Priekšā maniem logiem uzceltas skaistas mājas. Satieku brigadieri. Saku: «Skaistas mājas esi uzcēlis.» Brigadieris saka: «Skaistas gan. Atnāc, es tev atļaušu iebliezt ar dūri pa sienu. Varbūt ieraudzīsi, kas otrā pusē. Tas skaistums ir celts no puņķiem.»
Starptautiskā mediju kluba Formāts A3 aicināts, novembrī Rīgā viesojās Sanktpēterburgas universitātes Eiropas pētījumu katedras profesors, ekonomikas doktors, maģistrantu programmas Baltijas un Ziemeļu pētījumi vadītājs Nikolajs MEŽEVIČS. Neatkarīgā sarunājas ar profesoru galvenokārt par Krievijas un Latvijas attiecībām.
Valdības krišana atklāj dažu nopietnu vārdu galējo devalvācijas pakāpi. Un vēl to, ka cerības uz burvjiem un dažādiem zvēriņiem Latvijā valda pār vēlmi sakopties pašiem. Citādi – nav ko cepties! Valda Dombrovska atkāpšanās ir politiski labi paveikts darbiņš.
Faktiski Maxima Latvija (eks)vadītājs Gintars Jasinsks, paudis savu liktenīgo teicienu – «atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi», pats uzprasījās, lai mēs sev pajautātu, kad tad īsti veikalā bojāgājušie tika nolemti nāvei.
Premjerministrs (Valdis Dombrovskis) vēl pirms savas veiksmīgās nokrišanas uz politiskās atbildības spilventiņa teica, ka nedrīkst pieļaut izmeklēšanas neatkarības apšaubīšanu.
Laikam man nav kaut kas kārtībā ar acīm. Amatpersonas cita pēc citas īgni kurn par to, ka pēc traģēdijas Zolitūdē saradies milzum daudz ekspertu, bet es līdz šim nevaru ieraudzīt vairāk par diviem trijiem.
Ja vienkārši ļaudis, kam nācies piedzīvot bēdas, ņemas cīnīties par to, lai citiem šīs bēdas iet secen, tad ir gods ar šiem cilvēkiem lepoties un ņemt no tiem piemēru. Vai tā sieviete, kuras dēlu Īrijā piebeidza legālās narkotikas un kura tagad dibina sabiedrisku kustību. Vai tie jaunieši Latvijā, kuru draugs to pašu narkotiku dēļ ir psihes invalīds.
Mākslas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs SPĀRĪTIS sarunājas ar Neatkarīgo par politikas, birokrātijas un zinātnes attiecībām.
Partija Saskaņa vēlas, lai politiskā apziņa attieksmē pret Latvijas valsti būtu brīva no vārdiem «prokrievisks» un «prolatvisks». Saskaņa, apvienība Saskaņas centrs savās politiskajās, programmatiskajās nostādnēs tiecas veidot «pārklājumu» tiem latviešiem, kuri balsoja par SC.
Rīgas mērs, partijas Saskaņa valdes priekšsēdētājs un apvienības Saskaņas centrs priekšsēdētājs Nils UŠAKOVS intervijā Neatkarīgajai stāsta par partiju un Rīgu.
Rīgas mērs, partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs un apvienības Saskaņas centrs priekšsēdētājs Nils Ušakovs intervijā "Neatkarīgajai" stāsta par partiju un Rīgu.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, viesojoties Latgalē, sarunā ar iedzīvotājiem teicis, ka Latvijas prezidentūra ES ir «butaforiska darbošanās» un «nevajadzīga naudas tērēšana. Neviens man nav spējis pateikt, ko loģisku un reālu, kāda jēga no tās būs Latvijai.»
Nacionālās apvienības (NA) vēlme rediģēt izpildvaru ar valsts lietām nesaistītu iekšēju partijas apsvērumu dēļ, tieksme manipulēt ar ministra krēslu kā ar partijas (!) dāvanu vai kā partijas sodu kārtējo reizi liecina, ka partiju sistēma Latvijā ir ļoti nosacīts jēdziens, kurš turklāt tiek degradēts pat no tā saukto efektīvo partiju puses.
Nojaukt iepriekšējo režīmu pieminekļus – tas bijis visu laikmetu niķis. No modes izgājušu faraonu, caru, ķeizaru un politbiroja locekļu statujas saberztas putekļos viens divi un lielā sajūsmā.
Piektdien konferencē Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs runāja pamatā konservatīvi noskaņoti cilvēki. Iespējams, domājot par likumiem un īpaši pamatlikumu, konservatīvā pieeja ir visauglīgākā.
Trešdien, 23. oktobrī, Eiropas Parlaments neapstiprināja tā saukto Estrela rezolūciju (par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām – sk. www.europarl.europa.eu).
Septembra beigās, starptautiskā mediju kluba Formāts A3 ielūgts, Latvijā uz pāris dienām ieradās pazīstamais Krievijas publicists, vēstures pētnieks, radiokompānijas Golos Rossiji krievu redakcijas galvenais redaktors Armens Gasparjans. Gasparjana kungs tikās ar rīdziniekiem.
Prezidenta vēlme reorganizēt Stratēģiskās attīstības komisijas darbu un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vēlme atdzīvināt mironi – Nacionālās attīstības padomi – bez būtiskām pārmaiņām to darbības laukā rada šaubas par to, vai šīs aktivitātes ko mainīs valsts plānošanas uzraudzībā un koordinācijā, salīdzinot ar līdzšinējo situāciju.