Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks vakar skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, kas ir bāzes pensijas un kāpēc tās nāksies ieviest par spīti tam, ka valsts tās nevar atļauties maksāt.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens vakar publiski apliecināja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāram Valdim Dombrovskim, ka Latvija spēs līdz nākamā gada augustam apgūt visus 1,9 miljardus eiro no Atveseļošanas fonda (AF) par spīti tam, ka iepriekšējo četru gadu laikā apgūti tikai 0,8 miljardi eiro.
Uzvarošie paziņojumi par pārslēgšanos no Krievijas maiņstrāvas frekvences uz Polijas maiņstrāvas frekvenci pienāca reizē ar elektrības cenas pārrēķinu no 17,68 eiro mēnesi uz 22,06 eiro mēnesī vienai konkrētai mājsaimniecībai, kas nozīmē kāpumu par 24,8%.
Krievijas diktatoram Putinam karš ar Ukrainu bija vajadzīgs tāpēc, lai pie viņa ierastos Ķīnas diktators un ASV prezidents kopīgi pārzīmēt pasaules karti apmēram tāpat, kā Putina priekšteča Staļina laikā tas tika darīts pirms 80 gadiem, 1945. gada 4.-11. februārī Jaltā.
Piketa greznotā triju Saeimas apakškomisiju kopsēdē notika strīdi par to, vai Latvijas pienākumu samazināt atkritumu bēršanu Getliņu kalnā izpildīt ar atkritumu sadedzināšanu, jeb darīt kaut ko gudrāku un daudz dārgāku.
Sarūkošais mednieku skaits Latvijā nespēj izsmelt staltbriežu medību limitu, par ko sašutuši šo dzīvnieku apgrauzto koku stādījumu un rapša lauku saimnieki.
Finanšu ministrija publicējusi Valsts kases operatīvos datus, ka 2024. gads pabeigts ar 19 miljardu eiro parādu, kas gada laikā pieaudzis par 1,5 miljardiem eiro.
80 gadi kopš Vācijas diktatora Hitlera publiskā atvadu sveiciena - viņa pēdējās radiorunas - sakrīt ar pāreju no bubināšanas pa kaktiem uz priekšvēlēšanu lozungiem un šur tur arī vēlēšanu rezultātiem, ka kārtības ieviešanai jālaiž pie varas Hitleram līdzīgie, protams, pret viņu godavārdu palikt tikai maziem hitlerīšiem uz ierobežotu laiku.
Par Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” akciju pārdošanas darījumu ar vācu aviosabiedrību “Lufthansa” droši zināms tas, ka “Lufhansa” neapgrūtināja savas sabiedrisko attiecību vai jebkuras citas nodaļas vadītāja vietnieka asistentu ar atlidošanu uz lidostu “Rīga", lai ceturtdien plkst. 9 no rīta kopā ar Latvijas satiksmes ministru un citām amatpersonām apliecinātu un izskaidrotu trešdienas vēlā vakarā izziņoto darījuma faktu.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas “progresīvā” priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama centās, bet nespēja paglābt savu partijas biedru, satiksmes ministru Kasparu Briškenu no nepatīkamiem jautājumiem par “Rail Baltica” pasažieru skaitu un biļetes cenu kaut vai braucienam no Rīgas lidostas līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai.
Valdība vakar izskatīja Eiropas Savienība palīdzības naudas apgūšanu un uzdeva ministriem sasprindzināt visus spēkus, lai tomēr sacerētu noteikumus, pēc kuriem sadalīt vēl neaiztiktos 702 miljonus eiro no 2021.-2027. gada periodam Latvijai apsolītajiem 3,6 miljardiem eiro.
1916./1917. gada Ziemassvētku kaujas pie Rīga noteica visas cariskās Krievijas bojā eju tādā mērā, kādā latviešu strēlnieki pēc tam izkaroja Padomiju kā atriebību ne tikai caru valstij, bet vispār krieviem par nodevību.
Igaunijas klimata ministre Joko Alendere noapaļoja vidējās mājsaimniecības izmaksas par Baltijas energosistēmas atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas (BRELL) uz Eiropas elektrotīklu uz vienu eiro mēnesī no statistiski vidējā elektrosadales uzņēmumu klienta.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija novēlēja Sociālo un darba lietu komisijai painteresēties par rezultātiem, kādus devusi medikamentiem uzlikto uzcenojumu grozīšana un tajā skaitā recepšu zaļu izsniegšanas atsevišķās apmaksas ieviešana.
Nodarbināto skaita pieaugumu pagājušā gada laikā kaut tikai par 2,5 tūkstošiem apsveiksim tāpēc, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par divdesmit tūkstošiem.
Ja palūkojamies 108 gadus atpakaļ, tad izrādās, ka Ziemassvētku kauju laikā neviens nezināja, ka tādas Ziemassvētku kaujas vispār notiek un epizodi ar Jelgavas vietā ieņemto Ložmetējkalnu nebūt neuzskatīja par uzvaru.
Aizvadītā 2024. gada kopējais rezultāts Latvijas ostās bijis kravu apgrozījuma samazinājums par 6,8% mazāk kravu nekā 2023. gadā, ko iespējams iztulkot kā situācijas uzlabošanos, jo 2023. gadā šis pats rādītājs attiecībā pret 2022. gadu bija samazinājies par 19,6%.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienprātīgi atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča priekšlikumu neaplikt ar algas nodokli brīvprātīgu darba devēja palīdzību naudā darbiniekam vajadzīgo zāļu iegādei.
Daugavas veco gultņu dūņās un dubļos peldošajā Vecrīgā un jo īpaši tās augstākajos torņos jāiegulda daudz naudas, labās gribas un gudrības, lai tie nesabruktu.