēm un pē­ter­sī­ļa sak­nes, lai tas bū­tu pie­mē­rots jeb­ku­rai zu­pai – bor­ščam, ra­soļ­ņi­kam, bie­šu un ci­tām.

Ķirbis labi sader ar kūpinātu gaļu ­ bekonu, šķiņķi un citiem kūpinājumiem.

Variācija par pudiņu tēmy.

Ar dažādu krāsu konfektēm – marmelādi mēdz rotāt kūkas, tortes, kēksus un kliņģerus, to pievieno desertam vai saldummīļi izbauda pie tējas vai kafijas. Saldo gardumu var izmantot kanapē maizītēm, to papildinot ar sieru, citrona šķēli un olīvām. Marmelādi gatavo no augļiem, kam pievieno pektīnu, cukuru un dažādas piedevas – augļu sulas, želatīnu vai agaru.

Lai garos ziemas vakarus varētu pavadīt jaukā draugu kopmānijā, rudenī der savlaicīgi parūpēties par cienastu.

Sen pārbaudīta patiesība – viss, ko rudenī čakla saimniece paspēj salikt burkās, podos, mucās, ķipīšos vai citos traukos, ziemas mēnešos – uh, kā noder! Un mājinieki to prot novērtēt. Tagad, rudenī, dārzi vēl izaugušās ražas pilni, tirgu un veikalu plaukti lūst no lauku labumu bagātības, ir vienkārši mazliet jāpacenšas un jāļaujas radīšanas priekam.

Variācija par tomātu temu

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ēd pastu vismaz reizi nedēļā, savukārt teju puse respondentu (46%) to lieto vienu līdz trīs reizes mēnesī, liecina AS „Dobeles dzirnavnieks” veiktā aptauja oktobrī, kas pasludinats par Pasaules Pastas mēnesi.

Pie­dā­vā res­to­rā­na Rī­gas at­slē­ga šef­pa­vā­re Gun­ta Ro­lo­va.

Zupas mēdz būt ne tikai karstas un ar kūpošu cūkgaļas šķēli, bet arī aukstas, pasniegtas ar jūras veltēm. Turklāt - tomāti lieliski noder gan karstai, gan aukstai variācijai par zupām.

Gardēžu priekam - jauna variācija par labi zinamu tēmu.

Kaut arī kvi­no­ju ta­gad var no­pirkt gan­drīz kat­rā vei­ka­lā, dau­dziem tas jo­pro­jām ir svešs, ne­zi­nāms un vēl ne­pa­gar­šots pār­ti­kas pro­dukts. Tie­sa, lē­ta kvi­no­ja nav, ta­ču vēr­tī­ga gan – ne vel­ti pa­sau­lē ie­rin­do­ta starp su­per­pro­duk­tiem, kas da­ra brī­nu­mus.