Pasaulē

Ziņas, ka amerikāņu multimiljardiera Īlona Maska uzņēmums ”SpaceX” risina sarunas ar Itālijas varas iestādēm, lai nodrošinātu Romai sakarus, izmantojot satelītu interneta pakalpojumu sniedzēja “Starlink” sistēmu, raisījušas bažas Briselē. Kādi ir to cēloņi, skaidro Vācijā bāzētā raidorganizācija “Deutsche Welle” (DW).

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdina par iespējamu karu ar Krieviju, un tas varot sākties pēc četriem vai pieciem gadiem, tāpēc jādara viss, lai to novērstu. Eiropas Savienība šobrīd izskatās visai gļēva un sagurusi, un rodas jautājums: cik lielā mērā šajos un turpmākajos gados Eiropa spēs vienoties un stiprināties, lai “darītu visu” kara novēršanai? “Neatkarīgā” sarunājas ar ekspertiem: ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un vēsturnieku Kārli Daukštu.

Plānotais Saeimas balsojums par Klimata likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā no vakardienas sēdes darba kārtības tika izņemts. Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa skaidrojums, ka likumprojekts jāpapildina un jāpilnveido, jo sabiedrībā par to esot liela interese, tika uztverts kā tīra atruna.

Krievijas uzbrukuma iespēja Baltijas valstīm un Polijai nepazūd no militārpersonu, politiķu un ekspertu publiskajām diskusijām. Neraugoties uz reālajiem draudiem, vienīgā valsts Austrumeiropā, kura šobrīd adekvāti uz tiem reaģē, ir Polija. Par to liecina 2024. gadā noslēgtie līgumi par jauna bruņojuma iegādi armijai, informē Polijas ekonomikas ziņu portāls “wnp.pl”.

NATO līderi tiekas Somijas galvaspilsētā Helsinkos, lai apspriestu, kā novērst drošības apdraudējumus Baltijas jūrā, kur bieži tiek bojāti elektrības un telekomunikāciju kabeļi un gāzes cauruļvadi. Eksperts Kristians Buegers no Dānijas prognozē, ko var sagaidīt turpmāk un kā novērst draudus, ziņo Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā “yle.fi”.

Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa līdzgaitnieki vēl nav izlēmuši, kā izbeigt karu Ukrainā. Trampa svīta bažījas, ka viņu lēmumus par Ukrainu var salīdzināt ar Savienoto Valstu bēgšanu no Afganistānas, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņoja britu laikraksts "Financial Times" (FT). Laikrakstā pausto viedokli analizē Vācijas sabiedriskā raidorganizācija "Deutsche Welle".

Janvāra sākumā Somijā par četriem procentiem palielinājās pievienotās vērtības nodoklis (PVN) grāmatām. Somijā manāmi pieaug grāmatu cenas. Grāmatu tirgotāji pauž bažas, vai augstās cenas nemazinās vēlmi grāmatas iegādāties un, ja tā, tad kā tas ietekmēs lasīšanas kultūru sabiedrībā, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".

Lietuva pirms 10 gadiem pievienojās eirozonai, taču kaimiņvalsts Polija joprojām uzskata, ka nacionālā nauda zlots ļauj noturēt un vairot tautas labklājību un nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi. Pētot Lietuvas eiro ieviešanas pieredzi, poļi ar bažām secina, ka pēc eiro ieviešanas Lietuvā strauji kāpušas cenas precēm un pakalpojumiem. Polijas medijs "wnp.pl", apkopojot ekspertu atzinumus, secinājis, ka Polijai prātīgāk turpināt atturēties no pievienošanās eirozonai.

Krievijas iebrukums Ukrainā strauji kāpinājis alkohola patēriņu. Maksimālais alkohola pārdošanas apjoms Krievijā bijis decembrī, patēriņa maksimums – Jaungada brīvdienās. Gadu mijas un pirmajās jaunā gada dienās Krievijā tauta mirst vidēji par 14% vairāk nekā parastajās darba dienās. Skaitļi liecina, ka trīs Ukrainas kara gadu laikā Krievija ir sasniegusi neapstrīdamus "panākumus" savu iedzīvotāju alkoholizācijā, kas nozīmē, ka 2025. gadā alkohols, visticamāk, nogalinās vairāk cilvēku nekā parasti, atsaucoties uz Krievijas mediju "Sibir.Realii", vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portālā "currenttime.tv".

Klaipēdas rajona tiesa Lietuvā notiesājusi lauksaimnieci, kuras bullis nāvējoši ievainoja vīrieti. Saskaņā ar tiesas spriedumu, sieviete notiesāta par nolaidību un likumā noteikto īpašo drošības noteikumu pārkāpumiem, kuru dēļ cita persona zaudējusi dzīvību, raksta kaimiņvalsts interneta medijs "respublika.lt".

Par to, kāpēc Latvija gandrīz visos makroekonomikas un biznesa dinamikas rādītājos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, par to, kas traucē un kas jādara, lai kaimiņus panāktu, par pētījumiem, kas šajā virzienā tiek veikti, “nra.lv” saruna ar Dauni Aueru.

Arvien vairāk kritiķu apgalvo, ka Ukrainas kara pašreizējā situācija daļēji ir rezultāts ASV prezidenta Džo Baidena biklajai pieejai, palīdzot Kijivai aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Pārmērīgi noraizējusies par trešā pasaules kara izraisīšanu, Baidena administrācija izvairījās no ātras un lielas ieroču piegādes, kas varētu būt mainījusi kara gaitu galvenajos posmos. ASV starptautisko attiecību un ārpolitikas žurnāls "Foreign Affairs" raksta, ka šie kritiķi tomēr kļūdās, jo nepareizi lasa Putina "sarkanās līnijas".

“Man pietrūkst iztēles, lai iedomātos, ka mēs varētu nonākt līdz tam,” Dānijas premjerministre Mete Frederiksena diplomātiski atbildēja uz ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa izteikumiem preses konferencē savā “Mar-A-Lago” rezidencē Floridā par iespējamo Grenlandes pāriešanu ASV jurisdikcijā.

Krievijā samilst darbaspēka problēmas. Daudzi spējīgie vīrieši naudas vilinājumā dodas nāvē uz Ukrainu, citi tiek turp sūtīti piespiedu kārtā. Atjautīgākie Krievijas uzņēmēji raduši jaunus risinājumus, piemērojot mūsdienu formātiem senas pagātnes darbaspēka piesaistes metodoloģijas. Tadžikistānas pilsoņu grupa apgalvo, ka viņi ir spiesti būt vergi darba devējam, kurš attālā liellopu fermā Krievijas Tālo Austrumu Magadanas reģionā ir atņēmis viņiem pases, lai neļautu aizbraukt, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” (RFE/RL) portālā “rferl.org”.

Amerika un Ķīna cīnās par ūdeni uz Mēness, modes nams "Prada" dizainē kosmosa tērpus, astronauti amatieri pirmo reizi ir devušies kosmosā – “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portāls "Current Time" apkopojis informāciju par kosmosa nozares galvenajiem panākumiem un atklājumiem 2024. gadā.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tradicionāli izrāda nekonkrētu (nekādu) attieksmi pret Krievijas asiņaino agresiju Ukrainā. Tikmēr mūsu valsts, lai piedalītos ANO, tērē simtiem tūkstošu eiro tikai ANO programmām vien. Latvijas amatpersonas jau uzņēmušas kursu uz lepošanos ar kandidēšanu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā, lai iekļautos Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Ko par šo absurda teātri domā Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Ņujorkā vadītāja vietnieks (patlaban – vadītāja pienākumu izpildītājs) Oļegs Iļģis un politologs Filips Rajevskis, skaidroja “Neatkarīgā”.

Lai gan Krievijas rublis vairs nav brīvi konvertējama valūta, biržas turpina rēķināt tā attiecību pret citām pasaules naudām. Eiropas tirgū rubļa kurss 2. janvārī svārstījās starp 114 un 109 rubļiem par vienu ASV dolāru. Slēdzot tirgu 1. janvārī, tas bija apstājies pie atzīmes 113 rubļi par dolāru.

Kad Krievijas sākotnējais mēģinājums pakļaut Ukrainu cieta neveiksmi, vismaz divus gadus valdīja viedoklis, ka karam nav redzams gals. Pēdējo mēnešu laikā vairāku iemeslu dēļ viedokļi svārstās gan atkarībā no situācijas kaujas laukā, gan no sabiedriskās domas maiņas un ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas, kurš 20. janvārī atgriežas Baltajā namā un ir vairākkārt teicis, ka dienas vai divu laikā pievērsīs uzmanību šim lielākajam bruņotajam konfliktam Eiropā kopš Otrā pasaules kara, raksta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” interneta portāls "rferl.org".

Ukraina uzvar ekonomiskajā karā ar Krieviju, raksta pasaules vadošais ekonomikas izdevums, britu žurnāls "The Economist". Pēc žurnāla teiktā, Ukrainas ekonomika joprojām ir par ceturtdaļu mazāka nekā pirms pilna mēroga kara, bet pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma tā galvenajos rādītājos izskatās veselīgāka par Krievijas ekonomiku, tā žurnālā pausto viedokli prezentē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portāls "currenttime.tv".

Nacionāli konservatīvo spēku zaudējums Polijas vēlēšanās un centrisko liberāļu atgriešanās pie varas pirms gada pamazām sākusi ietekmēt visu valsts iekārtu, un – kā jau prognozējām – ne tajā labākajā virzienā. Par to ziņo mūsu brīvprātīgie, kas ved palīdzību uz Ukrainu, un ne tikai viņi.

Eiropas Savienībā veikalos visbiežāk izmantotais maksāšanas veids ir skaidrā naudā, lai gan tās izmantošana šogad turpināja samazināties, lasāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapas publikācijā.

Lietuvas jaunā valdība sola atkārtot Polijas ceļu "revolūciju" Lietuvā. Patlaban Lietuvā finansējums ceļiem nav pietiekams, lai saglabātu tos pašreizējā stāvoklī. Bez papildu finansējuma ceļi nolemti sabrukšanai. Sociāldemokrāti sola fundamentālas pārmaiņas – nākamgad Lietuvā tiks izveidots Ceļu fonds, kas sola piesaistīt papildu miljardus eiro tieši jaunu ceļu būvei un esošo uzturēšanai. Taču tas prasīs arī jaunus nodokļus: runa ir par vispārēju ceļa nodokli, ziņo portāls "kauno.diena.lt".