Daiga Stokenberga / Autori

Ja nebūtu ostas, nebūtu Rīgas – tā ir aksioma, kas pierādījumus neprasa. Taču, kā jebkura saimnieciskā darbība, arī osta nes līdzi savas neērtības apkaimes iedzīvotājiem. Kā sabalansēt ostas aktivitātes, kas ne vienmēr ir iedzīvotājiem pa prātam, un cilvēku vēlēšanos dzīvot klusā, tīrā un sakārtotā vidē, savus apsvērumus, jau paveikto un ieceres vēsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) piegružoto ceļmalu sakopšanai ik gadu izlieto teju pusmiljonu eiro. Dati vēsta, ka kopējais izmesto atkritumu daudzums ceļmalās nemainās, kas liecina par to, ka ceļu lietotāji nedomā, ka atkritumu savākšana maksā naudu, un vēl mazāk uztraucas par vides tīrību. Tajā pašā laikā mēs vēlamies, lai uz Latvijas ceļiem būtu komfortabli braukšanas apstākļi un acis priecētu nopļautas ceļmalas un līdzens ceļš.

Intervija ar SIA Rīgas ūdens Tehniskā departamenta galveno inženieri un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociēto profesoru Robertu Neilandu.

Koncernā Grindeks kopumā strādā 1355 darbinieki. No tiem 853 Latvijā, bet pārējie uzņēmuma meitas kompānijās Igaunijā, Krievijā un Slovākijā, kā arī pārstāvniecībās un filiālēs. 2017. gadā koncerna apgrozījums pieaudzis par 26%, sasniedzot 132,4 miljonus eiro. Turpmākai uzņēmuma izaugsmei ir nepieciešami jauni – izglītoti, ieinteresēti un uz sasniegumiem vērsti – cilvēki. Intervija ar a/s Grindeks Personāla departamenta vadītāju Ilzi Ogli.

Līdz šā gada beigām ir pilnībā jāpabeidz Krievu salas termināļu infrastruktūras būvniecības darbi. Līdz ar to tiks sasniegts ostas vēsturē vērienīgākā projekta galvenais mērķis – samazināsies ostas saimnieciskās darbības ietekme uz vidi un cilvēkiem.

Pēdējo gadu klimatiskie apstākļi lauksaimniekiem sagādājuši ne mazums rūpju – pagājusī lietainā vasara un rudens lietavas nedeva iespēja iekult kvalitatīvu graudu ražu, apstrādāt zemi un laikus sasēt ziemājus, bet saulainais un sausais pavasaris posta vasarāju sējumus. Netradicionālie apstākļi zemniekiem liek pārskatīt audzējamās kultūras, sēklu šķirnes un audzēšanas tehnoloģijas, sēšanas un novākšanas datumus. Lielais palīgs ir kompānija Baltic Agro, kas ne tikai piedāvā dažādu sēklas materiālu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļus, bet sniedz visaptverošas konsultācijas par piemērotāko kultūru, sēklu un audzēšanas tehnoloģiju visā augšanas periodā – no sēklas līdz graudu vai citu kultūraugu iepirkšanai. Vairāk stāsta Baltic Agro mārketinga speciālists Egils Sviķis.

Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) Alūksnes ceļu rajonā iekļaujas Alūksnes, Madonas un Gulbenes nodaļa. Vairāk par Gulbenes ceļu rajona ikdienu stāsta nodaļas vadītājs Rolands Luiks.

Atkritumu apsaimniekošanas kompānija Pilsētvides serviss ir viens no spēcīgākajiem nozares uzņēmumiem Latvijā – tā apkalpošanas zonā ir liela daļa Rīgas pilsētas, Priekules, Ķekavas, Gulbenes, Cesvaines, Lubānas, Alūksnes un Balvu novads. Vairāk intervijā ar SIA Pilsētvides serviss valdes locekli Jurģi Ugoru.

2017. gada 1. septembrī darbu uzsāka Gulbenes novada Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC), kura mērķis ir sniegt informāciju un konsultēt privātpersonas un uzņēmējus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, to saņemšanas kārtību, procedūru un nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī sniegt konsultācijas par valsts iestāžu pakalpojumiem un valsts iestāžu e-pakalpojumu lietošanu.

Intervija ar Gulbenes novada pašvaldības priekšsēdētāju Normundu Audzišu.

Intervija ar medicīnas doktoru, Onkoloģisko pacientu atbalsta deputātu grupas vadītāju, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāju Romualdu Ražuku.

Pavasaris Latvijas autoceļu uzturētājam (LAU) ir nācis ar pavasara darbiem – vispirms jāsakopj ceļu nodalījuma joslas, jāsaremontē bedres, jāsalabo un jāatjauno ceļa stabiņi un ceļa zīmes, un tad jau arī zāles pļaušanas laiks klāt. Daugavpils ceļu rajonā ir trīs nodaļas: Preiļu, Dagdas un Daugavpils. Kopumā uzturēšanā ir nodoti 2315 km valsts autoceļu, no tiem melnās segas ir 1030 km, tai skaitā ceļi ar dubulto virsmas apstrādi 84,5 km. Kā ar pavasara darbiem sokas Daugavpils ceļu rajonā un kādi ir plāni vasarai, vairāk stāsta LAU Daugavpils ceļu rajona direktora vietniece Zinaīda Bleidele.

LDZ ritošā sastāva serviss (RSS) ir VAS Latvijas dzelzceļš meitassabiedrība, kas veic dzelzceļa ritošā sastāva remontu, modernizāciju, apkopi, kā arī jaunu vagonu un lokomotīvju būvniecību. Zīmīgi, ka uzņēmuma jaunās modernizētās maģistrālās lokomotīves tapušas tieši Daugavpilī esošajā RSS Vagonu remonta centrā un Lokomotīvju remonta centrā. Pateicoties šiem centriem, RSS ir viens no lielākajiem darba devējiem Latgales reģionā. Tieši ar šo reģionu uzņēmums saista savu ražošanas nākotni. Vairāk par attīstības virzieniem un aktualitātēm vēsta LDZ ritošā sastāva serviss valdes priekšsēdētājs Edgars Abrams.

Šovasar Daugavpilī dzīvē tiek īstenoti projekti, kas būtiski uzlabos iedzīvotāju ērtības, izmantojot tramvaju saimniecības pakalpojumus. Galvenie no tiem ir 1. tramvaja maršruta pagarinājums līdz pilsētas slimnīcai un jauno tramvaju iegāde. Vairāk stāsta pašvaldības sabiedrības Daugavpils satiksme valdes loceklis Romans Savickis.

Tas, kādu mēs redzam Daugavpili – ziedošu, sakārtotu un atraktīvu, lielā mērā atkarīgs no pašvaldības uzņēmuma Labiekārtošana-D darbinieku veikuma, kuri sadarbībā ar Komunālās saimniecības pārvaldi īsteno pilsētas arhitektu, ainavistu un dizaineru idejas.

Intervija ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Rihardu Eigimu.

Rīgas brīvostas stividorkompānija KS Terminal Krievu salā kā koksnes pārkraušanai specializēta osta ir dibināta 2000. gadā, bet 2006. gadā mainījās īpašnieku sastāvs, kurš lēma, ka jāmaina uzņēmuma darbības stratēģija – jāveido daudzfunkcionāls plaši pieejams ostas terminālis. Pagājušajā gadā KS Terminal sasniedzis jaunu kravu apstrādes rekordu savā pastāvēšanas vēsturē – kopumā apstrādāts 1,7 miljoni tonnu. Arī šim gadam termināļa vadībai ir visai ambiciozi plāni. Vairāk par KS Terminal stāsta padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis un valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko.

Kopumā LAU Jelgavas ceļu rajona, tajā skaitā Bauskas, Dobeles un Jelgavas nodaļās, pārziņā ir 1840 kilometru valsts autoceļu, no tiem 820 kilometriem ir asfalta segums, grants ceļu kopgarums sastāda 1020 kilometru, kas ir 56% no Jelgavas ceļu rajona apkalpošanas zonas ceļu kopgaruma. Ceļu kvalitāte uzlabojas, vairākos kritiskajos posmos šovasar notiks rekonstrukcijas darbi, savukārt bedru uz asfalta segām paliek arvien mazāk.

Jelgavas Valsts ģimnāzijai šogad aprit 95 gadi. Par godu svarīgajam notikumam izdota vēstures faktus apkopojoša grāmata Mēs no Jelgavas valsts ģimnāzijas, kas kalpos kā dāvana izcilākajiem skolēniem, skolotājiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, kuri devuši ieguldījumu skolas attīstībā.

Runājot par ceļu būves kompāniju Igate un ar to saistītajiem uzņēmumiem Igate būve un lielizmēra liekti līmētu koka konstrukciju rūpniecisko pētījumu centru IKTK jeb Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās, jāuzsver, ka visi šie uzņēmumi par savu vadmotīvu ir izvirzījuši un realizē dzīvē kvalitāti, inovācijas un godprātīgu darbību gan attiecībā uz pasūtītājiem, gan valsti, gan darbiniekiem.

Intervija ar Baltic Agro Jelgavas servisa centra vadītāju Egilu Sviķi.

Sen aiz muguras deviņdesmito gadu tendence, kad augstskolas pamatā piedāvāja akadēmiskās studiju programmas, kas maz deva Latvijas tautsaimniecībai. Šodien augstskolas, tajā skaitā Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), lielākoties īsteno profesionālās studiju programmas, kas nozīmē, ka darba tirgū tiek piedāvāti jauni, reālajai darba videi sagatavoti speciālisti, kuri ieguvuši pamatīgas teorētiskās zināšanas un labi orientējas nozares attīstībā.