Izpēte

Sarūkošais mednieku skaits Latvijā nespēj izsmelt staltbriežu medību limitu, par ko sašutuši šo dzīvnieku apgrauzto koku stādījumu un rapša lauku saimnieki.

Uzkrītošās atšķirības “airBaltic” un “Lufthansa” paziņojumos par akciju pārdošanas darījumu radīja virkni jautājumu, kāds tad patiesībā darījums tiek gatavots un kādus zaudējumus no šī darījuma nāksies pieciest nodokļu maksātājiem. Vārdu salikuma “stratēģiskais investors” piesaukšanai no Latvijas valdības puses nozīme var izrādīties tikai šī salikuma daļai “stratēģiskais” piegājiens un nevis investors, un par labu “Lufthansa”, nevis Latvijai. Tā kā publiskā telpā par darījumu izskan puspatiesības, “Neatkarīgā” vērsās pēc palīdzības pie finansistiem, vērtspapīru speciālistiem.

Latvijas iedzīvotāji arī šogad turpina saņemt valsts atbalstu, lai iegādātos jaunu vai lietotu elektroauto vai arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto. "Neatkarīgā" pētīja, kādi ir auto iegādes un atbalsta nosacījumi un kāpēc valsts atbalsts ir, arī iegādājoties dārgu auto 75 000 –95 000 eiro vērtībā.

80 gadi kopš Vācijas diktatora Hitlera publiskā atvadu sveiciena - viņa pēdējās radiorunas - sakrīt ar pāreju no bubināšanas pa kaktiem uz priekšvēlēšanu lozungiem un šur tur arī vēlēšanu rezultātiem, ka kārtības ieviešanai jālaiž pie varas Hitleram līdzīgie, protams, pret viņu godavārdu palikt tikai maziem hitlerīšiem uz ierobežotu laiku.

Kā un kādēļ dabas stihijas ietekmē apdrošināšanas izmaksas un kādēļ apdrošinātāji un pārapdrošinātāji parasti ir pirmie, kas izjūt dabas katastrofu ietekmi. Kāda ir dabas stihiju ietekme uz apdrošināšanas izmaksām, analizējusi Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes ekonomiste Velga Ozoliņa.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas “progresīvā” priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama centās, bet nespēja paglābt savu partijas biedru, satiksmes ministru Kasparu Briškenu no nepatīkamiem jautājumiem par “Rail Baltica” pasažieru skaitu un biļetes cenu kaut vai braucienam no Rīgas lidostas līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai.

Šobrīd “airBaltic” kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrija aktīvi piemeklē personāžus pagaidu “airBaltic” padomei. Jaunieceltajiem padomes locekļiem tūlīt pat nāksies ķerties pie vairāku sasāpējušu jautājumu risināšanas. Jautājumus par valdes atalgojumu izvērtē un lemj padome, sarunā ar “Neatkarīgo” apliecināja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Lai arī valdība novembrī lēma konceptuāli atbalstīt tikai “Rail Baltica” pamattrases būvniecību, straujos tempos būvniecība notiek arī pagaidām konceptuāli neatbalstītajā trases posmā starp lidostu “Rīga” un Misu. Īsā laikā starp lidostas galveno termināli un netālu esošo mežiņu Mārupes pagastā tapuši daudzi pamatīgi betona balsti. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens par visu zinot, un viņu neizbrīna būvdarbi valdības konceptuāli vēl neatbalstītajā “Rail Baltica” posmā. Celtniekiem tikšot samaksāts.

Ja izvēlaties strādāt reisos uz Skandināviju, varat būt droši, ka darba nedēļa allaž sāksies sestdienā vai svētdienā, un tam ir savs iemesls. Arī šajā reizē izbraukšana no Rīgas sestdienas pēcpusdienā. Darbā gan jābūt agrāk, jo jāiekrauj un jānostiprina krava, jāsagatavo mašīna, mantas, dokumenti un viss pārējais... Kad viss ir beidzot ir gatavs ceļam, var doties uz Ventspils ostu.

Cilvēki stājas rindā, lai par 8 eiro tiktu pazemē, kur Augusta Dombrovska ielā 2 atjaunots bijušais Oktobra rajona civilās aizsardzības komandpunkts.

Kamēr Latvijas nodokļu maksātāji par “airBaltic” biznesa neveiksmēm tikai maksā un maksā, iemeslus nacionālās aviokompānijas ilgstošajām problēmām ar dzinējiem mēs varam uzzināt nevis no atbildīgajām amatpersonām, bet no kāda ārzemju videoblogera.

1916./1917. gada Ziemassvētku kaujas pie Rīga noteica visas cariskās Krievijas bojā eju tādā mērā, kādā latviešu strēlnieki pēc tam izkaroja Padomiju kā atriebību ne tikai caru valstij, bet vispār krieviem par nodevību.

Francijas prezidents atkal ierunājies par Eiropas miera uzturētājiem Ukrainā, kamēr Vācija no tādas rīcības atkal atrunājas. Baltijas valstis šajā tēmā pagaidām neiesaistās, jo mūsu spēki ir par maziem, lai vieni paši ietu palīgā Ukrainai — tomēr diskusijas kļūst arvien biežākas un nervozākas.

"Esam gandarīti, ka pēc piecu gadu mēģinājumiem beidzot ir izcelta "airBaltic" darbinieku sāpe, kuru uzņēmuma valde un padome negrib dzirdēt. Piecu gadu laikā izmēģinājām visu – gan sociālo dialogu ar Darba inspekcijas piedalīšanos, gan kolektīvos strīdus virzījām uz tiesu, bet tiesu prakse mums Latvijā ir tāda, ka arodbiedrības neko nevar izdarīt. Tālāk laikam jāstrādā ar Tieslietu ministriju, kāpēc tas ir tā. Streiks nav pašmērķis, mērķis ir izteikt sāpi," sarunā ar "Neatkarīgo" atzina Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija novēlēja Sociālo un darba lietu komisijai painteresēties par rezultātiem, kādus devusi medikamentiem uzlikto uzcenojumu grozīšana un tajā skaitā recepšu zaļu izsniegšanas atsevišķās apmaksas ieviešana.

“airBaltic” valdi uzraugošā padome 2023. gadā saņēma 65 tūkstošus, kamēr valdes locekļu kopējā alga ir gandrīz 1,5 miljoni eiro, bet 12 lepno auto “Audi e-tron” līzings gadā izmaksā 198 000 eiro. Tātad mūsu nacionālajam lepnumam “airBaltic” padome, valde un viņu braucamie gadā izmaksā 1,76 miljonus eiro.

Nodarbināto skaita pieaugumu pagājušā gada laikā kaut tikai par 2,5 tūkstošiem apsveiksim tāpēc, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par divdesmit tūkstošiem.

Reaģējot uz “nra.lv” publikāciju ““airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai “U.S. BANK TRUSTEES LIMITED””, “airBaltic” skaidro, ka trasta kompāniju izmantošana aviācijas biznesā esot standarta prakse, bet nenoliedzami apstiprina, ka manta ir ieķīlāta par labu tieši šai trasta pakalpojumu kompānijai “U.S. BANK TRUSTEES LIMITED”. Tas gan tā īsti nesaskan ar “airBaltic” vadības ziņojuma saturu un apliecinājumiem auditoram “PricewaterhouseCoopers” (PWC), 2023. gadu darbības gadu noslēdzot.

“airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai U.S. BANK TRUSTEES LIMITED, liecina Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistra dati. Tas nozīmē, ka 97,97% uzņēmuma īpašniecei valstij patiesībā pieder tukša čaula ar dažādām parādsaistībām. Izskatās, ka mūsu nacionālais lepnums anglosakšu likumdošanas aizsegā jau ir klusu nonācis cita īpašnieka rokās.

Ja palūkojamies 108 gadus atpakaļ, tad izrādās, ka Ziemassvētku kauju laikā neviens nezināja, ka tādas Ziemassvētku kaujas vispār notiek un epizodi ar Jelgavas vietā ieņemto Ložmetējkalnu nebūt neuzskatīja par uzvaru. 

Ikviens, kurš ikdienā brauc ar auto, būs pievērsis uzmanību tam, cik liels daudzums kravas automašīnu pārvietojas pa koplietošanas ceļiem. Īpaši, ja dodaties Eiropas virzienā – ceļš no Kauņas Lietuvā līdz Polijai un tālāk uz Rietumeiropu ir kā pudeles kakls, kur visi kravinieki saspiežas šaurajā “Suvalku koridorā”, kas ir vienīgais sauszemes ceļš no Baltijas valstīm uz Rietumeiropu, neiebraucot trešajās valstīs. Tā ir arī laba vieta, lai subjektīvi novērtētu, cik attīstīta ir loģistikas nozare katrā no Baltijas valstīm.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienprātīgi atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča priekšlikumu neaplikt ar algas nodokli brīvprātīgu darba devēja palīdzību naudā darbiniekam vajadzīgo zāļu iegādei.