Redakcijas viedokļi

Ņujorka ir pasaules galvaspilsēta. To var atzīt, var neatzīt, bet citas pasaules galvaspilsētas mums nav. Līdz ar to nākamais līmenis ir tiešais gaisa savienojums ar Ņujorku. Ja kādai pilsētai tiešā lidojuma nav, tad tā pagaidām vēl atrodas zemākā (trešajā) līmenī. Tas nozīmē, ka tieši tā Baltijas valstu galvaspilsēta, kurai pirmajai būs tiešais savienojums ar Ņujorku, kļūs par Baltijas metropoli.

Divu divpadsmitgadīgu zēnu nāve kādā Pļavnieku dzīvoklī ir raisījusi ļoti daudz jautājumu, taču policija nesniedz skaidras atbildes. Līdz ar to dzimst pieņēmumi, spekulācijas, sazvērestības teorijas. “Neatkarīgā” sazinājās ar bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālistu Nilu Konstantinovu, lai izprastu, kas varētu būt noticis traģiskajā dienā.

Izdevums “Business Insider” publicējis plašu rakstu ar garu virsrakstu: “Krievijas problēmas Ukrainā nenozīmē, ka tā nespēj uzbrukt Rietumiem. NATO brīdina, ka Krievijas kara mašīna ir uzvilkta un bīstama kā vienmēr”. Raksts ieturēts izteikti brīdinošā tonalitātē, un tajā ir maz nomierinoša, lai arī tas veidots ierastajā vispārības, nekonkrētības stilistikā. Par konkrētību mums jādomā pašiem.

“Rīga paliek arvien tumšāka,” uz redakciju zvana kāds lasītājs, dalīdamies pārdomās par to, kā izskatās Rīga. Tie, kuri galvaspilsētā iebrauc tikai darba darīšanās vai izklaides nolūkos, tiešām pamana gan “voltistu” un “boltistu” melnīgsnējās sejas, gan kebabnīcās strādājošos “studentus”, jo tas ir uzkrītoši. Un šo indivīdu kļūst arvien vairāk. Baidos, ka, viņiem pārsniedzot kritisko masu, notiks līdzīgi kā Zviedrijā, kur varas iestādes jau vairs nespēj nedz kontrolēt, nedz apstādināt no dienvidiem iebraukušo “bēgļu” vardarbību.

Maz ir to, kuri noliedz: kopš Donalds Tramps atkal kļuvis ASV prezidents, pasaulē sākušies “jauni laiki”. Pilnībā mainījies politiski ideoloģiskais klimats vārda plašākajā izpratnē. Cits jautājums: ko šie “jaunie laiki” nozīmē? Kas mainīsies? Kā šīs pārmaiņas izpaudīsies, un ko no tām varam gaidīt?

“Norma ir strādāt, būt darba vietā, un tā ir norma,” pauda premjere Evika Siliņa, un nebija ilgi jāgaida, kad Valsts prezidents un Valsts kancelejas direktors paziņoja, ka darbs attālināti valsts pārvaldē ir beidzies. Piedevām premjere vēl bikli nosvārstījās – taisīt vai netaisīt Latvijas Īlona Maska birokrātijas likvidācijas filiāli.

Saeimas komisijā deputāti lēmuši paaugstināt jaunieša vecuma slieksni līdz 30 gadiem. Atrisinātos galvenā problēma: ja trīsdesmitgadīgs cilvēks dzīvo vecāku dzīvoklī, nemācās un nestrādā, viņam nav ne sievas, ne bērnu, vienkārši vajag viņu nosaukt par jaunieti, un – nebūs nekādu pārmetumu. Ja nopietni: problēma ir dziļāka, un to aplūko politologs Filips Rajevskis, psihoterapeits Nils Konstantinovs un Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS).

Ceturtdien politiski aktīvo sabiedrības daļu satracināja ziņa, ka premjerministre Evika Siliņa esot piedāvājusi kādam Armandam Brokam kļūt par Latvijas Īlonu Masku, kurš vadītu mūsu vietējo birokrātijas likvidācijas (valdības efektivitātes uzlabošanas) departamentu. Latvijas analogu Trampa/Maska DOGE (Department of Government Efficiency).

Mūžībā 7. februārī aizgājis Bruno Javoišs, Latvijas pretošanās kustības varonis. Divdesmit divus gadus jaunais Rīgas aviācijas institūta students Bruno 1963. gada 5. decembra naktī uzkāpa 76 metrus augstajā Rīgas radiotornī, kas atradās blakus galvenajai milicijas pārvaldei, un pacēla paša šūto sarkanbaltsarkano karogu. Tas plīvoja visu dienu, jo miliči nespēja uzkāpt tornī, kas bija apledojis. Bet 5. decembris bija PSRS konstitūcijas diena, un plīvojošais “buržuāziskās” Latvijas karogs izskatījās kā negants, latviski izaicinošs pliķis krieviski pārveidotās Rīgas sejā.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir sācies jauns bruņošanās sacensības posms. Pat vienmēr tik miermīlīgais Francijas prezidents Emanuels Makrons jau paziņojis, ka Francijai jādubulto izdevumi aizsardzībai. Vēl nesen lielākajai daļai NATO valstu 2% no IKP šķita nesasniedzami griesti, bet tagad jau atsevišķas ES valstis, tajā skaitā Latvija, runā par 5% no IKP.

Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei”) vairs neslēpjas aiz pareizām Latvijas aizstāvības frāzēm, tagad viņš nodarbojas ar nacionālā naida kurināšanu un sāk draudēt tiem, kuri iestājas par latviešu valodu. Rosļikova darbība ir pelnījusi ne tikai formālu nosodījumu, bet arī Valsts drošības dienesta uzmanību. Mūsu aptaujātie Saeimas atbildīgo komisiju deputāti uzskata, ka nacionālo naidu kurinošie ieraksti Rosļikova sociālo tīklu kontos ir nacionālās drošības jautājums.

Jautājumi par žurnālista Lato Lapsas aizturēšanu, vārda brīvību un demokrātiju nebūt nav izgaisuši.  Kādēļ varas apcirkņos tāds mulsums par notikušo – to lūdzām skaidrot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedram Augustam Brigmanim (ZZS), komisijas sekretāram Didzim Šmitam (AS) un deputātam Aleksandram Kiršteinam (pie frakcijām nepiederošs).

2025. gada politiskā kalendāra galvenais plānotais notikums būs pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā. Var jau teikt, ka visas pašvaldības ir svarīgas, bet nevar noliegt, ka galvaspilsēta ir pati svarīgākā. Tāpēc publiskotie SKDS aptaujas rezultāti par partiju reitingiem Rīgā ir ārkārtīgi nozīmīga atskaites platforma, uz kuras varam balstīties, analizējot politisko spēku izredzes šajā sacensībā.

Pirms dažām dienām Latvijas Televīzija (LTV) demonstrēja Polijai un Baltijas valstīm klaji naidīgu un melīgu poļu režisores Agņeškas Hollandas aktierfilmu “Zaļā robeža” (“Zielona granica”). Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons sola izvērtēt LTV demonstrēto propagandas filmu un jau tuvākajā laikā sniegt savu atzinumu.

Kamēr viss ir kārtībā, tikmēr cilvēka un banku attiecības Latvijā ir pieklājīgā līmenī. Samērā labs un parocīgs serviss. Protams, vienmēr var būt labāk, bet kopumā – nav par ko sūdzēties. Viss mainās brīdī, kad kaut kas aiziet ne tā. Ja pēkšņi rodas kādi sarežģījumi, kāda nesaprotama transakcija vai kas tamlīdzīgs. Šajā brīdī starp banku un cilvēku parādās necaursitama siena.

Daudz ko var pārmest ASV prezidentam Donaldam Trampam, bet ne savu priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Ir sākta nelegālo migrantu ķerstīšana, un pat vairākas lidmašīnas ar šiem imigrantiem nogādātas Kolumbijā, Gvatemalā un citur. Iekavās piebildīsim: no 11 miljoniem. Ir apturēta ASV palīdzība pasaulei (izņemot Izraēlai un Ēģiptei) un faktiski likvidēta milzīga šīs palīdzības organizēšanas struktūra – USAID. Aizliegts federālajiem ierēdņiem jebkādā veidā norādīt savus vietniekvārdus (viņš/viņa). Ir izdarīti arī daudzi citi žesti, kuri ir nepārprotami tīkami Trampa vēlētājiem un apjūsmotājiem visā pasaulē.

Vai nevar sanākt tā, ka Latvijai par uzdrīkstēšanos lūgt Ziemeļvalstu policijai kabeļrāvēju kuģus aizturēt un tos pārmeklēt vēl nāksies maksāt brangu naudu kuģu īpašniekiem un frakta turētājiem par kuģa un kravas dīkstāvi? Izrādās – jautājums ir vietā, un uz to aptaujātās amatpersonas tā īsti pat nespēj atbildēt.

Brokastis bija draņķīgas, jo deva auzu putriņu, kas ir veselīga, bet man negaršo, toties pusdienas bija lieliskas – soļanka, vista ar rīsiem, salāti un kompots. Vakariņas arī bija ļoti labas. Papildus vēl man iedeva sausiņus, lai ir ko pagrauzties, – par šo un citām tīkamām atziņām par pavadītājām diennaktīm īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Čiekurkalnā ar “nra.lv” dalās varas represētais publicists, žurnālists Lato Lapsa.

Mazo Andreju atrada apsnigušu, viņš gulēja pie sliedēm, sarāvies čokuriņā. Kājās bija tikai zeķītes. Melnā tumsa un krītošais sniegs slēpa zēna pēdējos soļus, un Dievs vien zina, ko viņš izjuta šajā ziemas naktī, stingstot un izmisumā raudot. Policists atrada Andreju 21.40, un tas notika deviņas stundas pēc Andreja pazušanas. Zēns gulēja sniegā kilometru no mājām.

Ja kāds vēl šaubījās, tad pazīstamā žurnālista Lato Lapsas aizturēšana nepārprotami apliecina, ka “jaunie laiki”, par kuriem nerunā vien slinkais, pienākuši arī Latvijā.

Liepājas Olimpiskajā centrā piektdien atklāja Vēju pilsētas 400 gadu jubilejai veltītu izstādi “Ražots Liepājā”. Kā pasākuma atklāšanā cita starpā teica Liepājas mērs Gunārs Ansiņš: Liepāja ir tikai par vienu gadu jaunāka nekā Ņujorka. No savas puses varu piebilst, ka ASV par Vēju pilsētu dēvē Čikāgu, kura tāpat kā Liepāja Latvijā (aiz Rīgas un Daugavpils) ir trešā lielākā pilsēta ASV (aiz Ņujorkas un Losandželosas). Varbūt vērts padomāt par kādu sadarbību, sekojot Ulda Pīlēna novēlējumam: nebaidīties no mērķu lieluma.

Formāli atbilstoši normatīvajiem aktiem darbaspēka ievilināšana Latvijā notiek it kā likumīgi. Taču joprojām nav skaidrības, kā no varas puses notiek un vai vispār notiek ievilinātā ārvalstnieku darbaspēka kontrole, un nav pārliecības, vai valdība ir apzinājusi vai mēģinājusi apzināt sekas šādai īpaši nekontrolētai darbaspēka ievilināšanai.