Izpēte

19.sep
Pasakā patiesību par kailo karali drīkst pateikt bērns, bet ikdienā ticamāk, ka vārdus “Latvijā jāatceļ pensiju sistēma” pasaka kaut vai kiberdrošības uzņēmuma “Possible Security” vadītājs Kirils Solovjovs.
15.sep
80 gadi kopš Bauskas nonākšanas padomju okupācijā 1944. gada 14. septembrī uzdod jautājumus, vai, kam un kāpēc būtu bijis sliktāk vai labāk, ja Bauskas iedzīvotāji būtu atdevuši savu pilsētu Padomijai jau 29. jūlijā. Vāciešus uz to brīdi bija paralizējis gan Padomijas uzbrukuma spēks, gan pašu vāciešu savstarpējo rēķinu kārtošana pēc 20. jūlija puča izgāšanās.
15.sep
Ja Dziesmu un deju svētku tradīcija mums kā valstij ir svarīga, bez kavēšanās jāapstiprina māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma jaunais modelis. Kultūras ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtību no 2024. gada", kas 2023. gada vasarā tika iesniegts Ministru kabinetā, bet joprojām nav apstiprināts, līdz ar to sabiedrībā rodas bažas par tā ieviešanu.
11.sep
Scientologu reliģiskās draudzes Latvijā dibinātāji gatavo dokumentus iesniegšanai Tieslietu ministrijā un cer, ka tā mūsu valstī tiks reģistrēta kā reliģiska organizācija, tāpat kā daudzas citas reliģiskās organizācijas, nevis aizliegta, kā tas ir noticis Krievijā un Ķīnā.
10.sep
Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem sarīkoto latviešu valodas eksāmenu nokārtot spējuši 39% eksaminējamo ar pirmo reizi, 54% kopā ar pirmo, otro trešo un ceturto reizi.
9.sep
Mākslīgais intelekts nu jau iespiedies teju katrā jomā. To savā labā iemācījušies izmantot arī uzņēmēji, uztverot to jau par pastāvīgu ekonomikas elementu. Nenoliedzami – gan jaunie uzņēmumi, gan privātie investori, kas ir populārākais finanšu avots jaunajiem uzņēmējiem, var iegūt ļoti daudz, izmantojot mākslīgo intelektu, tomēr tas rada arī ievērojamus riskus, raksta “wnp.pl”.
8.sep
Nacionālās valsts ideja radās vienā laikā un veidā ar avīžu drukāšanu un tagad ļogās tāpat kā uz papīra drukātie izdevumi. Mazās latviešu tautas nodibinātajā valstī un valodā abi šie procesi izpaužas daudz ātrāk un uzskatāmāk nekā valstīs ar daudziem miljoniem iedzīvotāju un iespējām uzspiest savu valodu ārpus savas teritorijas.
6.sep
Ne visi Latvijas iedzīvotāji, kuri strādājot uzkrāj līdzekļus pensiju otrajā līmenī, diemžēl nodzīvo līdz pensionēšanās vecumam. Saskaņā ar likumu valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto var nodot mantojumā, taču daudzi mantinieki nemaz nesteidzas saņemt šos uzkrājumus.
3.sep
Meža ugunsnedrošais laikposms vēl nav beidzies, bet kopējā statistika par meža ugunsgrēkiem, kas izcēlušies AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajā teritorijā, ir iepriecinoša, "Neatkarīgajai" pavēstīja LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks. Valsts meža dienests informē, ka šogad līdz 26. augustam Latvijā kopā reģistrēti un dzēsti 168 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 50,7 ha, kas, salīdzinot ar citiem gadiem, ir neliela.
3.sep
Eiropas Komisijas Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāts sarindojis 27 Eiropas Savienības dalībvalstis pēc inovāciju rādītājiem, kuru apkopojums gala indeksā dod Latvijai trešo vietu – bet trešo vietu no beigām.
2.sep
Pensiju likumā plānotas izmaiņas, lai precizētu apdrošināšanas stāža noteikšanu pensijas iegūšanai. Turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušajās PSRS republikās uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā.
1.sep
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā. Muzejam ir trīs filiāles: Ainažu jūrskolas muzejs un Rīgā – Mencendorfa nams, Rīdzinieku 17.–18. gs. māja-muzejs un Latvijas Fotogrāfijas muzejs. Kuģniecības muzejs atrodas Vecrīgā, ievērojamā 13.–20. gs. arhitektūras piemineklī – Rīgas Doma ansamblī. Muzeja direktore Liene Johansone-Kuzmina "Neatkarīgajai" stāsta, ka muzejs ir gatavs ārkārtas situācijām, taču ne karam. Tam neviens muzejs nav gatavs.
1.sep
Jebkurai armijai bīstami, bet Krievijas armijai ārkārtīgi bīstami atkāpties no jau ieņemtajām teritorijām, kurās pretinieks tādā gadījumā atradīs liecības par padzītās armijas pastrādātajiem kara noziegumiem.
29.aug
Pārskatot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, būtiski, lai kopējās iemaksas pensiju kapitāla uzkrāšanai abos pensiju līmeņos nesamazinātos, “Neatkarīgajai” norāda Labklājības ministrijas eksperti.
28.aug
Starptautiskie finanšu spekulanti pārvērš Latvijas valsts iemaksātos miljardus eiro par pensiju otrā līmeņa pensiju 5,55 eiro mēnesī lielākajai grupai no tiem cilvēkiem, kuri tagad dodas pensijā.
27.aug
Latvijā iedzīvotāji veido daudz mazākus uzkrājumus nekā citur Eiropā, liecina “Eurostat” dati, līdz ar to daudziem strādājošajiem pensiju otrais līmenis ir un arī būs vienīgais reālais nākotnes uzkrājums.
26.aug
Lai jaunos mediķus vai ārstniecības personas, kuras pašlaik nestrādā veselības nozarē vai nestrādā Latvijā, pievilinātu darbam valsts finansētajā medicīnā, valdība paredzējusi prāvas kompensācijas.
25.aug
NATO dalībvalsts Latvijas amatpersonām noteikti negadīsies tā, kā ir gadījies viņu priekštečiem vispirms Ulmaņlaika Latvijā un pēc tam hitleriskās Vācijas okupācijas zonā, kuri solīja drošību sev un citiem tieši tajā brīdī, kad piebrauca Padomijas tanki un pārtrauca viņus pusvārdā.
23.aug
Kopš likumu izmaiņām, kas ļauj valsts fondēto pensiju shēmu pārvaldītājiem uzzināt savu pensiju fondu dalībniekus, pensiju 2. līmeņa dalībnieki aktīvāk maina ieguldījumu plānus.
22.aug
Kremlis zibenīgi iznīcināja “Wagner” grupu pēc Prigožina gājiena uz Maskavu, bet faktiski atļauj Ukrainai nostiprināties Kurskas apgabalā, kā izskatās, uz ilgāku palikšanu: vēsture ļauj saprast, kāpēc no Kremļa puses seko it kā bezzobaina reakcija.
21.aug
It kā vispašsaaprotamākais apgalvojums nodara gauži gan premjerei Evikai Siliņai, gan viņas satiksmes ministram Kasparam Briškenam, tāpēc koalīcijas partneri ilgi cietās, līdz tomēr izlēma pateikt to, ko visa valsts gribēja dzirdēt.
19.aug
Šogad pensijas pieaugums indeksācijas rezultātā būs lielāks nekā pērn – pensijas vidēji palielināsies par 30 līdz 50 eiro. Lielākie ieguvēji būs tie seniori, kuru pensijas ir ap 680 eiro un kuriem ir vairāk nekā 45 gadu darba stāžs. Šo senioru pensijas indeksācijā palielināsies pat par 70 eiro.