"Mums jāuzticas mūsu bruņotajiem spēkiem. Bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā un padotības iestādēs ir ļoti godprātīgi cilvēki," sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji var būt droši, vai Latvijas armijā nenotiek zagšana.
Visa gada garumā norit bieži vien grūti pārskatāma, taču nepārejoša cīņa par jaunajiem prātiem — kur un ko studēs šīgada skolu absolventi un visi tie pieaugušie, kas grib mācīties vēl. Un, atšķirībā no priekšvēlēšanu aģitācijas, izglītības iestāžu mārketingu neaprobežo ne kampaņas budžeti, ne aģitācijas oficiālie limiti vai konkurentu sūdzības KNAB.
Elektrības biržas cenas Latvijai šī gada pirmajos mēnešos ir kopumā kāpušas un aizvakar sasniedza rekordu 309,00 eiro par megavatstundu (MWh). Jautājums, kāpēc tā notiek un kā tas ietekmēs elektrības cenas gala lietotājiem?
Vienā un tajā pašā rakstāmlietu veikalā vienu kvadrātcentimetru papīra laukuma skolas burtnīciņā pārdod pat vairāk nekā piecas reizes dārgāk nekā biroja papīru A4 formāta lapās.
Pirmdien “Neatkarīgā” publicēja žurnālista Armanda Pučes tīmekļa ierakstu par to, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) notiekot štatu samazināšana birokrātijas nīdēšanas nolūkos, turklāt pirmais izkapts cirtiens esot skāris armijas kaujas grupas atbalstošās struktūras. Protams, sākotnējā doma: kā tas “iet kopā” ar vienību kaujas spējām? Vai birokrātijas apkarošana tiešām jāsāk ar bruņotajiem spēkiem? Vakar sagaidījām atbildes no NBS un Aizsardzības ministrijas. Videokomentāru par šiem jautājumiem “nra.lv” sniedza arī aizsardzības ministrs.
Līdz ar aviokompānijas "Norse Atlantic Airways" paziņojumu par atturēšanos atklāt lidojumus starp Rīgu un Ņujorku sapnis par tiešajiem transatlantiskajiem reisiem šobrīd sāk izplēnēt, līdzīgi kā cerības uz prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji apgalvo, ka norvēģu atteikums neesot galīgs un absolūts, tomēr Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs savu paziņojumu par Norvēģijas aviokompānijas atteikumu neplāno atsaukt.
Ikgadējā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē 27. martā tika prezentēts uzņēmēju viedoklis par visiem Latvijas ministriem. LTRK biedriem balsojumā bija jāatbild uz jautājumu – kurus no valdības sastāva vērtējat vispozitīvāk?
Latvijā strauji būvējas dažādi saules un vēja “parki”. Ja ar parku bez pēdiņām saprotam kādu jauku, sakārtotu rekreācijas zonu, kurā patīkami atrasties, tad šajos gadījumos būtu jāsaka – strauji izvēršas antiparku būvniecība, jo šīs ir vietas, kuras vidi krasi izmaina un kurās uzturēties reizēm nav patīkami.
Valdības restarts ir noticis, jūs Saeima ievēlēja ar būtisku balsu pārsvaru. Premjere paziņoja, ka no jaunajiem ministriem gaida reformu pārskatīšanu, ar ko acīmredzot bija domāts no jaunapstiprinātajiem ministriem sagaidīt to, lai viņi pārskata savu priekšteču reformas, to jēgu, varbūt mainīt kādas nianses. Ko jūs mainīsiet, vai mainīsiet, varbūt pilnveidosiet Ulda Auguļa sāktajā ceļā?
Bijušais ministru prezidents (1994–1995) Māris Gailis, tagad – uzņēmējs, Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs, šodien ir visvairāk sašutis par birokrātijas “mazināšanas” pasākumiem, kas jau sākotnēji izskatās pēc nepārdomātas klaunādes. Bet vai latvieši spēj sacelties pret varu, ja tā ir aprobežota un netalantīga? Un ko Māris Gailis darītu pirmām kārtām, ja būtu premjers? Par šīm un citām tēmām “Neatkarīgā” runā ar Māri Gaili.
Piektdienas rīts Zentenes ielas iedzīvotājus pārsteidza ar zāģa skaņām aiz loga. Atbraukusī brigāde stundas laikā likvidēja kļavu, kura gadiem priecēja visos gadalaikos ar savu kuplo vainagu, pavasara ziedu smaržu un krāsainām lapām drūmajās rudens dienās.
Sestdien Jelgavā notikušajā Latvijas Zemnieku savienības kongresā iezīmējās vairākas tendences. Pirmkārt, partija ir stabili atgriezusies uz “lielās skatuves” kā pastāvīgs un vērā ņemams spēlētājs. Atgādināsim, ka pēc 2018. gada vēlēšanām ZZS (LZS ir tās lielākā sastāvdaļa) tika pasludināta par “nepieskaramo” politisko spēku, kam nav vietas starp “solīdajām” partijām. Tagad šī “stigma” ir pilnībā noņemta.
Ar valdības lietām mēdz notikt brīnumi – pietiek nomainīt ministru, un vēl nesen skandalozajam “Rail Baltica” atrodas finansējums, arī skandāli apklusuši. Vai viss ir tik vienkārši, kā izskatās – ekspresintervija ar satiksmes ministru Ati Švinku (“Progresīvie”).
Ja slepenās informācijas vākšana, aprite un tās izmantošanas likumība netiek pienācīgi uzraudzītas, sekas nav ilgi jāgaida. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ar tām saskaras jau trešajā darba mēnesī, savukārt pats Donalds Tramps par slepenās informācijas ievākšanas jeb operatīvas izstrādes upuri kļuva jau 2014. gada februārī, turklāt nevis ASV, bet gan Latvijā.
Tīmeklī zibensātri izplatījās žurnālista Armanda Pučes publicētā ziņa par notiekošo Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS). Pučem ir piezvanījis kāds armijas cilvēks, kurš izstāstīja draudīgas, nepatīkamas ziņas par “birokrātijas optimizāciju” Latvijas armijā. Mēģināsim skaidrot, cik tur patiesības, cik – izdomājumu. Mūsu palīgi šodien: Jānis Sārts un Gaidis Andrejs Zeibots.
Jaunais Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro (“Eesti 200”) intervijā Igaunijas Nacionālajai raidorganizācijai ERR ("news.err.ee") atklājis, ka studiju gadi Krievijā viņam ir devuši ieskatu par to, kā tur darbojas sabiedrība un varas struktūras.
Ģenerālprokuratūra Viļņas apgabaltiesai nodevusi lietu, kurā nepilngadīgs Ukrainas pilsonis, kurš darbojies Krievijas interesēs, apsūdzēts par ļaunprātīgu dedzināšanu tirdzniecības centrā "Ikea" Viļņā pagājušā gada 9. maijā, vēsta Lietuvas ziņu portāls "respublika.lt”.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas statistikas apstrādes struktūrvienības “Eurostat” datiem, 2023. gadā visvairāk līdzekļu no sava iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai bija tērējusi Latvija – 3,1%. Igaunija un Lietuva bijušas otrajā un trešajā vietā. Ceturtā lielākā IKP atvēlētāja aizsardzībai bija Grieķija, bet Polija bija piektajā vietā.
Var dažādi vērtēt ASV prezidenta Donalda Trampa politiskās aktivitātes, taču grūti noliegt, ka viņš ir ienesis politiskajā praksē sen nebijušu dinamiku. Ierastās rutīnas vietā parādījies kaut kas agrāk neredzēts. Šeit to atzīmēju bez pozitīva vai negatīva vērtējuma. Tas vienkārši tā ir.
2025. gada marts Latvijā paiet ar bažām, vai tagadējiem valsts iedzīvotājiem revanšēties par 1940. gada 17. jūniju nenāksies ar ieročiem, nevis ar karogiem un ziediem 16., 17. un 25. marta piemiņas pasākumos.
Polija var rēķināties ar aptuveni 20 miljardiem eiro (100 miljardiem Polijas zlotu) kā daļu no jaunā Eiropas Savienības (ES) mehānisma, kura mērķis ir apbruņot Eiropu. Šī nauda tiks novirzīta vietējai militārajai rūpniecībai un, kā atklāja Polijas finanšu ministra vietnieks, arī zemūdenes iegādei, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Šobrīd ir daudz labu projektu, kam nepieciešams finansējums, bet ir grūtības to saņemt, norāda ministrs komentējot situāciju tautsaimniecības kreditēšanā. Viņaprāt, bankas kreditē pārāk kūtri un tām vajadzētu uzņemties lielākus riskus.
