Elita Veidemane / Autori

Vai jums galva nesāp? Šādu jautājumu uzdod pilnīgs nezinātājs – cilvēkam, kas ikdienu pavada kā cienīts un godāts ministrs. Nē, nesāp. Nu, jauki, vismaz viens cilvēks laimīgs. Bet varbūt vairāk. Jo nav dzirdēts, ka mūsu valdībā kāds ministrs sūdzētos par galvassāpēm. Iespējams, tām nav pamata. Taču būtisks ir cits jautājums.

Kad tu esi apsēdies šā neparastā tuksneškalna visaugstākajā korē, kad visapkārt, cik vien skatiens sniedzas, tu redzi tikai gaišdzeltenus smilšu klajumus, kurus kaut kur tālumā ierāmē Arkašonas līča priedes, kas sasodīti līdzīgas Latvijas priedēm, un kad maigs vējš no okeāna atnes sāļu, pēc austerēm smaržojošu dvesmu, tad tu sāc nojaust, ka atrodies vienā no neparastākajām vietām Eiropā – tu esi uzkāpis 114 metrus augstajā, 2,7 kilometrus garajā un puskilometru platajā Pilas kāpā, kas atrodas Francijas dienvidrietumos, aptuveni 60 kilometrus no Bordo. Kopš 1978.gada šī kāpa ir Francijas nacionālā mantojuma dabas monuments.

«Vairs nav, par ko balsot Saeimas vēlēšanās,» drūvīgā noskaņojumā savas domas atklāj kāds tvitera politpētnieks. Viņš allaž ir atbalstījis Nacionālo apvienību (NA), jo uzskata, ka šis politiskais spēks vienmēr stāvēs un – ja vajadzēs – arī kritīs par latviskumu, par latviešu valodu utt., u.t.jpr. Viņa ieskatā krišana jau ir notikusi, gan ne vajadzīgajā plaknē: latviskuma varenajā kuģī ieviesusies sūce, un tas noticis, vai nu misējoties, pareizo balsošanas pogu meklējot, vai nu nesaprotot, par ko balsojums. Bet varbūt NA mainījusi orientāciju?

«Ko jus te raudiet un shausminaties. Piekast tos krievus, lai lido un sitas, zel, ka nav lidmasinas ar 100 milj pasazieriem. Pasaule varetu uzelpot. Nevajag lidot ar krumu kompanijam un tas aizvesturisko floti, nevajag *ist kapeikas. Gaisa satiksme ir viena no droshakajam pec statistikas, ta ka shit happens. Pastalas kaja un marsh uz Antonijas ielu ar pukem uz celiem paraudat pie Veshnakova.» Tas ir kāda EnricoMJ teksts vienā no interneta portāliem, un šis domu lidojuma nospiedums tīmeklī, izpildīts kroplā latviešu valodā, pat nav netīrākais un pretīgākais no visiem tiem simtiem, kas pārplūdināja internetu pēc sestdien Ēģiptē notikušās aviokatastrofas, kurā gāja bojā 224 cilvēki, kas bija devušies atceļā uz Sanktpēterburgu.

«Pie mums tagad dzīvo tikai divas lielās meitenes, vienai trīspadsmit gadu, otrai nupat palika deviņpadsmit. Vecākā mācās par frizieri. Bet parasti mūsu ģimenē auguši trīs, četri vai pat pieci bērni. Kā nu kurā laikā. Taču patlaban mēs vairs neskaitāmies ģimenes bērnunams, jo nav likumdošanas šajā jomā. Tādi ģimenes bērnunami iznīka paši, jo tie cilvēki, kas gribēja tādus veidot, to nevarēja izdarīt, jo nebija atbilstošu likumu. Tagad mēs darbojamies kā audžuģimene,» stāsta Inese Kaļva, keramiķe un audžumamma vairāk nekā divdesmit bērniem. Viņas lielā ģimene dzīvo Krimuldā.

Pērn Uģis Polis, SIA Krievu hitu radio līdzīpašnieks, piedraudēja Saeimas deputātiem ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Tik augsts tvēriens bija izsaukts ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu un vēlāk arī deputātu balsojumu: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumos tika paredzēts, ka radiostacijām, kurās latviešu un svešvalodas attiecība dalās 50 uz 50, nebūs izvēles iespēju, un no nākamā gada sākuma tām būs jāpāriet uz raidīšanu latviešu valodā.

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība) – par demisijas pieprasījumu, ko izvirzījusi Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcija, par iespējām veidot citu koalīciju, par izstādi Maidana cilvēki un iekšlietu sistēmas izgāšanos, kā arī par koalīcijas partiju dažādo attieksmi pret nelegālo migrantu problēmu.

Būvinženiera Aigara Ūdra secinājums, ka Mežaparka Dziesmu svētku estrādes tribīnēs vienlaikus var atrasties 7400 cilvēku – ar nosacījumu, ka viņi visi ir informēti par nepieciešamo rīcību ekstremālās situācijās, izskan vairāk nekā draudīgi.

Mūsu valsts galvenajiem musulmaņiem Ahmedam Robertam (Klimovičam) un Abu Umaram Hamzam Jānim (Lūciņam), šķiet, būs taisnība: nebūs jāgaida piecdesmit gadu, lai še būtu islāma valsts. Un šis īsais laika posms pat nebūs jāpiepilda ar musulmaņu atvašu dzimšanu, bet gan ar vietējo antiņu pārvēršanos traģikomiskos Austrumu pasaku tēlos, kas ir patiesi savā vientiesībā līdz pat šķidrās bārdas galiņiem. Slimīgas tolerances apsēsti, antiņi, kas nebija līdz galam paguvuši notolerēties padomju varas uzspiestās krievināšanas iespaidā, tagad ar padevību sejā un mugurā ir sagatavojušies palīst zem musulmanizācijas ceļaruļļa. Ātri gan! – teiktu kāda reklāmas rullīša varonis.

«Латыши, чего вы боитесь этих кацапов? (..) Cкоты не выставку разрушили, они разрушают Латвию. 20 лет назад латыши этого беспредельщика прямо на месте преступления порвали бы на части. А сейчас уже всё забылось, устаканилось. Расслабились прибалты… Ох, зря.» Var aptuveni iztulkot šo krievu valodā komentāros rakstīto tekstu, jo žargonvārdus tieši pārtulkot nav iespējams: «Latvieši, ko jūs baidāties no šiem krieveļiem? (..) Ne jau izstādi izpostīja šie lopi, viņi posta Latviju. Pirms divdesmit gadiem latvieši šo maitasgabalu tieši nozieguma vietā būtu saplosījuši gabalos. Bet tagad viss aizmirsies, norimis. Atslābuši baltieši... Eh, veltīgi.»

Intervija ar akciju sabiedrības Latvijas gāze (LG) valdes priekšsēdētāju Aigaru Kalvīti: par gāzes patēriņa palielināšanu, par gāzes cenas paaugstināšanos, liberalizējot gāzes tirgu, par iespējām restartēties politikā un Latvijas gāzes tiesvedībām pret Latvijas valsti.

Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām palikuši nepilni divi gadi. Ko ir varējusi izdarīt Rīgas domes opozīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA), lai par to balsotu arī 2017. gada vēlēšanās? Par to saruna ar Rīgas domes NA frakcijas vadītāju Daini Loci.

Tas, ka publiskā vide nespēj rimties savā viļņojumā par krievu lamuvārdu nepieciešamību latviešu skolu jaunatnes audzināšanā, liecina par absolūti nopietnu rūpi nākamo paaudžu garīgās un morālās attīstības kontekstā. Bez «mātesvārdiem» šodien un rīt – vairs ne soli.

Draudzīgā ņiprumā Saeimas vairākums nobalsoja pret savu algu iesaldēšanu, uz ko pirms tam vientiesīgi aicināja Nacionālā apvienība.

Intervija ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani – par Latvijas solidaritāti, par imigrantiem, kurus piespiedu kārtā vedīs uz Latviju, par izstāšanos (vai neizstāšanos) no ES, ka arī par valdības un koalīcijas stabilitāti.

«Integrācijas nav. Mums ir tikai pretēji viedokļi imigrantu uzņemšanā,» teic Izabella Ozola. Viņas saknes ir meklējamas Latvijā. Viņas vectēvs bija Latvijas armijas kapteinis, kuru nošāva krievi. Izabellas tēvu vajāja kā kapteiņa dēlu, un viņš aizbēga patvēruma meklējumos uz Gruziju. Tur piedzima Izabella. Viņa apprecējās ar itālieti un nu jau vairāk nekā 25 gadus dzīvo Itālijā. Viņa ir atguvusi vectēva īpašumus Latvijā un tagad mācās latviešu valodu. Dēls, Itālijas pilsonis, ir jau iemācījies runāt latviski. Izabella ir juriste un uzņēmēja.

Intervija ar Valsts valodas centra direktoru profesoru Māri Baltiņu – par lielākajiem pārkāpumiem valsts valodas noteikumu ievērošanā, par latvisko piekāpšanos un gļēvumu, par imigrantu nevēlēšanos mācīties latviešu valodu un par latviešu nevīžīgo attieksmi pret savu valodu.

Labrīt, Jāni. Šodien es gribu parunāt ar tevi, jo šī ir tava dzimšanas diena. Tavā dzīvesgrāmatā rakstīts: Jānis Pliekšāns, dzimis 1865. gada 11. septembrī Dunavas pagasta Varslavānos. Šodien tev paliek 150 gadu. Tu esi sens un gudrs, tu esi ar savu gaismas vārdu – Rainis. Es tev ko jautāšu... «Aiz manis stāv zvaigznes. Ko tu man padarīsi?» – tu smaidot saki. Tu esi vienkāršs un kluss. Tavs satraukums ir rimis, tevī ir tālo zvaigžņu putekļi, tu spēj atbildēt uz visiem jautājumiem.

Nebija ilgi jāgaida, lai mazā sīriešu puisēna nāves bilde iegūtu visskatītākā foto statusu.

Intervija ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku – par celtnieku nepadarīto, par sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret bibliotēkas ēku, par lasītprasmi un lasītgribu, par latviskumu un Klīversalu.

Maestro Paulam miers tikai sapņos rādās, un 5. septembrī viņš piedalīsies kārtējā lielkoncertā – Liepājā, Olimpiskajā centrā.

«Pārejam uz ziemas laiku!», «Pārejam uz vasaras laiku!», «Pārejam no laika uz laiku pēc konkrēta laika!», «Pāreja man traucē apgūt matemātiku!», «Pāreja manam bērnam sacaurumo miegu!», «Vasaras laiks manī saasina zvēru!» – no racionāliem priekšlikumiem pārejot uz absurdiem, divreiz gadā sākas īdēšana un gaudas par to, ka pēdējā oktobra (vai marta) svētdienā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts vai nu atpakaļ, vai nu uz priekšu.