Iespējams Krievijas Federācijas armijas iebrukums Baltijā līdz šim tika uzskatīts par vienu no “bāzes scenārijiem”, bet tagad tāda varbūtība ievērojami samazinājusies, kad ukraiņiem nevis nākas atturēt Krievijas armiju, bet krieviem jau nākas aizstāvēties pret ukraiņiem.
Ukrainas bruņoto spēku negaidītais un vismaz pagaidām sekmīgais iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, rada daudzus jautājumus. Gan par šī iebrukuma mērķiem, gan par šīs pārdrošās militārās operācijas sekām.
Šveicē notiks referendums, kurā tiks izlemts, vai bagātākajiem cilvēkiem par katru mantojumu virs 50 miljoniem franku (52,82 miljoni eiro) būs jāmaksā papildus 50% nodoklis. Šo priekšlikumu izvirzīja Šveices Jaunie sociālisti un savāca nepieciešamo parakstu skaitu referenduma sarīkošanai par to. Šveices Jaunie sociālisti sadarbojas ar Šveices Sociāldemokrātisko partiju, kura ir viens no lielākajiem spēkiem parlamentā, taču ir daudz kreisāki par sociāldemokrātiem.
"Krievijai ir tieši tikpat daudz laika kā mums – līdz 2024. gada novembrim. Maksimums – līdz 2025. gada februārim. Mums ir jāieņem stingra pozīcija potenciālajām sarunām, tāpēc noteikti jācenšas 2024. gadā pieņemt nestandarta lēmumus un pārņemt iniciatīvu no krievu puses,” intervijā “Ukrainskaja pravda”* saka militārais analītiķis Mihailo Samuss.
Ukrainas armijai šonedēļ rīkojot reidus pa Kurskas apgabalu, starptautiskajās ziņās nonāca Sudžas sādža, jo tajā atrodas sūkņu centrāle, kas joprojām pumpē Krievijas gāzi cauri Ukrainai uz Eiropu. Nav pārtraukts arī naftas tranzīts, kas daudziem liek uzdot jautājumu — kāpēc tas joprojām notiek?
Pārsteigums. Ar šādu vārdu vairums kara vērotāju raksturo Ukrainas armijas veiksmīgo iebrukumu Krievijas teritorijā, Kurskas apgabalā. Turklāt – pozitīvs pārsteigums. Vai tas ko mainīs kara gaitā? To vērtē militārie speciālisti – atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.
Ukrainas Bruņoto spēku (ZSU – Zbroinije sili Ukraini) 6. augusta rītā izvērstais plaša mēroga iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā bija milzu pārsteigums burtiski visiem. To bez izņēmuma atzīst visi militāri apskatnieki, kuri diendienā profesionāli analizē neskaitāmus ar telefonu uzņemtus video, studē dažādus ierakstus “telegram-kanālos” un sociālajos tīklos. Par oficiālajiem aizsardzības ministriju un citu struktūru paziņojumiem nemaz nerunājot. Visi ir vienisprātis: šādu pavērsienu karadarbībā neviens nebija gaidījis.
Par drošības situāciju Latvijā, par Ukrainas aktivitātēm Kurskā, par vēlēšanām ASV un briestošo Izraēlas – Irānas karu “nra.lv” saruna ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latvkovski (“Jaunā vienotība”).
Samērā plašais Ukrainas bruņoto spēku grupējuma iebrukums Krievijā, Kurskas apgabalā, ir ne tikai negaidīts, bet arī visnotaļ efektīvs. Galvenokārt tieši tajā ziņā, ka lauž jau iecementējušos šablonus par Krievijas – Ukrainas kara gaitu.
5. augustā Japānas akciju tirgus piedzīvoja lielāko krahu kopš 1987. gada. Pēc Japānas arī citi tirgi sāka parādīt kritumu, kad tajos tika atvērta tirdzniecība. Arī kriptovalūtas kļuva negatīvas. ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps par vēsturiskā kraha vaininiekiem iecēla pašreizējās valdības pārstāvjus – Džo Baidenu un Kamalu Herisu: “Akciju tirgi brūk. Es tev tā teicu! Kamalai nav ne jausmas. Un Baidens ir cieši aizmidzis.”
Kopš pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens izstājās no cīņas par iespēju arī turpmākos četrus gadus saimniekot Baltajā namā un viņa vietā stājās pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, galvenā ASV prezidenta vēlēšanu intriga bija – kurš kļūs par Herisas tandēma otru partneri.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, reaģējot uz karagūstekņu apmaiņu starp Ukrainu un Krieviju, sociālajā vietnē "X" ierakstījis: "Es gribētu pievērsties atkārtotajam jautājumam par tiem "parastajiem krieviem", kuriem nevajadzētu piemērot sankcijas."
Pēc tam, kad uzbrukumā Irānas galvaspilsētā Teherānā 30. jūlijā tika nogalināts palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanija, bieži varēja dzirdēt bažas par situācijas destabilizēšanos Tuvajos Austrumos. Haniju iznīcināja triecienā Teherānā, kur viņš bija ieradies uz Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurāciju. Kaut gan vairums konflikta vērotāju ir pārliecināti, ka triecienu veica Izraēla, tā nesteidzas to komentēt. Politologam un vēsturniekam Kārlim Daukštam par notiekošo ir konkrēti secinājumi.
Ceturtdien Krievija un rietumvalstis apmainījās ar ieslodzītajiem. Mēdz būt, ka Krievija un Ukraina apmainās ar karagūstekņiem, taču te bija citāds gadījums – Krievija un “kolektīvie Rietumi” apmainījās ar cilvēkiem, kuriem piespriesti ilgi cietumsodi. Apmaiņas punkts bija Ankarā (Turcija), kas arī zīmīgi – Turcijas prezidents Redžeps Erdogans ar to demonstrē pasaulei, ka viņam ir panākumi miera balodībā starp Krieviju un Rietumiem, nevis kādam tur Orbānam vai kam.
Nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Krievijā no ieslodzījuma vietām gandrīz vienlaikus pazuduši vairāki politieslodzītie. Viņi nogādāti nezināmā vietā bez paskaidrojumiem viņu ģimenēm vai advokātiem. Kremlis notikušo atteicies komentēt.
“Ungārija ir izpelnījusies jaunu Eiropas Savienības (ES) neapmierinātību, atļaujot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES bez drošības pārbaudēm,” ziņo Vācijas izdevums RND. Jācer, ka ES lielie lēmēji neaprobežosies tikai ar bažu un neapmierinātības izpausmēm attiecībā uz prokremliski aktīvā Ungārijas premjera Orbāna rīcību. Kā Latvijā vērtē Orbāna provokācijas?
Igaunijas valdošā koalīcija, kuru veido Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un partija “Igaunija 200”, pagājušās nedēļas nogalē publiskoja savu nodokļu reformas projektu, kas no Latvijas skatu punkta ir gandrīz vai šokējošs. Paredzēts, ka no 2025. gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks paaugstināts par diviem procentpunktiem līdz 24%, bet no 2026. gada janvāra par diviem procentpunktiem līdz 24% tiks palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).
Eiropas un Ukrainas mediji šonedēļ raksta par Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova paziņojumu, kurā viņš pavēstīja: tā kā ASV plāno Vācijā izvietot spārnotās raķetes “Tomahawk”, tas nozīmē, ka Krievija var lemt apdraudēt Eiropas valstis ar savu raķešu potenciālu.
Donalda Trampa pieaugošās izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanas šā gada 5. novembrī un Trampa viceprezidenta izvēle par labu aktīvam ASV palīdzības Ukrainai noliedzējam un NATO nedraugam Džei Dī Vensam aktualizē jautājumu, kurš kopš 2022. gada 24. februāri nebeidz virmot gaisā: ar ko NATO 5. pants atšķiras no Budapeštas memoranda?
Lietuvas mediji ziņo, ka Mindauga kronēšanas dienas priekšvakarā Viļņā uz pieminekļa pirmajam un vienīgajam Lietuvas lielhercogistes karalim parādījies separātisks uzraksts.
Vakar Milvoki pilsētā Viskonsinas pavalstī sākās republikāņu partijas kongress, kura galvenais uzdevums būs nominēt priekšvēlēšanu sacensībā (“primaries”) uzvarējušo Donaldu Trampu par oficiālo partijas kandidātu šā gada 5. novembrī paredzētajās ASV prezidenta vēlēšanās. Tā kā šajā jautājumā nav ne mazāko neskaidrību, tad galvenais kongresa notikums būs Trampa izvēle – kuru ņemt par viceprezidentu.
Pensilvānijā sestdien kāds jauns vīrietis sašāva prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu. Pārdrošnieks “vairākas reizes šāva uz skatuves pusi no paaugstinātas pozīcijas ārpus mītiņa norises vietas”, teikts ASV drošībnieku ziņojumā. Vieni to uzskata par teātri, citi – par nopietnu brīdinājumu. Trešie ir pārliecināti, ka atentāta mēģinājums palīdzēs Trampam uzvarēt vēlēšanās. Ikoniskais foto ar ievainoto Trampu, kurš izsauc kareivīgus saukļus, un ASV karogu fonā – tas vien jau ir ko vērts.
